5. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdētās Noteikumu normas, - Ministru kabinets - norāda, ka apstrīdētās Noteikumu normas pašas par sevi nevar Pieteikumu iesniedzējiem radīt Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietverto pamattiesību aizskārumu. Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību aizskārumu varētu būt radījusi apstrīdēto Spēkā stāšanās likuma normu un apstrīdēto Kadastra likuma normu piemērošana. Proti, minētajos likumos ir iekļautas normas, kas noteic, kura no divām kadastrālajām vērtībām ir izmantojama zemes likumiskās lietošanas maksas aprēķinam. Savukārt Noteikumi reglamentē tikai kārtību, kādā top kadastrālā vērtība. Apstrīdētās Noteikumu normas ir pieņemtas pienācīgā kārtībā. Gan Noteikumu, gan to grozījumu izstrādē tika iesaistītas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī nevalstiskās organizācijas un tika ievērota normatīvajos aktos noteiktā tiesību akta izstrādes procedūra. Apstrīdētajās Noteikumu normās ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - noteikt aktuālas un uz tirgus datiem balstītas kadastrālās vērtības. Standartplatības un tās korekcijas koeficienta ieviešana bija nepieciešama, lai lielām nestandarta zemes vienībām kā apbūve netiktu vērtēta zaļā zona. Daudzdzīvokļu māju apbūves zemei, lai gan faktiski daudzdzīvokļu mājai tiek izmantota tikai daļa no attiecīgās zemes vienības, ir veidojusies nesamērīgi augsta kadastrālā vērtība, jo visa zemes vienība tika vērtēta kā apbūves zeme. Piemērojot standartplatības korekcijas koeficientu attiecībā uz daudzdzīvokļu mājas apbūves zemi, ir novērsta iespējamība, ka kadastrālo vērtību aprēķināšana šajā gadījumā atšķirsies no citu apbūves veidu zemes īpašumu kadastrālo vērtību aprēķināšanas. Kadastrālās vērtēšanas procesā atsevišķa objekta cena var nesakrist ar tā kadastrālo vērtību, jo kadastrālās vērtības aprēķinā tiek ņemti vērā tikai galvenie faktori, kas ietekmē objekta vērtību. Tādējādi kadastrālā vērtība tiek tuvināta nekustamā īpašuma tirgus vērtību līmenim. Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāvji papildus norādīja, ka standartplatība ir loģisks un nepieciešams kadastrālās vērtēšanas metodikas elements, lai kadastrālā vērtēšana sasniegtu mērķi pēc iespējas tuvināties tirgus datiem. Masveida vērtēšanas sistēma neļauj objektu novērtēt tik precīzi, kā to ļautu individuāla vērtēšana. Tomēr pētījumi liecina, ka kadastrālā vērtība lielā mērā atspoguļo vidējās tirgus cenas. Standartplatības aprēķināšanai attiecībā uz daudzdzīvokļu māju apbūves zemi ir trīs mērķi - apbūvētu zemes vienību savstarpējā salīdzinājuma uzlabošana, nepamatoti atšķirīgas attieksmes novēršana un nepamatoti augstas objektu novērtēšanas novēršana, proti, vērtības koriģēšana atbilstoši tirgus datiem. Pamatā pastāv tāda likumsakarība, ka, palielinoties zemes platībai, cena par kvadrātmetru kādā brīdī beidz lineāri pieaugt. Savukārt tas, ka ir iespējami izņēmuma gadījumi, nenozīmē, ka šāds princips nepastāvētu. Šobrīd nav citu praktiski īstenojamu standartplatībai alternatīvu risinājumu, jo arī, piemēram, dati par funkcionāli nepieciešamo zemi ir tikai 20 līdz 30 procentos gadījumu. Savukārt apbūves noteikumu attiecināšana uz vēsturisku apbūvi nebūtu pamatota, jo apbūves noteikumi ir attiecināmi uz jaunu zemes vienību izveidi un jaunu būvju būvniecību.