14. Article

Pieaicinātā persona - Mg. iur. Martins Osis - uzskata, ka apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas neatbilst Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Proti, likumdevējs nav ieviesis tādus kompleksus risinājumus, kas iepriekš par neatbilstošu Satversmei atzīto zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru šobrīd padarītu par tādu, kas pilda atlīdzības funkciju. Saeima ir pieņēmusi iepriekš ar spriedumu lietā Nr. 2022-02-01 par neatbilstošu Satversmei atzītu zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru. Vispār nevarētu uzskatīt par pienācīgi pieņemtu tādu likumu, ar kuru Saeima atkārtoti pieņemtu tiesību normu, kas identiska tai tiesību normai, kuru Satversmes tiesa iepriekš ir atzinusi par antikonstitucionālu. Šāda iespēja varētu tikt attaisnota, piemēram, tad, ja tas notiktu līdztekus tādu citu mehānismu ieviešanai, kuri, pielietoti vienlaikus, novērstu Satversmes tiesas iepriekš konstatētos trūkumus. Paredzēts, ka zemes kadastrālās vērtības noteikšanas kārtības izmaiņas stājas spēkā ar 2025. gada 1. janvāri. Tādējādi šīs izmaiņas var kalpot kā apstrīdētajām Spēkā stāšanās likuma normām līdztekus pastāvošs un iedarbīgs instruments tikai attiecībā uz laika posmu no šo izmaiņu reālās ieviešanas. Turklāt Spēkā stāšanās likuma 42. panta septītā daļa ierobežo zemes likumiskās lietošanas maksas pieaugumu - proti, ja attiecīgā zemesgabala kadastrālā vērtība patiešām pieaug, tad tiesības uz zemes likumiskās lietošanas maksu četru procentu apmērā netiek nodrošinātas vairākus gadus. Ja būves īpašnieks nemaksā likumā noteikto zemes likumiskās lietošanas maksu, zemes īpašnieks var izmantot Civilprocesa likuma 406.1 pantā ietverto noteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Tomēr šis mehānisms atvieglo kreditora iespējas panākt noteiktu saistību izpildi ar tiesas starpniecību tikai tādā gadījumā, ja parādnieks vai nu neiebilst, vai nereaģē uz brīdinājumu. Ja parādnieks noteiktajā termiņā iesniedz kaut vai nemotivētus iebildumus, tiesvedība lietā ir izbeidzama un kreditoram prasība jāceļ prasības tiesvedības kārtībā. Turklāt iespēja vērsties tiesā neatrisina jautājumu par zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru. Identisks secinājums ir attiecināms arī uz katra kavēta maksājuma atgūšanas izdevumiem 30 euro apmērā, jo zemes īpašnieks tos var prasīt tikai zemes likumiskās lietošanas maksas kavējuma gadījumā. Tātad pēc būtības zemes likumiskās lietošanas maksas kontekstā vienīgā pozīcija, kas periodā līdz 2025. gada 1. janvārim atšķiras no tās, ko Satversmes tiesa vērtējusi iepriekš, ir maksāšanas paziņojuma izmaksas.