5. Article

Pieaicinātā persona - Labklājības ministrija - norāda, ka Pieteikuma iesniedzējai, izvērtējot konkrēto gadījumu un tajā esošos apstākļus kopsakarā ar bērna labākajām interesēm, bija jāņem vērā Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2019-01-01 un jāpiemēro tajā paustās atziņas. Tāpēc tiesvedība lietā ir izbeidzama. Valstij ir pozitīvs pienākums nodrošināt, lai tās jurisdikcijā esošo bērnu dzīvība netiktu apdraudēta. Valstij jānodrošina efektīvi un preventīvi pasākumi gadījumos, kad kompetentās iestādes uzzina vai tām vajadzēja zināt par pastāvošu bērna dzīvības vai fiziskās integritātes apdraudējumu. Svarīgi, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums par aizliegumu kļūt par adoptētāju neattiecas uz visām sodītajām personām, bet tikai uz tām personām, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu un tādējādi ir tieši saistīti ar risku, kam var tikt pakļauta bērna labklājība. Iepriekšējas vardarbības fakts norāda uz potenciālu apdraudējumu, jo pat pēc soda izciešanas vai sodāmības dzēšanas pastāv risks, ka persona vardarbīgu rīcību varētu atkārtot, īpaši ģimenes vidē. Vardarbība ģimenē un pret bērniem bieži vien tiek slēpta, un laikus to atklāt ir ļoti sarežģīti. Apstrīdētā norma ir imperatīva, tomēr lietā Nr. 2019-01-01 sniegtā šīs normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām.
asfinejoint-stockpenaltytax-authorityvid
Par Civillikuma 163. panta ceturtās daļas 1. punkta, ciktāl tas personai noteic aizliegumu būt par adoptētāju bērnam, kurš nav otra laulātā bērns, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. pantam, 5. Article · AI Martins