12. Article

Pieaicinātā persona - Mg. iur., Mg. soc. Evija Vīnkalna - norāda, ka ir vērojama pamatota tendence normatīvajos aktos mazināt tajos ietveramu absolūto aizliegumu skaitu un paredzēt iespēju veikt individuālu izvērtējumu, ņemot vērā ar noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju un vainas formu saistītus kritērijus. Šo tendenci apliecina arī Satversmes tiesas judikatūra. Viena no stigmatizācijai pakļautajām personu grupām ir sodītas personas. Stigmatizācijas teorijā uzsvērts, ka sodītai personai noteiktie tiesību ierobežojumi turpinās arī pēc sodāmības dzēšanas un tāpat saglabājas arī pieņēmums, ka stigmatizētai personai nepienākas iespēja apmierināt tādas vajadzības, kas citiem sabiedrības locekļiem ir minimālais standarts, kurā citstarp ietilpst arī tiesības uzturēt ģimenes saites. Ievērojama daļa Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu ir saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu un atbilstoši to klasifikācijai cits no cita atšķiras pēc smaguma. Apstrīdētā norma nepieļauj tādu katra konkrētā gadījuma individuālu izvērtēšanu, kuras gaitā varētu ņemt vērā noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpi; to, kas ir noziedzīgā nodarījumā cietušais (kontekstā ar apstrīdēto normu īpaša nozīme būtu tam, vai cietušais nav bijis jaunāks par 18 gadiem); intereses, pret kurām noziedzīgais nodarījums bija vērsts, un apstākļus, kādos tas tika izdarīts. Noziedzīgi nodarījumi, kuri saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, bet nav bijuši vērsti pret bērna interesēm, arī atšķiras cits no cita, un par šādu nodarījumu sodītas personas individuālā izvērtējumā var tikt ņemta vērā virkne dažādu kritēriju, piemēram: 1) konkrētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija; 2) kaitīguma pakāpe; 3) personas vainas forma; 4) laiks, kad noziedzīgais nodarījums izdarīts; 5) intereses, pret kurām noziedzīgais nodarījums vērsts; 6) vecums, kādā attiecīgā persona izdarījusi noziedzīgo nodarījumu. Soda izpildes laikā personas ģimene (arī tuvinieki un atbalsta personas) var nodrošināt tai atbalstu, kas ir būtisks personas turpmākai likumpaklausīgai dzīvei sabiedrībā pēc soda izciešanas. Ja uz konkrētu cilvēku attiecas absolūts aizliegums, tad nav iespēju izvērtēt viņa personību un ņemt vērā tādus būtiskus aspektus kā, piemēram, vecumu, kādā viņš izdarījis noziedzīgo nodarījumu, laiku, kas pagājis pēc tā izdarīšanas, un to, vai persona turpmāk nav pārkāpusi likumu. Secinājumu daļa