17. Article

Pieteikumu iesniedzējiem pieder zeme vai domājamās daļas no zemes, uz kuras atrodas citām personām piederošas dzīvojamās mājas vai cita veida būves. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas un apstrīdētās Kadastra likuma normas neatbilst Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības aizsardzības principam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, bet apstrīdētās Noteikumu normas neatbilst Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Saeima lūdz izbeigt tiesvedību lietā daļā par apstrīdēto Spēkā stāšanās likuma normu un apstrīdēto Kadastra likuma normu satversmību, jo tās Pieteikumu iesniedzējiem nerada Satversmē ietverto pamattiesību aizskārumu. Savukārt Ministru kabinets lūdz izbeigt tiesvedību lietā daļā par apstrīdēto Noteikumu normu satversmību, jo tās Pieteikumu iesniedzējiem nerada Satversmē ietverto pamattiesību aizskārumu. 17.1. Satversmes 105. panta pirmais un trešais teikums nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. [..] Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu." Īpašuma tiesības ietver personas tiesības izmantot īpašumu pēc sava ieskata un gūt no lietas ienākumus un augļus. Īpašniekam ir tiesības izmantot viņam piederošo īpašumu tā, lai gūtu pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu. Ja tiesību normā ir noteikts maksimālais apmērs personas iespējamam ienākumam no īpašuma, tad personai Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietvertās tiesības ir ierobežotas (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-17-01 18.2. punktu un 2023. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2022-02-01 11. un 18. punktu). Spēkā stāšanās likuma 38. panta otrās daļas otrais teikums noteic, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks kā 50 euro gadā. Ja šīs normas piemērošanas rezultāts ir tāds, ka zemes likumiskās lietošanas maksa ir par 30 procentiem lielāka, nekā bija iepriekšējā gadā, tad Spēkā stāšanās likuma 42. panta septītā daļa dzīvojamo ēku īpašniekiem ierobežo zemes likumiskās lietošanas maksas pieaugumu. Savukārt Kadastra likuma pārejas noteikumu 43.1 punkts noteic, ka no 2025. gada 1. janvāra katram kadastra objektam aprēķina un reģistrē divas kadastrālās vērtības - fiskālo kadastrālo vērtību, kuru izmanto arī nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam, un universālo kadastrālo vērtību, kuru izmanto arī zemes likumiskās lietošanas maksas aprēķinam. Šā likuma pārejas noteikumu 43.2 punkts paredz to, ka Ministru kabinets 2024. gadā apstiprina kadastrālo vērtību bāzi universālās kadastrālās vērtības aprēķinam, nepārsniedzot 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa 2022. gada 1. jūlijā un izmantojot informāciju par nekustamā īpašuma tirgus darījumiem no 2012. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 1. jūlijam. Visbeidzot, Kadastra likuma pārejas noteikumu 43.3 punkts noteic, ka Valsts zemes dienests fiskālās kadastrālās vērtības aprēķina un aktualizē atbilstoši 2024. gadā spēkā esošajai kadastrālo vērtību bāzei un kadastrālo vērtēšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, kas ir piemērojami 2024. gada 31. decembrī. Apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas nosaka zemes likumiskās lietošanas maksu vai - noteiktā gadījumā - tās pieauguma apmēru un tādējādi ierobežo Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu. Apstrīdētās Kadastra likuma normas nosaka gan to, no kuras kadastrālās vērtības ir aprēķināma zemes likumiskās lietošanas maksa, gan to, no kuras kadastrālās vērtības ir aprēķināms nekustamā īpašuma nodoklis, un attiecīgi ietekmē to, cik lielu zemes likumiskās lietošanas maksu saņem Pieteikumu iesniedzēji. Savukārt apstrīdētās Noteikumu normas regulē standartplatības aprēķināšanas un tās korekcijas koeficienta noteikšanas pamatprincipus attiecībā uz apbūvētu daudzdzīvokļu māju apbūves zemi. Šo normu piemērošanas rezultātā vairumā gadījumu samazinās Pieteikumu iesniedzējiem piederošās apbūvētas daudzdzīvokļu māju apbūves zemes universālā kadastrālā vērtība, no kuras tiek aprēķināta zemes likumiskās lietošanas maksa. Tādējādi visas apstrīdētās normas to kopsakarā nosaka zemes likumiskās lietošanas maksu un tās aprēķināšanas principus, tātad ietekmē to, kādu maksu zemes īpašnieki, kuru zeme ir likumiskajā lietošanā, saņem un attiecīgi ierobežo viņiem Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietvertās tiesības uz īpašumu. Līdz ar to tiesvedība lietā nav jāizbeidz. 17.2. Pieteikumu iesniedzēji atrodas dažādos faktiskajos apstākļos, un lietā apstrīdēta vairāku uz atšķirīgām tiesiskām situācijām attiecināmu tiesību normu atbilstība vairākām Satversmes normām. Tāpēc Satversmes tiesai jāprecizē lietas izskatīšanas robežas un jānosaka efektīvākā pieeja šo normu satversmības vērtēšanai. 17.2.1. Vienam no Pieteikumu iesniedzējiem pieder zeme arī Rīgas brīvostas teritorijā, un, pēc viņa ieskata, apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas regulē tiesiskās attiecības brīvostas teritorijā. Ostu likuma 4. panta septītā daļa noteic ostas pārvaldei tiesības juridiskajām un fiziskajām personām piederošo ostas zemi apgrūtināt ar sev nepieciešamo servitūtu. Saskaņā ar Rīgas brīvostas likuma 4. pantu par labu Rīgas brīvostas pārvaldei ir nodibināts personālservitūts uz zemi, kas pieder fiziskajām un juridiskajām personām, ko aizņem brīvosta un par ko noteikta arī citāda atlīdzība un nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma sadale nekā zemes likumiskās lietošanas tiesību gadījumā. Tādējādi uz Rīgas brīvostas teritoriju attiecas speciālais tiesiskais regulējums. Pieteikumu iesniedzēji nav apstrīdējuši tiesību normas, kas regulē maksu par zemes lietošanu brīvostu teritorijās. Līdz ar to izskatāmās lietas ietvaros Satversmes tiesai nav pamata vērtēt šo tiesību normu satversmību. 17.2.2. Pieteikumu iesniedzēji vērsušies Satversmes tiesā par apstrīdēto normu satversmību attiecībā uz situācijām, kad tās tiek piemērotas zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanai. Arī citi lietas dalībnieki un pieaicinātās personas ir izteikušas viedokli par apstrīdētajām normām šādā aspektā. Tā kā izskatāmās lietas apstākļos apstrīdētās normas to kopsakarā ierobežo zemes īpašnieku tiesības uz īpašumu, Satversmes tiesa visu šo normu satversmību vērtēs vienlaikus un vienīgi attiecībā uz zemes likumiskās lietošanas tiesiskajām attiecībām. 17.2.3. Pieteikumu iesniedzēji lūdz vērtēt apstrīdēto Spēkā stāšanās likuma normu un apstrīdēto Kadastra likuma normu atbilstību gan Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, gan Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, bet apstrīdēto Noteikumu normu atbilstību - tikai Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Pieteikumu iesniedzēju apsvērumi par visām apstrīdētajām normām ir saistīti galvenokārt tieši ar tiesību uz īpašumu aizskārumu. Līdz ar to Satversmes tiesa vispirms vērtēs apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.