1. Article

Mērķis un nepieciešamības pamatojums Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 9. punkts noteic - pašvaldības autonomā funkcija ir nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 1., 3. pants noteic, ka publiskas personas darbībai ir jābūt lietderīgai, mērķētai un tai ir jānovērš publisku finanšu līdzekļu izšķērdēšana un nelietderīga izmantošana. Arī Valsts kontrole savos atzinumos ir vērsusi uzmanību, ka pašvaldībām ir jāvērtē iedzīvotāju atbalsta piešķiršanas nepieciešamības pamatojums, atbilstība konkrētai iedzīvotāju mērķa grupai un rezultatīvajiem rādītājiem, kurus pašvaldība vēlas sasniegt. Tukuma novada pašvaldībā ir vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir vispārīgs, nav iespējams izvērtēt šo brīvo iniciatīvu lietderību un sasniedzamos rezultātus, tāpēc pašvaldībai savas brīvās iniciatīvas ir jāpārskata un jārod risinājums, kā iespējams šo atbalstu saviem iedzīvotājiem sniegt mērķtiecīgāk, sedzot konkrētus izdevumus, kas atbilst iedzīvotāju interesēm, maksimāli nepieļaujot, ka atbalsts tiek izlietots citiem mērķiem. Izvērtējot pašvaldībā noteiktos atbalstus un iespējamos risinājumus, kā arī sociālā darba speciālistu ieteikumus, tiek piedāvāti šādi risinājumi: - samazināt personu grupu, kam ir tiesības saņemt pabalstu apaļajā dzīves jubilejā, nosakot, ka pabalstu apaļajās dzīves jubilejās ir tiesības saņemt personām, sākot ar 80 gadu jubileju. Pabalsta apaļajās dzīves jubilejās mērķis ir izzināt senioru vajadzības, nepieciešamību pēc pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem. Apkopojot iedzīvotāju anketas, secināts, ka personām, sasniedzot 75 gadu vecumu, tikpat kā nav sociālo problēmu, personas spēj veikt pašaprūpi, ir mobilas, aktīvas, spēj pašas piesaistīt sev pieejamos resursus un retāk vēršas pašvaldībā pēc atbalsta. Savukārt personai sasniedzot jau 80 gadu vecumu, krasi sāk iezīmēties sociālās problēmas, kas saistītas ar pašaprūpes nodrošināšanu, veselības aprūpi un izolētību. Kopumā sabiedrības dzīves un veselības kvalitāte arvien vairāk uzlabojas, palielinās arī vidējais dzīves ilgums. Samazinot personu loku, kurām ir tiesības uz pašvaldības pabalstu apaļajās dzīves jubilejās, netiks ietekmēts kopējais priekštats par pašvaldībā dzīvojošo senioru sociālo situāciju; - pārtraukt izmaksāt pabalstu bērna ar invaliditāti aprūpei. Esošais pabalsta apmērs ir 100,00 euro gadā. Šāds materiāls atbalsts nav mērķēts uz konkrētu pakalpojumu vai preču iegādi, tas ir vispārīgs, ģimene šo atbalstu var tērēt pēc saviem ieskatiem. Pašvaldība atzīst, ka lietderīgāk un bērna ar invaliditāti interesēm un vajadzībām atbilstošāk ir sniegt atbalstu sociālo pakalpojumu veidā, palielinot un attīstot sociālo pakalpojumu pieejamību pašvaldībā. Savlaicīga nepieciešamo sociālo pakalpojumu sniegšana bērniem ar invaliditāti ir mērķēts atbalsts, kas attīsta bērna sociālās funkcionēšanas spējas, spēju dzīvot pēc iespējas neatkarīgu dzīvi un veicina bērnu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā. Pašvaldības sniegti sociālie pakalpojumi bērnam ar invaliditāti: Pakalpojums Vidēji gadā Saimīte 3200 euro Atelpas brīdis 400 euro No 2026. gada 3400 euro Aprūpe mājās 2112 euro Sociālā rehabilitācija bērnam 500 euro Sociālā rehabilitācija ģimenei 500 euro Kopumā vienam bērnam 6712 euro No 2026. gada 9712 euro Sākotnējais pabalsta apmērs bija 50,00 euro, tā mērķis bija apzināt Tukuma novadā dzīvojošos bērnus ar invaliditāti, viņu vajadzības saņemt sociālos pakalpojumus. Apkopojums par izmaksātajiem pabalstiem bērna ar invaliditāti aprūpei: 50 euro Gads Bērnu skaits Summa 2016. 83 4150 euro 2017. 79 3950 euro 2018. 80 4000 euro 2019. 79 3950 euro 2020. 90 4500 euro 2021. 92 4600 euro 100 euro 2022. 126 12 505 euro 2023. 130 13 000 euro 2024. 139 13 900 euro 08.12.2025. 133 13 300 euro No 2016. gada līdz 2023. gadam Tukuma novadā tika īstenots Deinstitucionalizācijas projekts, kura ietvaros Tukuma novada pašvaldībā sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņēmuši 76 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 46 vecāki. Minētā projekta ietvaros 2022. gadā tika izveidota infrastruktūra sociālās rehabilitācijas centram "Avotiņš", kopējās izmaksas 221 909,00 euro, pašvaldības daļa 25 %, t.i., 55 477,00 euro. Pēc projekta īstenošanas pašvaldība turpina uzturēt rehabilitācijas centru, kā arī sekmīgi turpina attīstīt un nodrošināt pakalpojumus bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem, sniedzot finansiālu atbalstu šo pakalpojumu saņemšanai. Tukuma novadā 2025. gadā reģistrēti 217 bērni ar invaliditāti. Šogad iespēju saņemt sociālos pakalpojumus ir izmantojuši 93 bērni un 18 bērna ar invaliditāti ģimenes locekļi. Salīdzinoši varam secināt, ka pakalpojumu saņēmēju skaits ir pieaugošs. Pieaug arī sociālo pakalpojumu izmaksas. No nākamā gada būtiski palielinās pašvaldības atbalsts atelpas brīža pakalpojumam, kurš līdz šim netika pieprasīts zemā finansējuma dēļ (likums nosaka atelpas brīža pakalpojumu līdz 30 dienām gadā, līdzšinējais finansējums vidēji sedza izmaksas par 3 pakalpojuma sniegšanas dienām); - pārtraukt izmaksāt pabalstu zobu protezēšanai un zobu protēžu labošanai. Pabalstu ir tiesības saņemt konkrētai personu grupai, nevērtējot viņu ienākumus. Līdz ar to pabalsts tiek sniegts ne tikai personām ar zemiem ienākumiem, bet arī personām ar salīdzinoši lieliem ienākumiem, pabalstam nav lietderības pamatojuma. Ja pašvaldība vēlas atbalstīt iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem, tad nosakāms ienākumu līmenis un ienākumu izvērtēšanas kārtība. Pašvaldības saistošajos noteikumos ir noteikts sociālais pabalsts zobārstniecības pakalpojumiem. Pabalstu ir tiesības saņemt personām, kas dzīvo mājsaimniecībā, kurai piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss. Līdz ar to personas ar zemiem ienākumiem pašvaldības atbalstu zobu protezēšanai un zobu protēžu labošanai varēs turpināt saņemt veselības atbalsta veidā. Savukārt personas, kuru ienākumi ir vidēji un augsti, nav pakļautas riskam, ka finanšu trūkuma dēļ nespēs veikt zobu protezēšanu vai protēžu labošanu. Tādējādi minētais pabalsts vairāk vērtējams kā pašvaldības brīvās gribas žests, bet ne nepieciešamība; - Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta pirmā daļa nosaka - publiska persona rīkojas ar saviem finanšu līdzekļiem un mantu likumīgi, tas ir, jebkura rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu atbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Tukuma novada sociālā dienesta specializētās darbnīcas nodrošina Tukuma novada iedzīvotājiem Tukuma pilsētā zupas virtuves pakalpojumu trīs reizes nedēļā laika periodā no 1. oktobra līdz 30. aprīlim. Specializēto darbnīcu nodarbības tiek finansētas no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Nodarbību ietvaros tiek pagatavota zupa un veikta zupas izdale iedzīvotājiem, tādējādi tiek nodrošināta specializēto darbnīcu klientu nodarbinātībai nepieciešamo prasmju apguve, kas ir viens no specializēto darbnīcu pakalpojuma mērķiem, vienlaicīgi tiek sniegts atbalsts natūrā iedzīvotājiem, kuri ir nonākuši grūtībās. Lai izpildītu Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta pirmās daļas prasību (finanšu līdzekļu izlietojuma noteikšana ārējā normatīvā aktā), ir nepieciešams ietvert pašvaldības nodrošināto pasākumu - zupas virtuve - saistošajos noteikumos; - ar saistošajiem noteikumiem paredzēts mainīt kārtību, kādā var saņemt pabalstu aizgādnim. Pabalsts noteikts kā konstanta summa 100,00 euro vienu reizi gadā. Praksē ir situācijas, kad aizgādņa pienākums pildīts nepilnu gadu, pat tikai pāris mēnešus gadā, bet pabalsta apmērs ir tāds pats kā aizgādņiem, kuri savu pienākumu pildījuši visa gada ietvaros. Ir situācijas, kad ir notikusi aizgādņa maiņa - nepilnu gadu viens, nepilnu gadu otrs - un saskaņā ar esošo redakciju pabalstu par visu gadu saņem katrs no viņiem. Lai novērstu šādas situācijas, pabalsts būtu aprēķināms proporcionāli tiem mēnešiem, kuros tiek pildīts aizgādņa pienākums, tādējādi tiktu panākts, ka atbalsts tiek sniegts lietderīgi, definētam mērķim. Nepieciešams mainīt esošo pabalsta pieprasīšanas un aprēķināšanas kārtību. Saistošajos noteikumos tiek noteikta personu grupa, kurai ir tiesības uz pašvaldības pabalstiem. Personu grupa noteikta, ņemot vērā Valsts sociālo pabalstu likumā noteikto personu grupu, tādējādi nodrošinot vienotu pieeju atbalsta sniegšanā. Vienlaicīgi nepieciešams labot saistošo noteikumu redakcijas stilistikas kļūdas, nemainot tiesību normu saturu.