24. Article

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi. Satversmes tiesai iespēju robežās jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu personām Satversmē garantēto pamattiesību aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm. Izņēmuma gadījumos, kad Satversmei neatbilstošas normas tūlītēja spēka zaudēšana Satversmei neatbilstu vēl vairāk nekā tās atstāšana spēkā, ir iespējams noteikt arī citu normas spēka zaudēšanas brīdi (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-17-01 24. punktu). 24.1. Ja apstrīdētās normas zaudētu spēku no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, tad attiecībā uz daļu zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās esošo personu likumā vispār nebūtu noteikts zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs, kā arī nebūtu tāda tiesiskā regulējuma, kas noteiktu, kādas kadastrālās vērtības tiek aprēķinātas un reģistrētas. Savukārt tad, ja Satversmes tiesa nolemtu, ka apstrīdētās normas atzīstamas par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža vai kāda cita brīža pagātnē, būtu apdraudēta zemes likumiskās lietošanas tiesisko attiecību stabilitāte un skaidrība. Tāpēc šajā gadījumā ir nepieciešams un pieļaujams tas, ka Satversmei neatbilstošas normas vēl kādu laiku paliek spēkā, lai likumdevējam būtu iespēja rast taisnīgu risinājumu šo tiesisko attiecību noregulēšanai. Izskatāmās lietas kontekstā jo sevišķi svarīgi ir tas, ka tieši likumdevējam jāizšķiras, kādā veidā līdzsvarot zemes īpašnieku un būvju īpašnieku tiesiskās attiecības, kā arī sabiedrības labklājības aizsardzību. Satversmes tiesa nevar aizstāt tiesību normu izdevēja rīcības brīvību ar savu viedokli par racionālāko risinājumu. Likumdevējam šīs tiesiskās attiecības jānoregulē tādā veidā, lai visi zemes īpašnieki saņemtu tādu zemes likumiskās lietošanas maksu, kas pilda atlīdzības funkciju, bet vienlaikus tiktu ievērotas arī būvju īpašnieku tiesības. Minētā risinājuma izstrādāšanai nepieciešams saprātīgs laika posms. Tādējādi apstrīdētās normas attiecībā uz zemes likumiskās lietošanas tiesiskajām attiecībām atzīstamas par spēkā neesošām no 2027. gada 1. janvāra. 24.2. Lai arī apstrīdētās normas attiecībā uz zemes likumiskās lietošanas tiesiskajām attiecībām atzīstamas par spēkā neesošām no 2027. gada 1. janvāra, šajā spriedumā konstatēts, ka daļai zemes īpašnieku ar šīm normām radītais Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietverto pamattiesību aizskārums ir radies jau iepriekš. Ja zemes likumiskās lietošanas maksa nesedz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par konkrēto zemi vai ir vienāda ar to vai ja pēc šā nodokļa samaksas atlīdzība, kas paliek zemes īpašniekam, ir nesamērīgi maza, tad konstatējams, ka šādu zemes īpašnieku tiesības uz īpašumu tiek nepamatoti aizskartas no 2025. gada 1. janvāra. Atbilstoši Satversmes 92. panta trešajam teikumam ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā. Izskatāmajā lietā jau ir secināts, ka apstrīdētās normas skar sociāli nozīmīgu jomu un attiecas uz ievērojamu sabiedrības daļu, kā arī ir vērstas uz tiesiskās noteiktības un sociālā miera nodrošināšanu un valsts resursu efektīvu izmantošanu. Lai Satversmes tiesas sprieduma izpilde un zemes īpašnieku pamattiesību aizsardzība būtu efektīva, turklāt neradītu tiesisko nenoteiktību, konkrētajā gadījumā likumdevējam jāpieņem tiesiskais regulējums, lai atbilstīgi atlīdzinātu zemes īpašniekiem par nepamatotu tiesību aizskārumu, kas tiem radies apstrīdēto normu dēļ. Proti, likumdevējam ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. jūnijam jāpieņem tiesiskais regulējums, kas nodrošinās zemes īpašniekiem tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par viņu pamattiesību nepamatotu aizskārumu gadījumos, kad zemes likumiskās lietošanas maksa nesedz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par konkrēto zemi, ir vienāda ar to vai kad pēc šā nodokļa samaksas atlīdzība, kas paliek zemes īpašniekam, ir nesamērīgi maza. Atbilstīgs atlīdzinājums zemes īpašniekiem pienākas par viņu pamattiesību nepamatotu aizskārumu no 2025. gada 1. janvāra un līdz dienai, kad stājas spēkā jauns zemes likumiskās lietošanas maksas tiesiskais regulējums. Pretējā gadījumā šie zemes īpašnieki būs tiesīgi prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu no valsts prasības tiesvedības kārtībā. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: