9. Article

Attēls. Rūpniecības un būvniecības enerģijas gala patēriņa prognoze NEKP mērķa scenārijā Prognozējams, ka kopējais energoresursu patēriņš samazināsies (no 36.5 PJ 2020. gadā līdz 34.6 PJ 2050. gadā). Lielāko īpatsvaru enerģijas bilancē veido biomasa, kas prognozējami augs no 16.13 PJ 2020. gadā līdz 24. 16 PJ 2050. gadā jeb aptuveni 50%. Cietā fosilā kurināmā daudzums enerģijas gala patēriņā būvniecībā varētu sarukt par gandrīz 83% līdz 2050. gadam, tāpat arī dabasgāze un centralizētā siltumapgāde (respektīvi 83% un 81%). Elektroenerģijas patēriņš līdz 2050. gadam pieaugs par 21.5%, enerģijas ietaupījums 2050. gadā 6.2 PJ, salīdzinot ar 2020.g. Vienlaikus EM izstrādātais Informatīvais ziņojums par Latvijas ekonomikas attīstību30 paredz ambiciozāku ekonomikas attīstību, tāpēc Ekonomikas ministrija sadarbībā ar zinātniekiem strādās pie šo prognožu savstarpējas harmonizācijas. Ņemot vērā apkopoto informāciju, esošajā rūpniecībā pāreja uz AER nav galvenais izaicinājums, bet būtiski ir uzlabot energoefektivitāti. Kokrūpniecības nozares pārstāvji ir norādījuši uz nepieciešamību atbalstīt atlikumsiltuma izmantošanu. Esošajā rūpniecībā šobrīd rūpnieciskajos procesos nav identificēta nepieciešamība pēc ūdeņraža, bet nepieciešams turpināt izvērtējumu ūdeņraža lomai rūpniecības un smagā transporta zaļināšanā. 2.1.3. Riski Ekonomiskie riski: 2.1.3.1. Augstas investīciju izmaksas modernām tehnoloģijām un iekārtām, kas nepieciešamas energoefektivitātes uzlabošanai un ražošanas elektrifikācijai, var radīt būtisku finansiālu slogu uzņēmumiem, īpaši tajās nozarēs, kur dominē zemas pievienotās vērtības produkti un ir ierobežotas iespējas pārorientēties uz augstākas pievienotās vērtības ražošanu. Šāds slogs var ietekmēt uzņēmumu likviditāti, investīciju spēju un elastību krīžu laikā, neskatoties uz potenciālajiem ilgtermiņa ieguvumiem no zemāka enerģijas patēriņa un emisiju izmaksām. 2.1.3.2. Augstāka elektroenerģijas cena rūpniecības sektorā var kavēt elektrifikāciju un konkurētspēju salīdzinājumā ar reģioniem ārpus ES, piemēram, ASV, kur elektroenerģijas cenas ir zemākas. 2.1.3.3. Finansējuma trūkums var palēnināt pāreju uz zaļākām tehnoloģijām. Tehnoloģiskie riski: 2.1.3.4. Jaunu energoefektīvu tehnoloģiju (piemēram, modernu kompresoru, sūkņu, ventilācijas sistēmu vai AER iekārtu) integrēšana esošajās ražošanas sistēmās var radīt tehniskas nesaderības. Daudzos Latvijas rūpniecības uzņēmumos tiek izmantotas novecojušas iekārtas, kas nav paredzētas darbam ar jaunākajām tehnoloģijām. 2.1.3.5. Ierobežota pieredze un zināšanas par modernu risinājumu ieviešanu, kā arī administratīvie šķēršļi). Politiskie un regulējošie riski: 2.1.3.6. Nesaskaņota vai nepietiekami elastīga valsts politika var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un bremzēt investīcijas AER un energoefektivitātē. 2.1.3.7. Mainīgas politiskās prioritātes var aizkavēt atbalsta programmas, rūpniecības uzņēmumiem, kas vēlas ieviest AER vai energoefektīvas tehnoloģijas. Tas var samazināt investīciju vēlmi, jo uzņēmumi baidās no neparedzamām izmaiņām. 2.1.3.8. Biomasas resursu pieejamība un iespējamā negatīvā ietekme uz ZIZIMM bilanci un SEG mērķu sasniegšanu. Sociālie un tirgus riski: 2.1.3.9. Eksporta tirgus svārstības, jo zemas pievienotās vērtības produkti (piemēram, kurināmā koksne) var zaudēt konkurētspēju, ja globālais pieprasījums pārorientējas uz augstākas pievienotās vērtības precēm. 2.1.3.10. Ierobežota kvalificēta darbaspēka pieejamība darbam ar modernām un neto nulles emisiju tehnoloģijām. 2.2. Mērķi 2.2.1. Samazināt energointensitāti: Līdz 2030. gadam samazināt rūpniecības energointensitāti par 20% salīdzinājumā ar 2022. gadu, palielinot augstas pievienotās vērtības produktu īpatsvaru. 2.2.2. Palielināt AER īpatsvaru rūpniecībā: Līdz 2030. gadam panākt, ka AER atbilstoši Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķa scenārijam veido vismaz 78.1% no rūpniecības enerģijas gala patēriņa31 (atbilstoši Atjaunīgās enerģijas direktīvas (ES) 2023/2413 tvērumam un metodoloģijai AER īpatsvaram rūpniecībā 2030.gadā jābūt 73,1%.). 2.2.3. Veicināt elektrifikāciju: Līdz 2050. gadam palielināt elektroenerģijas īpatsvaru rūpniecības sektorā par 30% salīdzinājumā ar 2022. gadu. 2.2.4. Samazināt SEG emisijas rūpniecības sektorā. 2.2.5. Veicināt vietējo ūdeņraža izmantošanu: Nodrošināt, ka RFNBO 2030. gadā sastāda 42% no ūdeņraža, kas izmantots enerģētikas un neenerģētikas mērķiem rūpniecības sektorā, bet 2035. gadā 60%. 2.3. Rīcības virzieni Mērķis 2.3.1. Samazināt energointensitāti: 2.3.1.1. Veicināt uzņēmumu energoauditus un energopārvaldības sistēmu ieviešanu rūpniecības sektorā, kā arī procesu optimizāciju un automatizāciju. 2.3.1.2. Modernizēt ražošanas tehnoloģijas un iekārtas, lai samazinātu enerģijas patēriņu uz saražoto vienību. Mērķis 2.3.2. Palielināt AER īpatsvaru rūpniecības enerģijas gala patēriņā: 2.3.2.1. Turpināt ilgtspējīgas biomasas izmantošanu ņemot vērā Latvijas ZIZIMM mērķus un ES dabas atjaunošanas regulas prasības, prioritāri izmantojot blakusproduktus un atliekas un nepasliktinot meža oglekļa krājumus, kā arī veicināt citu AER (piemēram, saules un vēja enerģijas) plašāku pielietojumu. Mērķis 2.3.3. Veicināt elektrifikāciju: 2.3.3.1. Aizstāt fosilo kurināmo tehnoloģijas ar elektriskām alternatīvām (piemēram, siltumsūkņi, elektriskās krāsnis). 2.3.3.2. Veicināt pieejamu un konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu rūpniecībai. Mērķis 2.3.4. Samazināt SEG emisijas rūpniecības sektorā: 2.3.4.1. Īstenot SEG samazināšanas un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kas tieši ietekmē emisiju apjomu. 2.3.4.2. Atbalstīt atlikumsiltuma izmantošanas tehnoloģiju ieviešanu. Mērķis 2.3.5. Veicināt vietējo ūdeņraža izmantošanu: 2.3.5.1. Identificēt potenciālās vietējā ūdeņraža un tā atvasinājumu izmantošanas iespējas rūpniecībā enerģētiskos un neenerģētiskos procesos. 2.3.5.2. Nodrošināt sasaisti vietējā ūdeņraža ražošanai un patēriņam un veicināt nepieciešamos transportēšanas risinājumus 2.4. Pasākumi Pasākumi, kas attiecināmi uz visiem 2.3. sadaļas rīcības virzieniem. 2.4.1. EM, izmantojot esošos sadarbības mehānismus ar lielākajām uzņēmēju organizācijām, izstrādāt nepieciešamās nākotnes atbalsta programmas rūpniecības zaļināšanai, NEKP mērķu sasniegšanā rūpniecības sektorā, kā arī regulatīvu un neregulatīvu šķēršļu identificēšanai. 2.4.2. Atbilstoši komersantu identificētajām problēmām, EM sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām sagatavot nepieciešamās normatīvo aktu izmaiņas, kas novērš administratīvos šķēršļus un veicina rūpniecības zaļināšanu. 2.4.3. Primāri, izmantojot ES finansējumu, EM sadarbībā ar ieinteresētajām ministrijām un uzņēmēju organizācijām nodrošināt atbalstu (granti un finanšu instrumenti), kas atbalsta, Latvijā ražotu klimatneitrālu tehnoloģiju ieviešanu un uzņēmumu ražošanas procesu modernizāciju, nodrošinot prioritāru atbalstu projektiem atjaunīgās enerģijas, energoefektivitātes uzlabošanas, ūdeņraža tehnoloģiju un elektrifikācijas jomās, un atbalstot to pilota risinājumu ieviešanu, pirmo soļu veikšanai un tehnoloģiju aprobācijai mazākā mērogā. 2.4.4. Veicināt uzņēmumu energoauditu un energopārvaldības sistēmu ieviešanu rūpniecības sektorā, kā arī procesu optimizāciju un automatizāciju. 2.4.4.1. EM energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programmās uzņēmumiem paredzēt, ka uzņēmumiem, kuriem likumdošana nenosaka obligātas prasības uzņēmumu energoauditu un energopārvaldības sistēmu ieviešanai, atbalsta programmas ietvaros papildus izmaksām par īstenoto energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanu attiecināmajās izmaksās tiek iekļautas veikto uzņēmumu energoauditu izmaksas un izmaksas par energopārvaldības sistēmas ieviešanu, kā arī iespēju sniegt tiem tehnisko atbalstu. 2.4.4.2. EM veicināt, lai sertificēta energopārvaldības sistēma atbilstoši ISO 50001 standartam un publisku enerģijas ietaupījumu atskaiti būtu priekšrocības finansējuma piesaistē. 2.4.4.3. EM sadarbībā ar LIAA veicināt, lai pārnestu pierādītas tehnoloģijas no pilotprojektiem uz plašu ieviešanu, izveidojot akseleratora programmu lielākajām rūpniecības nozarēm izstrādājot standartizētus automatizācijas moduļus un izveidojot atbalsta programmu to ieviešanai. 2.4.5. Modernizēt ražošanas tehnoloģijas un iekārtas, lai samazinātu enerģijas patēriņu uz saražoto vienību. 2.4.5.1. EM izstrādāt tehnoloģiju modernizācijas "zaļais aizdevums" valsts atbalsta programmu. 2.4.5.2. EM sadarbībā ar iesaistītajām nozarēm izstrādā un ieteikumus par minimālo energoefektivitātes līmeni uz vienību piecās prioritārajās apakšnozarēs (metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas pārstrāde, ķīmija, būvmateriāli). 2.4.6. Turpināt ilgtspējīgas biomasas izmantošanu un veicināt citu AER (piemēram, saules un vēja enerģijas) plašāku pielietojumu. 2.4.6.1. EM, KEM un SM savas kompetences ietvaros veicināt modernās biomasas degvielas un citu atjaunīgo degvielu (moderno biodegvielu un RFNBO) ražošanas projektu attīstību, piedāvājot finansiālu atbalstu un vienkāršojot atļauju izsniegšanu. 2.4.6.2. EM attīstīt efektīvus atbalsta risinājumus pilotprojektu realizācijai saules paneļu, vēja turbīnu un enerģijas uzkrājošo tehnoloģiju uzstādīšanai rūpniecības objektos. 2.4.7 Aizstāt fosilo kurināmo tehnoloģijas ar elektriskām alternatīvām (piemēram, siltumsūkņi, elektriskās krāsnis). 2.4.7.1. EM koordinācijā ar FM un KEM izvērtēt un sniegt priekšlikumus mehānismiem ar mērķi radīt atbalsta pasākumus elektroenerģijas izmaksu samazinājumam energointensīvajiem uzņēmumiem. 2.4.7.2. EM izstrādāt atbalsta programmas un finansēšanas mehānismus elektrisko tehnoloģiju ieviešanas atbalstam. 2.4.8. Īstenot SEG samazināšanas un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kas tieši ietekmē emisiju apjomu. 2.4.8.1. Pilnībā izbeigt cietā fosilā kurināmā izmantošanu un samazināt dabasgāzes patēriņu, pārejot uz AER, elektrifikāciju un bezemisiju alternatīvajām degvielām. 2.4.8.2. EM sadarbībā ar KEM piedāvāt oglekļa emisiju samazināšanas stimulus. 2.4.9 Atbalstīt atlikumsiltuma izmantošanas tehnoloģiju ieviešanu. 2.4.9.1. EM sadarbībā ar KEM atbalstīt atlikumsiltuma izmantošanas tehnoloģiju ieviešanu ar regulējuma maiņu, atbalsta mehānismiem un sadarbības modeļu izstrādi, īstenot pilotprojektus un demonstrācijas projektus šajā jomā. 2.4.10. Identificēt potenciālās vietējā ūdeņraža un tā atvasinājumu izmantošanas iespējas rūpniecībā enerģētiskos un neenerģētiskos procesos. 2.4.10.1. EM sadarbībā ar LIAA novērtēt zaļā ūdeņraža un tā atvasinājumu iespējas esošās rūpniecības dekarbonizācijā un veicināt pilotprojektu izveidi, lai veicinātu ūdeņraža patēriņa mērķa sasniegšanu rūpniecības sektorā 2.4.10.2. EM sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām izvērtēt zaļā ūdeņraža un tā atvasinājumu iespējamo pielietojumu smagā transporta un bezceļu transporta zaļināšanā, rūpniecības, lauksaimniecības un mežrūpniecības sektoros. 2.4.11. Nodrošināt sasaisti vietējā ūdeņraža ražošanai un patēriņam un veicināt nepieciešamos transportēšanas risinājumus 2.4.11.1. EM izvērtēt un, kur nepieciešams, attīstīt atbalsta pasākumu kompleksu pilota risinājumu ieviešanu pirmo soļu veikšanai un tehnoloģiju aprobācijai mazākā (mazāki riski) mērogā industriālās ražošanas dekarbonizācijā, piemēram stikla šķiedras, saplākšņa, ģipškartona ražošanā. 2.5. Panākumu faktori 2.5.1. Finansējuma pieejamība: ES fondu, valsts budžeta un privāto investīciju efektīva 2. nodaļā minētajiem pasākumiem, tajā skaitā tehnoloģiju modernizācijai un AER integrācijai. 2.5.2. Skaidra un stabila regulējošā vide, kas atbalsta elektrifikāciju, bezemisiju alternatīvo degvielu izmantošanu un energoefektivitāti (piemēram, nodokļu un tarifu reforma). 2.5.3. Aktīva valsts un pašvaldību institūciju sadarbība ar rūpniecības asociāciju, lai identificētu praktiskus risinājumus un veicinātu tehnoloģiju ieviešanu. 2.5.4. Uzlabota sabiedrības izpratne par zaļās pārejas ekonomiskajiem un vides ieguvumiem. 2.5.5. Enerģētikas politika ir nodrošinājusi, lai tīklā elektroenerģija būtu ar zemu emisiju intensitāti kgCOe/kWh vai arī ar atbilstošu AER jaudu piesātinājumu lai radītu priekšnosacījumus RFNBO (nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgas degvielas), u.c. produktu ražošanai kuri kvalificētos kā "zaļi" sertificējami. 2.6. Rezultatīvie rādītāji 2.6.1. Sasniegt šī ziņojuma mērķu sadaļā noteiktos skaitliskos rādītājus, atbilstoši NEKP uzstādījumam. 2.6.2. Investīcijas: Energoefektivitātes uzlabošanas un AER projektos kumulatīvais investēto līdzekļu apjoms sasniedz vismaz 500 miljonus euro līdz 2030. gadam, ņemot vērā šobrīd LIAA izvērtēto projektu apjomu.