4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētajā normā ietvertajam aizliegumam ir leģitīms mērķis - nodrošināt bērna tiesību un labāko interešu aizsardzību. Lai nodrošinātu bērna interešu prioritāti ikvienā gadījumā, ir būtiski vērtēt katru situāciju individuāli. Atšķirīgi var būt vērtējamas situācijas, kad adoptējamais bērns jau atrodas ģimenē un viņam ir izveidojušās ģimeniskas attiecības ar faktiskajiem aprūpētājiem, un situācijas, kad jālemj par bērna nodošanu potenciālo adoptētāju aprūpē (pirmsadopcijas aprūpē) un tuvas attiecības starp bērnu un potenciālajiem adoptētājiem vēl nav izveidojušās. Konkrētajā situācijā bez ievērības nav atstājams fakts, ka viena no personām, kura vēlas adoptēt bērnu, ir bērna aizbildnis un bērns dzīvo aizbildņa ģimenē jau vairākus gadus. Adopcijas atteikums pats par sevi neizbeidz aizbildnību. Tātad pat pēc adopcijas atteikuma bērns faktiski var arī turpmāk dzīvot aizbildņa ģimenē, ja aizbildnis spēj nodrošināt bērna veselīgai attīstībai atbilstošu vidi. Savukārt bāriņtiesai ir pienākums veikt attiecībā uz potenciālā adoptētāja ģimenes dzīvi un personību speciālistu sagatavotu dokumentu izpēti, kā arī izvērtēt, vai konkrētā situācija atbilst bērna labākajām interesēm. Turklāt saskaņā ar Civillikuma 171. panta pirmo daļu adopciju apstiprina tiesa, kurai arī ir jāpārliecinās par to, vai adopcija atbilst bērna labākajām interesēm. Tieslietu ministrija uzskata, ka tiesām, valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām apstrīdētā norma jāpiemēro kopsakarā ar citām attiecīgo jautājumu regulējošajām tiesību normām, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumos ietverto apstrīdētās normas interpretāciju un tādējādi panākot taisnīgu, bērna interesēm un tiesībām atbilstošu risinājumu katrā konkrētajā gadījumā.