15. Article

Pieaicinātā persona - Ph. D. Jānis Viesturs - norāda, ka, ieviešot universālo kadastrālo vērtību, netika ņemtas vērā to zemes īpašnieku intereses, kuru ienākumi samazinājās, bet izdevumi palika nemainīgi. Ņemot vērā to, ka Latvijā jau ilgstoši pastāv zemes kadastrālās vērtības noteikšanas kārtība, zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanā ir jāizmanto zemes kadastrālā vērtība un tā ir regulāri pārvērtējama vai maināma atbilstoši inflācijai vai pašvaldības noteiktam koeficientam. Savukārt universālās kadastrālās vērtības atbilstība faktiskajai nekustamā īpašuma tirgus vērtībai ir atkarīga galvenokārt no tādiem faktoriem kā tirgus datu pieejamība, kvalitatīvi izstrādāta vērtības noteikšanas metodika, regulāra vērtību pārskatīšana, kā arī kadastrālo vērtību noteicošās institūcijas politiskā neatkarība. Tiesiskajā regulējumā, kas saistīts ar zemes lietošanas maksas apmēru un kadastrālās vērtības aprēķinu, nebūtu jāņem vērā inflācijas ietekme, ja aprēķins regulāri tiek aktualizēts atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus datiem. Savukārt tad, ja kadastrālā vērtība būtu nosakāma, izmantojot, piemēram, koeficientu, tad inflācija varētu būt ietekmējošs faktors. Tam, ka kadastrālo vērtību bāze universālās kadastrālās vērtības aprēķinam nepārsniedz 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa, trūkst objektīva pamatojuma. Proti, augoša nekustamā īpašuma tirgus periodā 80 procenti tiktu sasniegti jau divu līdz trīs gadu laikā, tomēr situācijā, kad kadastrālā vērtība jau sākotnēji tiek noteikta 80 procentu apmērā no tirgus vērtības, pēc četriem gadiem tā atpaliks no tirgus vērtības. Turklāt nekustamā īpašuma tirgus ir dinamisks un tā izmaiņas atsevišķos nekustamā īpašuma segmentos nenotiek vienādi. Tiesas sēdē Ph. D. Jānis Viesturs papildus norādīja, ka zemes īpašnieki joprojām nesaņem taisnīgu atlīdzību par viņu zemes lietošanu. Taču tieši šobrīd, kad uz daudzdzīvokļu māju apbūves zemi ir attiecināts tiesiskais regulējums par standartplatības aprēķināšanu, taisnīgums acīmredzot ir vēl vairāk pazudis. Lai gan, palielinoties zemes vienības platībai, cena par vienu zemes kvadrātmetru visbiežāk samazinās, to tomēr nevar uzskatīt par absolūtu likumsakarību. Nekādā gadījumā nevar uzskatīt, ka zeme, kura atrodas ārpus standartplatības, bet uz kuras ir dabas objekti, piemēram, koki un parki, būtu mazvērtīga.