6. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas un apstrīdētās Kadastra likuma normas atbilst Satversmes 1. pantam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, savukārt tiesvedība daļā par apstrīdētajām Noteikumu normām būtu izbeidzama. Apstrīdētajās Spēkā stāšanās likuma normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, un šīs normas ir pietiekami skaidri formulētas. Apstrīdēto Spēkā stāšanās likuma normu izstrādes procesā uzklausīti dažādu ieinteresēto personu un institūciju viedokļi, kā arī vērtēta normu satversmība un atbilstība spriedumam lietā Nr. 2022-02-01. Saskaņā ar grozījumiem Kadastra likumā no 2025. gada 1. janvāra katram kadastra objektam tiek aprēķinātas un reģistrētas divas kadastrālās vērtības. Tas nodrošina iespēju pilnveidot kadastrālās vērtēšanas metodiku, veicināt kadastrālo vērtību atbilstību tirgus situācijai, kā arī saglabāt nemainīgu situāciju attiecībā uz maksājamo nodokļu, nodevu un citu maksājumu apmēru publiski tiesiskajās attiecībās. Universālā kadastrālā vērtība salīdzinājumā ar fiskālo kadastrālo vērtību gan pieaug, gan samazinās, gan paliek nemainīga. Aptuveni 200 zemes īpašumos nekustamā īpašuma nodokļa maksājums varētu būt vienāds ar maksājumu par zemes likumisko lietošanu vai to pārsniegt. Tieslietu ministrija nevar lemt par dažādu nodokļu atvieglojumu piešķiršanu zemes īpašniekiem, jo šajā jomā politiku veido Finanšu ministrija. Tomēr Tieslietu ministrija izstrādā risinājumus situācijām, kad universālā kadastrālā vērtība ir zemāka par fiskālo kadastrālo vērtību. Spēkā stāšanās likuma 42. panta septītajā daļā ietvertais zemes likumiskās lietošanas maksas pieauguma pakāpeniskums pēc būtības ir atkarīgs no tā, cik liels ir zemes kadastrālās vērtības pieaugums. Tādējādi zemes likumiskās lietošanas jomā tiek nodrošināts pušu tiesību līdzsvars. Tos zemes īpašniekus, kuriem piederošo zemes vienību kadastrālā vērtība pieaugs nebūtiski, šī norma, visticamāk, vispār neietekmēs vai ietekmēs tikai minimāli. Zemes īpašnieku sloga mazināšana zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās varēja tikt veikta dažādos veidos, nevis tikai un vienīgi paaugstinot zemes likumiskās lietošanas maksu. Tiesiskais regulējums attiecībā uz piespiedu zemes nomas maksas apmēru un likumiskās lietošanas maksas apmēru ir bijis mainīgs un nevarēja Pieteikumu iesniedzējiem radīt aizsargājamu tiesisko paļāvību uz to, ka zemes likumiskās lietošanas maksa noteikti pieaugs. Turklāt, ieviešot pārejas periodu, likumdevējs ir nodrošinājis to, ka ne tikai personām, bet arī nodokļu politikas veidotājiem būs pietiekami daudz laika sagatavoties jaunajam nodokļu maksāšanas režīmam un plānot savas ekonomiskās aktivitātes. Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāves papildus norādīja, ka apstrīdētās Kadastra likuma normas bija vērstas tieši uz sprieduma lietā Nr. 2022-02-01 izpildi. Tādējādi šīs normas ir saglabājamas, taču ir jādomā par tādu risinājumu, kas papildinātu trūkstošo regulējumu attiecībā uz situācijām, kad universālā kadastrālā vērtība ir mazāka par fiskālo kadastrālo vērtību.