18. Article

Lai noskaidrotu, vai ar apstrīdētajām normām zemes īpašniekiem noteiktais Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietverto pamattiesību ierobežojums ir attaisnojams, Satversmes tiesa vispirms pārbaudīs, vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu, vienlaikus noskaidrojot arī to, vai ir ievērots labas likumdošanas princips. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas ir neskaidras, jo nav saprotams ar zemes likumiskās lietošanas tiesību institūtu zemes un būvju īpašniekiem piešķirto tiesību apjoms. Apstrīdēto Spēkā stāšanās likuma normu pieņemšanas procesā ir pārkāpts labas likumdošanas princips, jo Saeima nav uzklausījusi visas ieinteresētās personas un lietpratējus, kā arī pēc būtības nav ievērojusi Satversmes tiesas atziņas par zemes likumiskās lietošanas maksu un nav izpildījusi spriedumu lietā Nr. 2022-02-01, tostarp ir pieņēmusi tādu tiesisko regulējumu, kas ar minēto spriedumu atzīts par neatbilstošu Satversmei. Saeima nokavējusi arī minētā sprieduma izpildes termiņu - 2024. gada 1. jūliju. Savukārt apstrīdētās Kadastra likuma normas nav pieņemtas pienācīgā kārtībā, jo likumdevējs nav pienācīgi izvērtējis šajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma ietekmi uz zemes īpašniekiem un nav pamatojis izraudzītā risinājuma atbilstību Satversmes tiesas judikatūrai. Saeima nepiekrīt Pieteikumu iesniedzēju viedoklim un norāda, ka apstrīdēto Spēkā stāšanās likuma normu izstrādē tika uzklausīti eksperti, ieinteresētās personas un atbildīgās valsts institūcijas, un apgalvo, ka gan apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas, gan apstrīdētās Kadastra likuma normas ir vērstas uz sprieduma lietā Nr. 2022-02-01 izpildi. 18.1. No Saeimas atbildes raksta un likumdošanas procesa materiāliem secināms, ka apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas un apstrīdētās Kadastra likuma normas tika pieņemtas, lai izpildītu spriedumu lietā Nr. 2022-02-01. Likumdevējs, ievērojot spriedumā lietā Nr. 2022-02-01 secināto, ir pieņēmis jaunu tiesisko regulējumu, kas saistīts ar vairākiem minētajā spriedumā analizētajiem zemes likumiskās lietošanas tiesību īstenošanas aspektiem. Pirmkārt, līdztekus apstrīdēto Spēkā stāšanās likuma normu pieņemšanai šā likuma 38. panta otrā daļa ir papildināta ar teikumu, kas uzliek būves īpašniekam pienākumu segt izmaksas par maksāšanas paziņojuma nosūtīšanu - 15 euro gadā. Ja dzīvojamā mājā zemes likumiskās lietošanas maksa tiek maksāta ar pārvaldnieka starpniecību, maksāšanas paziņojums nosūtāms pārvaldniekam - viens paziņojums attiecībā uz visiem būves īpašniekiem (kopīpašniekiem, dzīvokļu īpašumu īpašniekiem). Minētā tiesību norma stājusies spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Otrkārt, likumdevējs ir pieņēmis tiesisko regulējumu par zemes likumiskās lietošanas maksājuma nokavējumu un šādu parādu piedziņu civilprocesuālā kārtībā. Ar Grozījumu likumu Spēkā stāšanās likuma 38. panta ceturtā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka kavēta zemes likumiskās lietošanas maksājuma gadījumā parādnieks atlīdzina zemes īpašniekam 30 euro par katru kavētu maksājumu. Tas neatbrīvo parādnieku no pienākuma atlīdzināt zemes īpašniekam radušos zaudējumus, ciktāl tie pārsniedz minētos izdevumus. Turklāt ar 2024. gada 6. jūnija likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas stājās spēkā 2024. gada 4. jūlijā, paredzēts, ka saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama arī maksājuma saistībās, kuras izriet no zemes likumiskās lietošanas tiesībām. Ar 2025. gada 27. februāra likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas stājās spēkā 2025. gada 1. aprīlī, noteikts, ka parādniekam nav jāparaksta brīdinājums par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un kreditoram tas ir tikai jānosūta parādniekam. Treškārt, ir pieņemts jauns tiesiskais regulējums par zemes kadastrālās vērtības noteikšanu. Tas ietverts apstrīdētajās Kadastra likuma normās. Atbilstoši lietas Nr. 2022-02-01 izskatīšanas laikā spēkā bijušajam regulējumam katram kadastra objektam tika noteikta viena kadastrālā vērtība. Šo vērtību izmantoja zemes likumiskās lietošanas maksas, nekustamā īpašuma nodokļa un citu normatīvajos aktos noteikto maksājumu aprēķinam. Savukārt ar apstrīdētajām Kadastra likuma normām likumdevējs noteicis divas kadastrālās vērtības iepriekšējās vienas vērtības vietā. Turklāt katrai kadastrālajai vērtībai - gan fiskālajai, gan universālajai - ir savs atšķirīgs mērķis. Šāds tiesiskais regulējums atšķiras no iepriekš spēkā bijušā tiesiskā regulējuma, kas tika vērtēts lietā Nr. 2022-02-01. Visas minētās izmaiņas sistēmiski nosaka jaunu tiesisko regulējumu. 18.2. Grozījumu likums tika pieņemts 2024. gada 13. jūnijā, izsludināts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 124 28. jūnijā un stājās spēkā 1. jūlijā. Savukārt likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" tika pieņemts 2024. gada 30. maijā, izsludināts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 114 13. jūnijā un stājās spēkā 27. jūnijā. Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas un apstrīdētās Kadastra likuma normas ir pieņemtas un izsludinātas Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā, kā arī ir pieejamas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pieteikumu iesniedzēju iebildumi par zemes un būves īpašnieku tiesību un pienākumu saturu pēc būtības ir saistīti ar zemes likumiskās lietošanas tiesību institūta ieviešanu, bet Satversmes tiesa jau lietā Nr. 2022-02-01 atzina, ka šā institūta ietvaros ir skaidri un personai saprotami noteiktas šo tiesisko attiecību dalībnieku tiesības un pienākumi (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2022-02-01 13.2. punktu). Tādējādi Satversmes tiesai nav šaubu arī par to, ka apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas ir pietiekami skaidri formulētas, lai persona varētu izprast to saturu un paredzēt to piemērošanas sekas. No Grozījumu likuma izstrādes materiāliem secināms, ka apstrīdēto Spēkā stāšanās likuma normu izstrādes procesā tika noskaidroti ieinteresēto personu, tostarp Pieteikumu iesniedzēju pārstāvju un komersantu, viedokļi, kā arī uzklausīti lietpratēji no ministrijām un citām institūcijām, piemēram, Latvijas Bankas un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes. Lai nodrošinātu plašāku ieinteresēto personu viedokļu uzklausīšanu un rastu atbilstošāku risinājumu, Tieslietu ministrijas sākotnēji sagatavotā likumprojekta virzīšana izskatīšanai Saeimā tika atlikta (sk. Saeimas Juridiskās komisijas 2024. gada 7. februāra sēdes protokola 8. lp. Pieejams: titania.saeima.lv). Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka tiesību normu pieņēmējam ir pienākums uzklausīt ieinteresētās personas, taču nav pienākuma ņemt vērā visus izteiktos iebildumus. Tiesību normu pieņemšanas procesu nevar padarīt atkarīgu no personu pozitīvās vai negatīvās attieksmes pret normatīvā akta projektu (sal. sk. Satversmes tiesas 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03 14.2. punktu). Satversmes tiesa secina, ka Grozījumu likuma izstrādes procesā tika uzklausīti un vērtēti dažādi priekšlikumi, kas saistīti ar zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru, tostarp tādi, kas paredzētu tā palielināšanu, kā arī konceptuāli priekšlikumi par zemes likumiskās lietošanas tiesisko attiecību izbeigšanas iespējām. Līdz ar to likumdevējs, pieņemot apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas, ir apzinājis un uzklausījis ieinteresēto personu un lietpratēju viedokļus. Tas, ka pieņemtajā normatīvajā aktā neatspoguļojas katrs izteiktais priekšlikums, nav uzskatāms par labas likumdošanas principa pārkāpumu. Apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas un apstrīdētās Kadastra likuma normas tika pieņemtas un stājās spēkā spriedumā lietā Nr. 2022-02-01 noteiktajā termiņā. Tomēr saskaņā ar Kadastra likuma pārejas noteikumu 43.1 punktu Valsts zemes dienests aprēķināja un reģistrēja divas kadastrālās vērtības tikai no 2025. gada 1. janvāra. Arī Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumi Nr. 888 "Kadastrālo vērtību bāze universālās kadastrālās vērtības aprēķinam", kuri tika izstrādāti, lai nodrošinātu to, ka universālā kadastrālā vērtība ir pēc iespējas pietuvināta nekustamā īpašuma tirgus vērtībai, stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī. Proti, aktualizēto kadastrālo vērtību zemes likumiskās lietošanas maksas aprēķināšanā sāka piemērot sešus mēnešus pēc sprieduma lietā Nr. 2022-02-01 izpildei noteiktā termiņa - 2024. gada 1. jūlija. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. panta otrajai daļai Satversmes tiesas spriedums ir vispārsaistošs un obligāts ikvienam. Satversmes tiesas spriedumu ievērošana un izpilde ir neatņemams tiesiskas valsts un personu pamattiesību aizsardzības elements, kas veicina personu uzticēšanos valstij un tiesībām, kā arī liecina par valsts aktīvu rīcību personu pamattiesību aizskāruma novēršanā. Satversmes tiesa ņem vērā: lai izpildītu spriedumu lietā Nr. 2022-02-01, Saeimai un Ministru kabinetam bija jāpieņem savstarpēji saistīti grozījumi vairākos normatīvajos tiesību aktos. Turklāt Kadastra likums ir sistēmiski veidots tādējādi, ka parasti kadastrālo vērtību izmaiņas ir piemērojamas no kalendāra gada 1. janvāra, kad sākas arī saimnieciskais gads. Tā kā apstrīdētās Kadastra likuma normas stājās spēkā 2024. gada 27. jūnijā, Ministru kabinets kadastrālo vērtību bāzi universālās kadastrālās vērtības aprēķinam apstiprināja tā, lai universālā kadastrālā vērtība varētu tikt aprēķināta un aktualizēta no 2025. gada 1. janvāra. Ievērojot minēto, secināms: tas, ka aktualizētā kadastrālā vērtība tika aprēķināta un reģistrēta sešus mēnešus pēc sprieduma lietā Nr. 2022-02-01 izpildei noteiktā termiņa, konkrētajā gadījumā nav vērtējams kā labas likumdošanas principa pārkāpums. Savukārt Pieteikumu iesniedzēju apsvērumus par to, ka likumdevējs nav vērtējis pamattiesību ierobežojuma ietekmi uz zemes īpašniekiem, un to, vai tas atbilst Satversmes tiesas judikatūrai, kā arī par to, vai zemes likumiskās lietošanas maksa pilda atlīdzības funkciju, Satversmes tiesa vērtēs, pārbaudot zemes īpašnieku pamattiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma principam. Līdz ar to apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas un apstrīdētās Kadastra likuma normas tika pieņemtas pienācīgā kārtībā. 18.3. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Ministru kabinets, izdodot apstrīdētās Noteikumu normas, ir pārkāpis tam piešķirtā pilnvarojuma robežas, jo likumdevējs to nebija pilnvarojis izdot tādu tiesisko regulējumu, ar kuru par daudzdzīvokļu māju apbūves zemes kadastrālo vērtību bāzi veidojošiem rādītājiem tiktu noteikti standartplatība un tās korekcijas koeficients, tādā veidā samazinot zemes likumiskās lietošanas maksu. Tāpat Ministru kabinets nav vērtējis šo normu atbilstību Satversmei. Turklāt ir pārkāpts labas likumdošanas princips, jo zemes īpašnieku viedoklis apstrīdēto Noteikumu normu izstrādes procesā netika uzklausīts. Pēc Saeimas ieskata, apstrīdētās Noteikumu normas atbilst likumdevēja piešķirtajam pilnvarojam tiktāl, ciktāl tās atbilst kadastrālās vērtēšanas pamatprincipiem un sasniedz šādas vērtēšanas mērķi - noteikt tādas kadastrālās vērtības, kas ir objektīvas, savstarpēji samērīgas un taisnīgas. Savukārt Ministru kabinets uzskata, ka ir ievērojis tam piešķirtā pilnvarojuma, kas ietver tiesības un pienākumu noteikt kadastrālās vērtēšanas kārtību, robežas. Satversmes tiesa jau vairākkārt ir secinājusi, ka tiesības uz īpašumu var ierobežot arī ar Ministru kabineta noteikumiem (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 32. punktu). Tomēr izpildvaras tiesības izdot ārējos normatīvos aktus sniedzas vien tiktāl, ciktāl tai likumā ir piešķirts attiecīgs pilnvarojums. Apstrīdētās Noteikumu normas izdotas, pamatojoties uz Kadastra likuma 66. panta trešo daļu, kas paredz, ka kadastrālās vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Noteikumi, kā norādīts to 1. punktā, nosaka kadastrālās vērtēšanas kārtību. Kadastrālā vērtēšana saskaņā ar Kadastra likuma 66. panta pirmo daļu ir masveida vērtēšanas process, kas ietver kadastrālo vērtību bāzes noteikšanu. Atbilstoši Noteikumu 6. un 35. punktam standartplatība un tās korekcijas koeficients ir divi no kadastrālo vērtību bāzes rādītājiem. Savukārt apstrīdētajās Noteikumu normās paredzētā standartplatības aprēķināšana un tās korekcijas koeficients ir rādītāji, kas izmantojami kadastrālās vērtības bāzes noteikšanā attiecībā uz daudzdzīvokļu māju apbūves zemi un piemērojami kadastrālās vērtēšanas procesā. Proti, šie rādītāji ir daļa no kadastrālās vērtēšanas kārtības, kuru Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt. Pilnvarojums Ministru kabinetam izstrādāt tiesisko regulējumu kadastrālās vērtēšanas kārtības noteikšanai izriet arī no Kadastra likuma sistēmiskās analīzes. Saskaņā ar Kadastra likuma 68. panta pirmo daļu Ministru kabinets ir tas, kas reizi četros gados apstiprina kadastrālo vērtību bāzi atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus situācijai noteiktā laika posmā, izvērtējot nekustamā īpašuma tirgus darījumus, cenu līmeņus, izmaiņu tendences pa īpašumu grupām un teritorijām. Valsts zemes dienestam Kadastra likuma pārejas noteikumu 43.1 punktā ir uzdots no 2025. gada 1. janvāra aprēķināt un reģistrēt divas kadastrālās vērtības, savukārt Ministru kabinetam saskaņā ar šo pārejas noteikumu 43.2 punktu uzdots līdz tam pašam brīdim apstiprināt kadastrālo vērtību bāzi universālās kadastrālās vērtības aprēķinam, ko izmanto zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanai. Ja no Kadastra likuma sistēmas izriet tas, ka Ministru kabinets nosaka un apstiprina kadastrālo vērtību bāzi, tad tas var noteikt arī kadastrālās vērtības bāzes rādītājus. Līdz ar to Ministru kabinets bija pilnvarots noteikt arī kadastrālās vērtības bāzes rādītāju - standartplatības un tās korekcijas koeficienta - aprēķināšanas un noteikšanas principus. Tādējādi apstrīdētās Noteikumu normas ir izdotas, ievērojot likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma robežas. Noteikumi pieņemti 2020. gada 18. februārī, 20. februārī publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 36 un 21. februārī stājās spēkā. Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes tiesai nerodas šaubas, ka apstrīdētās Noteikumu normas ir pieejamas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un pietiekami skaidri formulētas, lai persona varētu izprast no tām izrietošo tiesību un pienākumu saturu. Pieteikumu iesniedzēji nav norādījuši konkrētus apsvērumus, kas liecinātu, ka apstrīdēto Noteikumu normu izdošanas procesā viņiem būtu liegts izteikt savu viedokli. Apstrīdēto Noteikumu normu izstrādes un saskaņošanas procesā, kurā tika apspriesta standartplatības aprēķina ieviešana attiecībā uz daudzdzīvokļu māju apbūves zemi, tika iesaistītas gan valsts, gan pašvaldību iestādes, tostarp Finanšu ministrija, Zemkopības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tika uzklausīts arī Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis. Līdz ar to apstrīdētajās Spēkā stāšanās likuma normās un apstrīdētajās Kadastra likuma normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtām tiesību normām, bet apstrīdētajās Noteikumu normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts, pamatojoties uz likumu.