7. Article

Plānojuma Paskaidrojuma rakstā pamatota tā atbilstība Preiļu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijai no 2022. gadam6 (turpmāk - IAS). Padziļināti izvērtējot Plānojuma atbilstību IAS, konstatēju: IAS, kā arī hierarhiski augstāks attīstības plānošanas dokuments Latgales stratēģija 2030 skaidri atbalsta atjaunīgās enerģijas (AER) ražošanu kā nozīmīgu attīstības virzienu, uzsverot AER lomu klimatneitralitātes sasniegšanā, ilgtspējīgā resursu izmantošanā7, tai skaitā, reģiona pētniecības un uzņēmējdarbības potenciāla stiprināšanā, definējot zaļo enerģiju kā vienu no reģiona attīstības pīlāriem.8 Abos stratēģiskajos dokumentos zaļā enerģija ir atzīta par vienu no reģiona attīstības pīlāriem, ar kuru rēķinās gan zinātnes, gan uzņēmējdarbības attīstībā. Pretēji valsts un plānošanas reģiona zaļās enerģijas atbalstam, Pašvaldības IAS 3. nodaļā "Telpiskās attīstības perspektīva" vienlaikus norādīts, ka Preiļu novads ilgtermiņa perspektīvā neatbalsta VES būvniecību apdzīvoto vietu tuvumā un ainavas negatīvu ietekmēšanu.9 Savukārt no Paskaidrojuma rakstā publicētās kartes10 konstatējams, ka VES aizliegums, summējot 800 m buferzonu dzīvojamām un publiskām ēkām, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, ainaviski vērtīgās teritorijas (TIN5) un teritoriju, kurā aizliegta VES, kuru jauda ir 20 kW un vairāk, būvniecība (TIN12) aptver aptuveni 85-90 % no novada kopējās teritorijas un pēc būtības būtu raksturojams kā teju vispārējs šādas uzņēmējdarbības aizliegums. Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk - Satversmes tiesa) ir atzinusi, ka, nosakot komercdarbības ierobežojumus, ir jānodrošina, no vienas puses, Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 105. pantā un citās Satversmes normās komersantiem garantēto pamattiesību ievērošana un, no otras puses, personu tiesību aizsardzība.11 Ministrija norāda, ka atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 20. pantam, kas noteic pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu hierarhiju, teritorijas plānojumam ir jāatbilst ilgtspējīgas attīstības stratēģijai. Satversmes tiesas judikatūrā atzīts, ka teritorijas plānošana ir viens no valsts vides politikas mērķu sasniegšanas līdzekļiem,12 kā rezultātā tiek noteikti gan visas valsts, gan atsevišķas teritorijas ilgtspējīgas attīstības virzieni un prasības.13 Vēja enerģijas izmantošanas attīstība ir vērsta uz Satversmes 115. pantā noteikto valsts pienākumu izpildi vides uzlabošanas jomā,14 attiecīgi mērķus un uzdevumus, ko mūsdienu sabiedrībai izvirza vides tiesības, var sasniegt, vienīgi cieši sadarbojoties valstij, pašvaldībām, kā arī nevalstiskajām organizācijām un privātajam sektoram. Satversmes 115. pantā lietotais termins "valsts" nav interpretējams šauri, bet ar to saprotamas arī pašvaldības un citas atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas, kurām kopīgi ar valsts pārvaldes iestādēm ir pienākums aizsargāt ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.15 Tādējādi, izstrādājot pašvaldības teritorijas plānojumu, pašvaldībai ir pienākums ņemt vērā arī valsts politikas plānošanas dokumentus, tai skaitā - valsts politikas plānošanas dokumentus vides aizsardzības un AER jomā. No valsts ilgtspējas attīstības plānošanas dokumentiem un tiesu atziņām izriet, ka pašvaldības plānošanas dokumenti nevar būt pretrunā tai skaitā ar valsts politikas plānošanas dokumentiem un starptautiskām saistībām, kuras Latvija apņēmusies izpildīt. Tā kā valsts izvirzījusi mērķi nodrošināt enerģētisko neatkarību, enerģētikas politiku pārorientējot uz AER, tad pašvaldību IAS ir jāparedz mērķi un uzdevumi šī kopīgā mērķa sasniegšanai. Izstrādājot plānošanas dokumentus, jāapsver vides aizsardzības un AER jomas jautājumi pēc iespējas līdzsvarojot dažādas intereses. Ņemot vērā minēto, jo plašāka ir aizlieguma teritorija un ietekmētās īpašumtiesības, jo augstāks ir pienākums ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentā (šajā gadījumā - Plānojumā) sniegt pierādāmu un pārbaudāmu pamatojumu (datos, faktos vai pētījumos balstīts), kā šāds risinājums vienlaikus ļauj īstenot IAS deklarēto saimniecisko darbību, tai skaitā AER ražošanas attīstību, kas ir valsts interesēs. Augstākā tiesa atzinusi, ka katrs ierobežojums ir jāpārbauda atsevišķi, vai tas ir piemērots, lai nodrošinātu mērķa vai mērķu īstenošanu, un vai tas nepārsniedz to, kas nepieciešams to sasniegšanai.16