4. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas un apstrīdētās Kadastra likuma normas, - Saeima - uzskata, ka tiesvedība daļā par šīm normām ir izbeidzama. Apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas un apstrīdētās Kadastra likuma normas pašas par sevi nenosaka nedz Pieteikumu iesniedzēju īpašumu kadastrālo vērtību, nedz attiecīgās zemes likumiskās lietošanas maksu. Kopsakarā ar Kadastra likumu tās paredz vispārējos kadastrālās vērtēšanas pamatprincipus, savukārt aprēķina metodoloģiju, piemēram, kadastrālo vērtību bāzi un vērtību zonas, ir noteicis Ministru kabinets ar Noteikumiem. Turklāt nekustamā īpašuma universālā kadastrālā vērtība ir mainīgs lielums, kuru ietekmē ne tikai nekustamā īpašuma tirgus apstākļi, piemēram, kadastrālo vērtību bāzes vai piemērojamā metodika, bet arī nekustamā īpašuma apgrūtinājumu reģistrācija. Ja apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas un apstrīdētās Kadastra likuma normas ierobežo personas pamattiesības, tad attiecīgais ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Likumprojektu izstrādes procesā tika uzklausīti eksperti, ieinteresētās personas un iestāžu pārstāvji. Tāpat tika ievērots labas likumdošanas princips, jo Saeima ir vērtējusi apstrīdēto Spēkā stāšanās likuma normu un apstrīdēto Kadastra likuma normu satversmību un saskanību ar Satversmes tiesas judikatūru. Apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas ir pietiekami skaidri formulētas - ir noteiktas zemes īpašnieku tiesības saņemt zemes likumiskās lietošanas maksu četru procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības un šīs maksas pakāpeniska pieauguma princips. Savukārt uz brīvostu teritorijām attiecināms speciāls tiesiskais regulējums. Pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu cilvēku tiesību aizsardzība, līdzsvarojot zemes un būvju īpašnieku tiesiskās attiecības zemes likumiskās lietošanas gadījumos un vienlaikus nodrošinot pienācīgu un samērīgu atlīdzību zemes īpašniekiem, kā arī aktualizētas kadastrālās vērtības. Minētais ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai. Vērtējot pamattiesību ierobežojuma nepieciešamību, ir būtiski ņemt vērā grozījumus citos normatīvajos aktos, kas saistīti ar apstrīdētajām Spēkā stāšanās likuma normām un nodrošina sprieduma lietā Nr. 2022-02-01 izpildi. Piemēram, Pieteikumu iesniedzējiem tiek segti paziņojumu izsūtīšanas izdevumi 15 euro apmērā, izdevumi par kavēta maksājuma atgūšanu 30 euro apmērā, kā arī ir aktualizētas zemes kadastrālās vērtības. Jaunās - universālās kadastrālās vērtības saskaņā ar grozījumiem Kadastra likumā ir pamatotas ar tirgus datiem 2022. gada 1. jūlijā un nepārsniedz 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa. Vairākiem zemes īpašniekiem pieaug zemes universālā kadastrālā vērtība, no kuras aprēķina zemes likumiskās lietošanas maksu, iepretim fiskālajai kadastrālajai vērtībai, no kuras aprēķina nekustamā īpašuma nodokli. Tādējādi pieaug arī šo personu faktiski saņemtie ienākumi no zemes likumiskās lietošanas. Minētais tiesiskais regulējums sistēmiski nodrošina to, ka zemes īpašnieki saņem pienācīgu atlīdzību. Samērojot zemes un būvju īpašnieku tiesiskās intereses, ir veikti pasākumi, lai izpildītu spriedumu lietā Nr. 2022-02-01. Vienlaikus attiecībā uz personām, kurām jāmaksā zemes likumiskās lietošanas maksa, ir noteikts saudzējošs pārejas periods. Vispirms no 2024. gada 1. jūlija ir spēkā papildu mehānismi zemes īpašnieku tiesību aizsardzībai, tostarp iespēja piedzīt kavētos zemes likumiskās lietošanas maksājumus Civilprocesa likumā noteiktajā saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā. Secīgi līdz 2029. gada 1. janvārim notiek pāreja uz aktuālām kadastrālajām vērtībām. Satversmes tiesas sprieduma izpilde gandrīz vienmēr prasa tiesiskā regulējuma izmaiņas, tādēļ Pieteikumu iesniedzēji nevarēja paļauties uz to, ka atkal tiks pieņemts jau iepriekš spēkā bijušais regulējums, kas paredz lielāku atlīdzību, piemēram, sešus procentus no zemes kadastrālās vērtības. Līdz ar to pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un atbilst arī tiesiskās paļāvības aizsardzības principam. Apstrīdētās Kadastra likuma normas ir vērstas uz to, lai nodrošinātu kadastrālo vērtību aktualizēšanu. Proti, nodrošinot racionālu un ekonomiski pamatotu kadastrālo vērtību aktualizēšanu, ir iespējams nekustamā īpašuma nodokli un citus ar īpašumu saistītus maksājumus piemērot proporcionāli īpašuma reālajai vērtībai un tādējādi īstenot sabiedrības interesēm atbilstošu nodokļu solidaritāti. Pārejas perioda ietvaros saglabātā fiskālā kadastrālā vērtība novērš pēkšņu un nesamērīgu publisko maksājumu pieaugumu. Savukārt universālās kadastrālās vērtības ieviešana nodrošina zemes lietošanas tiesiskajās attiecībās iesaistīto dalībnieku tiesību un interešu līdzsvarošanu atbilstoši spriedumā lietā Nr. 2022-02-01 secinātajam. Tādējādi apstrīdētās Kadastra likuma normas aizsargā personu tiesības uz taisnīgu atlīdzību un nodrošina valsts un pašvaldību finanšu plānošanas ilgtspēju. Pieteikumu iesniedzēju piedāvātie pamattiesības mazāk ierobežojošie līdzekļi nesasniegtu leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē, kādā tos sasniedz apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas un apstrīdētās Kadastra likuma normas. Pieteikumu iesniedzēji nevarēja pamatoti un saprātīgi paļauties uz to, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz nekustamā īpašuma kadastrālajām vērtībām paliks nemainīgs. Kadastrālo vērtību aktualizēšanas nepieciešamība jau ilgstoši ir bijusi likumdevēja prioritāte, kas citstarp izriet arī no nepieciešamības ievērot Satversmes tiesas judikatūru. Apstrīdētās Noteikumu normas ir izdotas, pamatojoties uz Kadastra likuma 66. panta trešās daļas otro teikumu. Tomēr šīs normas varētu tikt atzītas par atbilstošām pilnvarojumam tikai tiktāl, ciktāl tās atbilst kadastrālās vērtēšanas pamatprincipiem un sasniedz pilnvarojuma mērķi - nodrošināt tādas kadastrālās vērtības, kuras ir objektīvas, savstarpēji samērīgas un taisnīgas. Ministru kabinets, paredzot zemes standartplatības aprēķināšanu arī attiecībā uz daudzdzīvokļu māju apbūves zemi, ir apzinājies, ka tādējādi šādas zemes kadastrālā vērtība dalītā īpašuma gadījumos varētu samazināties. Tomēr arī ārpus standartplatības esošā zeme var sniegt īpašniekam ekonomisku labumu neatkarīgi no tā, vai attiecīgais zemesgabals ir apbūvēts vai nē. Līdz ar to pieņēmums, ka ārpus standartplatības esošā zeme nedod nekādu ekonomisku labumu un tādējādi ir bezvērtīga, nav pamatots. Saeimas pārstāvis tiesas sēdē papildus norādīja, ka apstrīdētajās Kadastra likuma normās noteiktais ir uzskatāms par pārejas mehānismu tikmēr, kamēr netiek noteikta viena kadastrālā vērtība. Saeimas Juridiskās komisijas un attiecīgi arī Saeimas deputātu rīcībā nebija informācijas par to, ka zemes universālā kadastrālā vērtība varētu būt zemāka par fiskālo kadastrālo vērtību. Likumdevējs, balstoties uz informāciju, ko tam sniegusi Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests, ir radījis tādu tiesisko regulējumu, kas maksimāli vērsts uz zemes īpašnieku un būvju īpašnieku tiesību aizsardzību. Ja patiešām kāda no apstrīdētajām normām aizskar tiesības uz īpašumu, tad tās var būt vienīgi apstrīdētās Noteikumu normas, jo aizskārums ir radies tieši Ministru kabineta izstrādātās kadastrālās vērtēšanas metodoloģijas dēļ. Tā nav balstīta uz kadastrālās vērtēšanas principiem. Turklāt par alternatīvu standartplatības aprēķināšanai ir uzskatāma funkcionāli nepieciešamās zemes noteikšana.