8. Article

Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām Saistošo noteikumu projekts ar Sociālo un veselības jautājumu komitejas 2025. gada 13. novembra lēmumu Nr. TND/1-7.1/25/9 (prot. Nr. 11, 9. §) nodots sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, publicējot Tukuma novada pašvaldības tīmekļvietnē www.tukums.lv. Viedokļa izteikšanas termiņš noteikts divas nedēļas no publikācijas dienas, t.i., līdz 2025. gada 3. decembrim. Minētajā termiņā saņemti 7 iedzīvotāju viedokļi. Pamatojoties uz Tukuma novada domes 2025. gada 4. decembra lēmumu Nr. TND/1-1.1/25/909 "Par grozījumu 2025. gada 13. novembra Sociālo un veselības jautājumu komitejas lēmumā "Par saistošo noteikumu "Par grozījumiem Tukuma novada domes 2023. gada 25. maija saistošajos noteikumos Nr. 9 "Par Tukuma novada pašvaldības pabalstiem"" (prot. Nr. 23, 4. §) projekta nodošanu sabiedrības viedokļa noskaidrošanai"", iedzīvotāju viedokļu iesniegšanas termiņš tika pagarināts līdz 2025. gada 8. decembrim. Pagarinātajā termiņā saņemts 1 iedzīvotāja viedoklis. Kopumā par saistošo noteikumu projektu saņemti 8 iedzīvotāju viedokļi. Viedokļu satura apkopojums: 1) Par saistošo noteikumu paskaidrojuma raksta 1. punktā "Mērķis un nepieciešamības pamatojums" norādīto informāciju: - noteikumu paskaidrojuma rakstā nepieciešams norādīt kādi ir pieejamie pakalpojumi un kādu pakalpojumu pieejamība ir plānota palielināt. Gadījumā ja netiek palielināti citu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem ar invaliditāti saglabāt Noteikumu III nodaļu "Pabalsts bērna ar invaliditāti aprūpei" esošajā redakcijā. Paskaidrojuma raksta 1. punktā norādītais papildināts ar informāciju par pašvaldības sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem bērniem ar invaliditāti, kā arī ar informāciju par sniegtā atbalsta apjomu un izmaksām. 2) Par saistošo noteikumu paskaidrojuma raksta 3. punktu "Sociālā ietekme /…/" norādīto informāciju: - ir nepatiesi norādīts un apgalvots, ka grozījumiem "nav būtiskas ietekmes". Faktiski tiek likvidēti vairāki sociālie pabalsti, kas ir būtiska sociālā ietekme. Ar saistošajiem noteikumiem tiek svītrots pabalsts bērna ar invaliditāti aprūpei, novirzot pabalsta finansējumu sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, kas ir mērķēts atbalsts un ļauj paplašināt un attīstīt sociālo pakalpojuma pieejamību. Esošais atbalsts var tikt izlietots pēc ģimenes ieskatiem, līdz ar to nav iespējams izvērtēt tā lietderību un sociālo ietekmi. Vēl tiek svītrots pabalsts zobu protezēšanas pakalpojumam. Līdz šim netika vērtēti personas ienākumi, un pabalsts piešķirts nevis tāpēc, ka personai ir zemi ienākumi, bet gan tāpēc, ka tā atbilst konkrētai personu grupai. Personas ar zemiem ienākumiem, kā norādīts paskaidrojuma raksta pirmajā punktā, varēs atbalstu saņemt sociālās palīdzības sniegšanas ietvaros. Izvērtējot viedoklī ietvertos argumentus un augstāk minēto, nav nepieciešams veikt grozījumus paskaidrojuma raksta 3. punktā. 3) Par saistošo noteikumu paskaidrojuma raksta 8. punktā "Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām" norādīto informāciju: - paredz tikai 14 dienu viedokļu iesniegšanas termiņu. Saistošie noteikumi tieši skar lielu sabiedrības daļu, tāpēc šāds termiņš neatbilst labas pārvaldības principam, samazina reālu līdzdalību un var tikt uzskatīts par formālu. Saistošie noteikumi tika nodoti viedokļu sniegšanai, nosakot termiņu divas nedēļas. Minētajā termiņā viedokļus sniedza 6 iedzīvotāji. Viedokļu iesniegšanas termiņš tika pagarināts vēl uz 5 dienām, šajā termiņā tika saņemts 1 iedzīvotāja viedoklis, kurš saturiski neatšķīrās no citiem viedokļiem. Pašvaldības ieskatā viedokļu sniegšana neprasa īpašu viedokļa noformulēšanas formu, speciālas zināšanas, kas varētu ietekmēt viedokļa sagatavošanu un iesniegšanu, līdz ar to nepiekrīt apgalvojumam, ka viedokļa iesniegšanas termiņš ir bijis noteikts neadekvāts. Turklāt redzams, ka, pagarinot viedokļa iesniegšanas termiņu, nav būtiski palielinājies viedokļu iesniedzēju skaits, tas ir samērā zems un nesamērīgs ieguvumam, ko sniedz savlaicīga saistošo noteikumu izdošana. Šajā gadījumā saistošie noteikumi nosaka izmaiņas pasākumos, kuri tiek īstenoti attiecīgā kalendārā gada ietvaros. Tāpēc ir nozīmīgi, ka saistošie noteikumi ir piemērojami, sākoties kārtējam gadam, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu pieeju atbalsta saņēmējiem visa gada garumā. Pašvaldību likuma 46. panta trešā daļa noteic, ka saistošo noteikumu projektu un tam pievienoto paskaidrojuma rakstu pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, paredzot termiņu, kas nav mazāks par divām nedēļām. Minētā tiesību norma tika izpildīta. 4) Par saistošo noteikumu 1. punktu un 3. punktu, svītrot noteikumu 2.2. apakšpunktu un III nodaļu "Pabalsts bērna ar invaliditāti aprūpei": - lūgums atstāt spēkā pabalstu bērna ar invaliditāti aprūpei; - saistošie noteikumi būtu pieņemami, ja pašvaldība vienlaicīgi pieņemtu grozījumus attiecībā uz savu darbinieku atlīdzību, samazinot pašvaldībā strādājošo darbinieku darba algu par 15 %; - situācijas ir dažādas, bet balstoties uz personīgo pieredzi, bērnam ar invaliditāti ir daudz vajadzību - rehabilitācija, ārsti, speciāli apavi, īpaša aprūpe, diennakts uzraudzība, speciāls transports nokļūšanai uz skolu vai pakalpojuma saņemšanas vietu. Esošais pašvaldības atbalsts 500,00 euro gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem ir smieklīga nauda. Tas ir 10-11 nodarbībām gadā. Kad Deinstitucionalizācijas projektā bija iespēja izmantot visus vajadzīgos rehabilitācijas pakalpojumus, bija liels progress, tagad diemžēl regress ir pamanāms. Arī bērnam nepieciešamā veselības aprūpe faktiski nav bezmaksas, Tukumā nav valsts apmaksāta audiologopēda, zobārsts, jo kvotu nav. Bērnam ir nepieciešami speciāli apavi, valsts piešķir vienus, tāpēc sanāk izvēlēties ziemas vai vasaras. Otri jāpērk pašiem. Ir pieejams dienas centrs. Diemžēl nesanāk to izmantot tāpēc, ka nav izdevies atrisināt jautājumu, kā no skolas bērns var nokļūt uz dienas centru. Tas attur mani no strādāšanas. Spiestā kārtā sanāk dzīvot no pabalstiem un vīra algas. Bērnu gribu izaudzināt patstāvīgu, lai viņš nav nasta kādam. Esošais pabalsts 100,00 euro nav liela nauda, bet tā ir apziņa, ka tu rūpi savai dzimtenei, savam novadam, savam pagastam; - nepiekritu, ka esošais pabalsts nenes pienesumu. Lielākoties bērnam izmantoju maksas pakalpojumus, lai bērns attīstītos un būtu kāds progress fiziskajā un garīgajā jomā. Ne vienmēr un ne visi pakalpojumi ir par valsts līdzekļiem jeb kvotām, citreiz tās jāgaida vairākus mēnešus. Šis pašvaldības sniegtais atbalsts 100,00 euro, kas saskaņā ar saistošo noteikumu aprakstu nenes pienesumu ģimenēm ir nepatiess viedoklis. Tas ļauj bērnu aizvest kaut uz pāris nodarbībām, kuras nes rezultātu bērna attīstībā. Daudzas ģimenes nav turīgas, jo strādā ģimenē tikai viens vecāks vai ģimenes, kurās bērna aprūpi nodrošina viens no vecākiem ir vientuļās mammas un uztur bērniņu vienas un izdzīvo uz pabalstu rēķina; - pašvaldības atbalsts 100,00 euro gadā nav summa, kas spēs izārstēt bērnu vai atrisināt ģimeņu ilgstošās grūtības. Šim pabalstam ir cita nozīme. Tas ir pašvaldības attieksmes un cilvēciski atbalstošas nostājas apliecinājums ģimenēm, kuras saskaras ar ikdienas izaicinājumiem, kas prasa ievērojamus emocionālos un finansiālos resursus. Tāpēc īpaši sāpīgi ir redzēt, ka par iespējamo ietaupījumu tiek izvēlēta tieši šī sabiedrības daļa - visneaizsargātākie bērni un viņu vecāki. Aicinu izvērtēt iespējamos alternatīvos risinājumus un saglabāt pabalstu bērnu ar invaliditāti aprūpei kā solidaritātes un cieņas, nevis budžeta iztrūkuma pārvarēšanas simbolu. Lūgums vēlreiz apdomāt šo lēmumu un pameklēt, kur var ietaupīt savādāk, neatņemot cerības jau tā dzīves grūtībās nonākušām ģimenēm; - atbalstu, ka šis pabalsts tiks saglabāts, šis pabalsts palīdz ģimenei segt kādu no izdevumiem, lai gūtu labumu bērna attīstībai; - tas pārkāpj Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kas nosaka īpašu aizsardzību un atbalstu bērniem ar invaliditāti. Grozījumiem nav veikts bērna labāko interešu izvērtējums. No sniegtajiem viedokļiem secināms, ka iedzīvotāji pabalstu bērna ar invaliditāti aprūpei izmanto gan veselības aprūpes nodrošināšanai, gan tehnisko palīglīdzekļu iegādei, kas teorētiski ir valsts atmaksāti pakalpojumi, bet faktiski šie pakalpojumi par valsts līdzekļiem nav pieejami nepieciešamajā apmērā. Vairāki viedokļa sniedzēji atzīst, ka atbalsts ir simbolisks attiecībā pret vispārīgām bērnu vajadzībām. Vienlaicīgi viedokļa sniedzēji pozitīvi vērtē pašvaldības vēlmi palielināt sociālo pakalpojumu pieejamību un attīstību. Iedzīvotāji lūdz pašvaldību rast iespēju saglabāt gan pabalstu, gan arī nesamazināt sociālo pakalpojumu pieejamību. Pašvaldības prioritātes jeb autonomās funkcijas ir noteiktas Pašvaldību likumā, konkrēti likuma 5. panta pirmajā daļā. Minētās tiesību normas 9. punktā noteikts, ka viena no pašvaldības autonomām funkcijām ir nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Līdz ar to pašvaldības prioritāte ir sociālie pakalpojumi. Pašvaldība novērtē ģimenes, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti, un vēlas sniegt šīm ģimenēm atbalstu sociālo pakalpojumu veidā, jo tas pašvaldības ieskatā būtiski ietekmē bērna attīstību un ģimenes dzīves kvalitāti. Rezultātā netiek samazināts kopējais finansējums, kas paredzēts attiecīgajai personu grupai, līdz ar to nav pamatots apgalvojums, ka pašvaldība vēlas ietaupīt. Pašvaldība vēlas mainīt turpmākos atbalsta sniegšanas pamatprincipus un stratēģiju, uzsvaru liekot uz mērķētu finanšu līdzekļu izmantošanu un kvalitatīvāku autonomo funkciju izpildi. Pašvaldība uzskata, ka pašvaldības finanšu līdzekļu izlietošana, attīstot sociālo pakalpojumu pieejamību pašvaldībā bērniem ar invaliditāti, ir bērna vislabākajās interesēs, taču, ņemot vērā iedzīvotāju iebildumus un pausto viedokli, ka pabalsts ir atbalsts šīm ģimenēm un ģimenes to novērtē, kā arī faktu, ka pabalstu saņem 133 bērni, savukārt pakalpojumu 93 bērni, kas ir 70 % no pabalsta saņēmēju skaita, pašvaldība uzskata, ka pabalsts bērna ar invaliditāti aprūpei ir saglabājams, bet kā pamatprincips turpmākai sociālās politikas veidošanai ir jāizvirza sociālo pakalpojumu attīstība, efektivizācija un pieejamība, nosakot konkrētus sasniedzamus mērķus. Pamatojoties uz minēto, nepieciešams mainīt saistošo noteikumu projekta redakciju, no saistošo noteikumu projekta redakcijas svītrojot 1. punktā esošo nosacījumu par 2.2. apakšpunkta svītrošanu, un svītrot saistošo noteikumu 3. punktu "svītrot