11. Article

Pieaicinātā persona - Dr. iur. Dana Rone - uzsver, ka lietā Nr. 2019-01-01 apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums tika vērtēts vienīgi attiecībā uz personām, kas iesniedz pieteikumu otra laulātā bērna adopcijai. Gadījumi, kad persona iesniedz pieteikumu otra laulātā bērna adopcijai un tāda bērna adopcijai, kurš ievietots bērnu aprūpes iestādē, ir savstarpēji nošķirami. Tādējādi tiesas nevar tieši piemērot lietā Nr. 2019-01-01 Satversmes tiesas izteiktās atziņas un atšķirīgi interpretēt izskatāmajā lietā apstrīdētajā normā ietverto aizliegumu kļūt par adoptētāju personai, kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, jo šajā gadījumā adoptējamais nav otra laulātā bērns. Turklāt pretēja tiesiskās skaidrības un noteiktības principam būtu tāda situācija, ka spēkā esošos normatīvajos aktos būtu ietverta antikonstitucionāla, defektīva tiesību norma, bet pareizo risinājumu būtu iespējams rast tikai Satversmes tiesas judikatūrā. Tiesību normu piemērotāji ir arī fiziskās personas, kuras normatīvajos aktos meklē skaidras atbildes uz sev aktuāliem juridiskajiem jautājumiem. Ja tiktu turpināta tāda prakse, ka normatīvajā aktā ietvertas tiesību normas būtiski atšķiras no Satversmes tiesas judikatūras, bet netiek precizētas, tad juridiskā vide ne tikai neuzlabotos, bet - tieši otrādi - kļūtu vēl neskaidrāka un duālāka. Dr. iur. Dana Rone vērš uzmanību uz to, ka bāriņtiesa var uzsākt Civillikuma 163. panta piektajā daļā noteikto potenciālā adoptētāja ģimenes izpēti tikai tad, kad ir konstatēta minētā panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu neesība. Tātad arī bāriņtiesai ir nepieciešamas skaidras tiesību normas, lai tā varētu uzsākt izpēti par konkrētas personas piemērotību adoptētāja statusam. Dr. iur. Dana Rone atsaucas uz ārvalstu normatīvajiem aktiem adopcijas jomā un norāda, ka tiem ir raksturīgs plašs regulējums attiecībā uz adopcijas priekšnoteikumiem, kā arī atturēšanās no vispārējiem aizliegumiem un to aizstāšana ar pienākumu individuāli izvērtēt katras konkrētās personas piemērotību adoptētāja statusam. Latvijā adoptējamie bērni patlaban ir pakļauti atšķirīgam normatīvajam regulējumam, jo viņu tiesības tikt adoptētiem ir atkarīgas no tā, vai starp adoptētājiem ir vai nav noslēgta laulība un vai konkrētais adoptējamais ir vai nav viena laulātā bioloģiskais bērns. Fakts, ka adoptētāja ģimenes loceklis ir sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, pats par sevi nedod kvalitatīvi izšķirošu atbildi uz jautājumu par personas piemērotību adoptētāja statusam.