13. Article

Saeima lūdz izbeigt tiesvedību lietā, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu, un norāda, ka Pieteikuma iesniedzēja tās izskatīšanā esošajā lietā varēja atsaukties uz spriedumā lietā Nr. 2019-01-01 paustajām Satversmes tiesas atziņām un, ja nepieciešams, tieši piemērot Satversmes 110. pantu. Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja kā tiesu varas institūcija pati varēja attiecīgo jautājumu atrisināt, nodrošinot Satversmei atbilstošu rezultātu. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka tās izskatīšanā esošajā lietā starp abiem laulātajiem un bērnu, ar kuru tie dzīvo kopā, ir izveidojušās bērna un vecāku attiecības. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 110. pantam, jo tajā ietvertais aizliegums kļūt par adoptētāju liedz juridisku aizsardzību adopcijas veidā faktiskajām ģimenes attiecībām, kas tās izskatīšanā esošajā lietā ir izveidojušās starp pieteicēju un viņa laulātās aizbildnībā esošo bērnu. 13.1. Civillikuma 164. pants noteic, ka laulātie bērnu adoptē kopīgi, izņemot gadījumus, kad adoptē otra laulātā bērnu vai otrs laulātais atzīts par pazudušu (bezvēsts promesošu). No lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicēji Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošajā lietā vēlējās adoptēt bērnu kā laulātie. Apstrīdētajā normā personai, kura sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas ir noteikts aizliegums kļūt par adoptētāju, izņemot gadījumu, kad persona iesniedz pieteikumu otra laulātā bērna adopcijai. Apstrīdētā norma personai, uz kuru attiecas tajā noteiktais aizliegums, neļauj adoptēt bērnu, kas nav otra laulātā bērns. Tādējādi laulāto adopcijas pieteikuma gadījumā likumdevējs nav paredzējis iespēju vērtēt personas piemērotību adoptētāja statusam, ja tiek konstatēti apstrīdētajā normā noteiktie apstākļi. Spriedumā lietā Nr. 2019-01-01 Satversmes tiesa atzina, ka otra laulātā bērna adopcija ir nošķirama no citiem adopcijas gadījumiem. Tāpēc Satversmes tiesa vērtēja apstrīdētās normas satversmību tikai attiecībā uz personām, kas iesniedz pieteikumu otra laulātā bērna adopcijai (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 15. punktu). No spriedumā lietā Nr. 2019-01-01 ietvertās argumentācijas izriet, ka apstrīdētā norma atzīta par neatbilstošu Satversmes 110. pantam tikai attiecībā uz tām personām, kuras iesniedz pieteikumu otra laulātā bērna adopcijai. Tātad attiecībā uz citiem gadījumiem apstrīdētās normas satversmība nav vērtēta. Pieteikuma iesniedzējai lietā par adopcijas apstiprināšanu bija jāpiemēro apstrīdētā norma. Lietu izskatīšana par likuma normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām saskaņā ar Satversmes 85. pantu, Satversmes tiesas likuma 1. pantu un 16. panta 1. punktu ir vienīgi Satversmes tiesas kompetencē. Savukārt Satversmes tiesas likuma 19.1 panta pirmās daļas 1. punkts nosaka: ja tiesa, izskatot civillietu apelācijas kārtībā, uzskata, ka norma, kas būtu jāpiemēro šajā lietā, neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, tā iesniedz pieteikumu Satversmes tiesā. Attiecīgi Pieteikuma iesniedzēja ar motivētu lēmumu ir vērsusies Satversmes tiesā un lūgusi izvērtēt apstrīdētās normas satversmību, ņemot vērā faktiskos apstākļus, kas nav tādi paši kā lietā Nr. 2019-01-01. 13.2. No lietas materiāliem izriet, ka viens no pieteicējiem Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošajā lietā ir miris. Atbilstoši Civilprocesa likuma 223. panta 7. punktam tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja mirusi fiziskā persona, kura ir viena no pusēm lietā, un apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu. Tomēr saskaņā ar Civilprocesa likuma 251. panta 1. punktu lietas par adopcijas apstiprināšanu tiesa izskata sevišķā tiesāšanas kārtībā. Šā likuma 261. panta ceturtā daļa nosaka: ja adoptētājs mirst, līdz tiesa adopciju apstiprinājusi, tas nav šķērslis adopcijas apstiprināšanai. Olaines novada bāriņtiesa savā Satversmes tiesai sniegtajā viedoklī norāda, ka pat pēc pieteicēja nāves adopcija joprojām ir bērna interesēs. Arī Pieteikuma iesniedzēja nav informējusi Satversmes tiesu par apstākļiem, kas varētu liecināt par nepieciešamību izbeigt tiesvedību izskatāmajā lietā. Līdz ar to tiesvedība lietā nav izbeidzama.