1. Article

Alus ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus Latvijā izvērtējums 54 1. tabulā norādīts tirgus daļu aprēķins, kas iegūts KP veiktās izpētes rezultātā, saņemot datus no alus ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus dalībniekiem un salīdzinot ar publiski pieejamajiem datiem par alkohola apriti Latvijā43. 1. tabula Alus ražošanas un vairumtirdzniecības Latvijā tirgus daļas, procentos Tirgus daļa pēc apjoma (litros), % (*) Tirgus daļa pēc vērtības (eiro)44, % (*) Tirgus dalībnieks 2022. gads 2023. gads 2024. gads 2022. gads 2023. gads 2024. gads Cēsu alus [30-40] [40-50] [40-50] [40-50] [40-50] [40-50] Valmiermuižas alus [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] Apvienošanās dalībnieki kopā [40-50] [50-60] [50-60] [50-60] [40-50] [40-50] Cido grupa [10-20] [10-20] [10-20] [20-30] [20-30] [20-30] Carlsberg grupa [20-30] [10-20] [20-30] [10-20] [10-20] [10-20] Tērvetes alus [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] [10-20] [0-10] Užavas alus [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] Citi dalībnieki [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] Kopā: 100 100 100 100 100 100 Avots: KP aprēķini no izpētes ietvaros gūtajiem datiem, VID alkohola aprites rādītāji 55 1. tabulas dati sniedz pārskatu par alus ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus daļām Latvijā gan pēc apjoma (litros), gan vērtības (eiro). Atbilstoši 1. tabulā aprēķinātajām tirgus daļām KP secina, ka vislielāko apjomu patēriņam Latvijā gan pēc apjoma (litros), gan vērtības (eiro) nodevis Cēsu alus, kam seko Cido grupa un Carlsberg grupa. Tai pašā laikā mazās alus darītavas no kopējā patēriņam nodotā apjoma saražojušas vien (*) [0-10] % pēc apjoma (litros), bet (*) [0-10] % pēc vērtības (eiro). 56 Atbilstoši 1. tabulas datiem Apvienošanās dalībnieku kopējās tirgus daļas alus ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū Latvijā pēc vērtības (eiro) ir ar tendenci samazināties, savukārt kopējās tirgus daļas pēc apjoma (litros) ir ar tendenci palielināties, kas norāda uz iespējamu tirgus cenu spiedienu lejup vai mēroga ekonomiju. Alus ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus Latvijā segmenti 57 Kā minēts iepriekš45, KP neizslēdz, ka ir iespējama detalizētāka alus ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus segmentācija pēc tirdzniecības kanāla, cenas līmeņa un citiem faktoriem. KP izvērtēja konkurences dinamiku pēc tirdzniecības kanāla un cenu līmeņiem, taču netika konstatētas būtiskas atšķirības, kas liecinātu par tirgus segmentācijas nepieciešamību Apvienošanās izvērtēšanā, jo tas nemainītu secinājumus. 58 Lai novērtētu Apvienošanās dalībnieku pozīcijas pēc produktu cenas līmeņa, nepieciešama tāda produkta pozicionēšanas un cenas līmeņa noteikšana, kas būtu pietiekami visaptveroša, lai to varētu piemērot alus ražošanai un izplatīšanai, un kas būtu pietiekami strukturēta, lai tā būtu objektīva. Šādos gadījumos viens no veidiem, kā noteikt produktu cenas līmeni, ir veikt patērētāju aptauju, ņemot vērā, ka patērētāji ir tie, kas var vistiešāk novērtēt, kā dažādi zīmoli tiek pozicionēti tirgū, t.sk. noteikt katram zīmolam/produktam atbilstošāko cenas līmeni. Ņemot vērā resursu pieejamību, KP izstrādāja pieeju pēc kuras tika noteiktas cenu līmeņa kategorijas, izmantojot KP rīcībā esošu "cenu skrāpēšanas" rīku, apkopojot dažādu alus zīmolu cenas no Rimi un Barbora internetveikaliem laika posmā no 2024. līdz 2025. gadam, veicot vidējās, minimālās, maksimālās un atlaižu cenas aprēķinus un nosakot rādītāju robežas, pēc kurām būtu iespējama alus segmentēšana. Robežas noteiktas, balstoties uz minēto cenu rādītāju analīzi un to salīdzinājumu ar alus zīmolu pozicionējumu tirgū. 59 Analizējot iegūtos rezultātus, KP konstatēja, ka nav būtisku atšķirību alus ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū Latvijā pēc detalizētāka cenu līmeņu segmentējuma, piemēram, budžeta alus segmentā Cēsu alus ir izteikts tirgus līderis, tā tirgus daļa 2022.-2024. gadā vidēji svārstījusies ap (*)46 [40-50] %, kas būtiski neatšķiras no kopējā alus ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus, vienlaikus tika konstatēts, ka Apvienošanās dalībnieku darbība šajā segmentā nepārklātos, jo Valmiermuižas alus nepiedāvā alu šajā cenas līmenī, tādēļ konkrētās preces tirgu var atstāt atvērtu. Tāpat arī, aprēķinot tirgus daļas standarta cenas līmeņa segmentā, KP konstatēja, ka Cēsu alus ir izteikti lielāka tirgus daļa par tā konkurentiem - (*) [40-50] %, kas ir līdzīgi iepriekš minētajam budžeta alus segmenta tirgus daļu sadalījumam. Tai pašā laikā tika konstatēts, ka Apvienošanās dalībnieku darbība šajā segmentā nepārklātos, jo Valmiermuižas alus nepiedāvā alu šajā cenas līmenī, tādēļ konkrētās preces tirgu var atstāt atvērtu. Savukārt premium cenas segmentā Apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa nepārsniedz (*), jo Cēsu alus tirgus daļa ir ap (*) [10-20] %, bet Valmiermuižas alus - ap (*) [0-10] %. Tirgus daļas faktiski var būt zemākas, jo aprēķinā netika iekļauti dati par visiem alus ražotājiem Latvijā vai citiem, mazākiem importētajiem alus zīmoliem. Premium segmentā lielākie tirgus dalībnieki ir Carlsberg grupa un Cido grupa - to tirgus daļas ir attiecīgi ap (*) [30-40] % un ap (*) [20-30] %. 60 Lai gan Apvienošanās dalībnieku tirgus daļa premium alus segmentā pēc Apvienošanās nedaudz palielināsies, kopā veidojot ap (*) [20-30] %, salīdzinot ar tuvāko konkurentu tirgus daļām, tā joprojām ir zemāka vai līdzīga, kas nozīmē, ka tirgū ir pietiekams konkurentu pretspēks, kas var radīt spiedienu uz Apvienošanās dalībniekiem. 61 Savukārt HoReCa un mazumtirdzniecības segmenti pēc patērētāju uzvedības, piegādes procesiem, cenu noteikšanas un salīdzināšanas iespējām ir ļoti atšķirīgi. Tāpēc turpmāk apskatīts alus ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus Latvijā, to segmentējot pēc tirdzniecības kanāliem (turpmākai izplatīšanai mazumtirdzniecībā vai HoReCa), analizējot, kā katra segmenta specifika ietekmē konkurences dinamiku un uzņēmumu pozīcijas. 2. tabula Alus ražošanas un vairumtirdzniecības izplatīšanai mazumtirdzniecības segmentā Latvijā tirgus daļas, procentos Tirgus dalībnieks Tirgus daļas pēc apjoma (litros), % (*) Tirgus daļas pēc vērtības (eiro), % (*) 2022. gads 2023. gads 2024. gads 2022. gads 2023. gads 2024. gads Cēsu alus [30-40] [30-40] [30-40] [30-40] [40-50] [40-50] Valmiermuižas alus [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] Apvienošanās dalībnieki kopā [30-40] [30-40] [30-40] [50-60] [50-60] [50-60] Cido grupa [20-30] [20-30] [20-30] [20-30] [20-30] [20-30] Carlsberg grupa [30-40] [20-30] [30-40] [10-20] [10-20] [10-20] Tērvetes alus [0-10] [0-10] [0-10] [10-20] [0-10] [0-10] Užavas alus [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] Kopā: 100 100 100 100 100 100 Avots: KP aprēķini no izpētē gūtajiem datiem 62 2. tabulā iekļauti dati tikai par lielāko alus ražotāju izplatītā alus tirgus daļām alus ražošanas un vairumtirdzniecības izplatīšanai mazumtirdzniecības segmentā Latvijā no 2022. līdz 2024. gadam. Iegūtie dati ļauj salīdzināt datus gan pēc apjoma (litros), gan vērtības (eiro). Analizējot datus par alus izplatīšanu mazumtirdzniecības segmentā, lielāko uzņēmumu tirgus daļas pēc ražošanas apjoma un ieņēmumu daļas būtiski atšķiras, kas norāda uz to, ka tirgus ir diferencēts. Tai pašā laikā tika noteikts, ka Apvienošanās dalībnieku vidējā realizācijas cena būtiski atšķiras, kas var norādīt, ka tie nav tieši konkurenti cenas ziņā. Kā arī, ņemot vērā tirgus daļu aprēķinus, Cēsu alus lielāku konkurences spiedienu nodrošina Cido grupa. Pamatojoties uz 2. tabulas datiem, Cēsu alus tirgus daļas 2024. gadā ir nedaudz samazinājušās. Tai pašā laikā, analizējot rezultātus kopumā, nav izteiktas dinamikas ne savstarpēji, ne vienā uzņēmumā vai grupā, kas var būt saistīts ar to, ka tirgus ir stabils un tā dalībnieki bieži izvēlas neiesaistīties agresīvā konkurencē, it īpaši tirgos, kur ir pastāvīgs pieprasījums. 3. tabula Alus ražošanas un vairumtirdzniecības izplatīšanai HoReCa segmentā Latvijā tirgus daļas, procentos Tirgus dalībnieks Tirgus daļas pēc apjoma (litros), % (*) Tirgus daļas pēc vērtības (eiro), % (*) 2022. gads 2023. gads 2024. gads 2022. gads 2023. gads 2024. gads Cido grupa [20-30] [20-30] [30-40] [20-30] [20-30] [20-30] Cēsu alus [20-30] [20-30] [20-30] [20-30] [20-30] [20-30] Valmiermuižas alus [0-10] [0-10] [0-10] [10-20] [10-20] [10-20] Apvienošanās dalībnieki kopā [30-40] [20-30] [30-40] [30-40] [30-40] [30-40] Carlsberg grupa [20-30] [20-30] [20-30] [20-30] [20-30] [10-20] Tērvetes alus [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] Užavas alus [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] [0-10] Kopā: 100 100 100 100 100 100 Avots: KP aprēķini no izpētes ietvaros gūtajiem datiem 63 3. tabulā sniegts pārskats par lielāko alus ražotāju izplatītā alus tirgus daļām alus ražošanas un vairumtirdzniecības izplatīšanai HoReCa segmentā Latvijā no 2022. līdz 2024. gadam. Novērojams, ka šajā segmentā izteikts tirgus līderis ir Cido grupa, kam seko Cēsu alus un pēc tam Carlsberg grupa, Valmiermuižas alus. Pēc Apvienošanās tirgū saglabātos trīspolāra struktūra, Apvienošanās dalībniekiem iegūstot līdera pozīcijas. Plašāka analīze par Apvienošanās dalībnieku sortimenta savstarpējo aizvietojamību pieejama nākamajā sadaļā. 1.1. Nekoordinētās ietekmes izvērtējums 64 Kā iepriekš norādīts, pamatojoties uz Horizontālajām pamatnostādnēm, nekoordinēta ietekme var rasties gadījumos, ja: 1) uzņēmumiem, kas apvienojas, ir lielas tirgus daļas; 2) uzņēmumi, kas apvienojas, ir tuvi konkurenti; 3) pircējiem ir ierobežotas iespējas mainīt piegādātāju; 4) apvienotā struktūra spēj kavēt konkurentu paplašināšanos; 5) apvienošanās likvidē svarīgu konkurētspējīgu spēku. 65 Lai iegūtu objektīvāku priekšstatu par Apvienošanās ietekmi uz ietekmētajiem tirgiem, tika pieprasīta informācija no Apvienošanās dalībnieku konkurentiem, HoReCa un mazumtirdzniecības klientiem, kā arī no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas. Turpmāk analizēts katrs no iepriekš minētajiem faktoriem, konkrēti alus ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū Latvijā. Pamatojoties uz veikto analīzi un secinājumiem par pievienoto tirgus daļu lielumu un to ietekmi uz tirgus struktūru bezalkoholisko gāzēto dzērienu, tostarp kvasa, ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū Latvijā un raudzēto dzērienu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū Latvijā, Apvienošanās nevar atstāt būtisku ietekmi uz konkurenci šajos tirgos, tādēļ to detalizētāku analīzi KP neveic. Uzņēmumiem, kas apvienojas, ir lielas tirgus daļas 66 Tirgus daļa un (to papildinājums) norāda uz uzņēmuma tirgus spēju47, tātad, apvienojoties, apvienotā struktūra ne vien uzlabo savas tirgus pozīcijas, bet arī tai būtu jāspēj efektīvāk izmantot savus kopējos resursus. Turklāt, jo straujāks pārdošanas apjoma pieaugums pēc apvienošanās, jo lielāka iespējamība, ka apvienotās struktūras ražoto preču cenu pieaugums tai būs izdevīgs, neatkarīgi no potenciālā ietaupījuma, ko radīs ražošanas, loģistikas vai citu procesu optimizācija. 67 Latvijā ir trīs lielas uzņēmumu grupas, kas nodarbojas ar alus un citu dzērienu ražošanu un izplatīšanu, kā arī liels skaits dažāda lieluma, bet neatkarīgu alus ražotāju, kas aktīvi konkurē tirgū dažādos segmentos, kas liecina, ka starp alus ražotājiem un izplatītājiem ir pietiekami liels konkurences spiediens, kas savukārt norāda, ka Apvienošanās tirgus daļu palielinājums nav pietiekami būtisks, lai nodrošinātu ilgstošu konkurences priekšrocību vai ievērojamu peļņas pieaugumu. Uzņēmumi, kas apvienojas, ir tuvi konkurenti 68 Uzņēmumi ir tuvi konkurenti, ja piedāvātās preces vai pakalpojumi ir tuvāki aizstājēji nekā citi un starp tiem pastāv augsta aizstājamības pakāpe. Jo augstāka ir aizstājamības pakāpe starp apvienošanā iesaistīto uzņēmumu ražojumiem, jo lielāka varbūtība, ka tie būtiski paaugstinās cenas.48 69 KP vērtējumā, būtiski uzsvērt, ka, ja tirgū ir spēcīgas zīmolu lojalitātes pazīmes, aizstājamības pakāpes novērtējums var kļūt sarežģītāks, jo patērētāji var būt mazāk gatavi izvēlēties citu produktu, pat ja cenas pieaug. 70 Lai izvērtētu, vai Apvienošanās dalībnieki ir tuvi konkurenti, KP aptaujāja Apvienošanās dalībnieku HoReCa (t.sk. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju) un mazumtirdzniecības klientus, lūdzot novērtēt Apvienošanās dalībnieku savstarpējo aizvietojamību, kā arī sniegt vispārīgu vērtējumu, vai pastāv tādi alus zīmoli, kas būtu uzskatāmi par neaizvietojamiem. 71 Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija savā atbildē vērsa uzmanību uz to, ka, tās ieskatā, HoReCa nozarē nav tādu alus vai citu dzērienu zīmolu, kurus varētu uzskatīt par neaizvietojamiem, minot, ka "tirgū ir plašs vietējo un ārvalstu alus ražotāju klāsts", "patērētāju pieprasījums ir daudzveidīgs un elastīgs, un uzņēmumi viegli aizvieto zīmolus ar alternatīvām, kas nerada tirgus sastingumu vai atkarību no konkrēta ražotāja", "tirgus ir diversificēts, pastāv vairākas reālas alternatīvas un patērētāju izvēles iespējas".49 72 Līdzīgi tirgus apstākļus vērtē arī daļa aptaujāto Valmiermuižas alus HoReCa klientu, piemēram, (*)50, (*)51, (*)52, (*)53, (*)54, (*)55, (*)56, (*)57, (*)58 un citi atbildēs norāda, ka nepastāv tāds alus vai dzēriena veids/zīmols, kurus varētu uzskatīt par neaizvietojamiem; kā iespējamas alus zīmolu alternatīvas Valmiermuižas alus sortimentam tiek uzskaitīti tādi alus zīmoli kā "Bauskas alus", "Tērvetes alus", "Užavas alus" vai neatkarīgo mazo alus ražotāju zīmoli, savukārt par neaizvietojamu alus zīmolu vienā no atbildēm tiek minēts "Brenguļu alus". 73 Tai pašā laikā citu Valmiermuižas alus HoReCa klientu, piemēram, (*)59, (*)60, (*)61, (*)62 vērtējumā Valmiermuižas alus ir neaizvietojams alus zīmols. Daļa no klientiem, kuri apstiprināja, ka Valmiermuižas alus ir neaizstājams, tāpat norādīja, ka 5-10 % cenu pieauguma gadījumā izvērtētu citas pieejamās alternatīvas, kas ir pretstatā sākotnējam pieņēmumam, ka Valmiermuižas alus ir neaizstājams. 74 Saistībā ar konkurences tuvumu daļa aptaujāto klientu apstiprināja, ka Apvienošanās dalībnieki nav tuvi konkurenti, jo katrs "orientējas uz citu klientu segmentu". Savukārt, piemēram, (*)63 atbildē uzsvērts, ka "Valmiermuižas alus produkcija ir atbilstošāka šaurākai cienītāju nišai, kurai prioritāte ir kvalitāte". 75 Līdzīgus novērojumus apstiprināja arī pārtikas mazumtirdzniecības tīkls MAXIMA, vēstulē uzsverot, ka (*)64. To papildina arī mazumtirdzniecības tīkls Rimi, vēstulē uzsverot, ka (*)65. 76 Savukārt citi aptaujātie uzņēmumi uzsvēra, ka Apvienošanās dalībnieku produkcija nemaz nav tik atšķirīga, jo "patērētājs, kurš ikdienā izvēlas kādu no Cēsu alus zīmoliem tā pieejamības un cenas dēļ, īpašākos brīžos vai vēloties sevi palutināt, iegādāsies Valmiermuižas alu kā augstākas kvalitātes alternatīvu"66. Tāpat arī citā atbildē minēts, ka "no gala patērētāja skatupunkta abi zīmoli ir aizvietojami, jo abi piedāvā līdzīgus alus veidus (lager, gaišais, nefiltrētais u.c.) un tiek tirgoti līdzīgās cenu kategorijās. Izvēli bieži nosaka personīgā gaume un zīmola atpazīstamība"67. 77 Tādējādi KP secina, ka Apvienošanās dalībnieku savstarpējā aizvietojamība ir zema, ko apstiprina gan realizācijas apjomi, gan mazumtirgotāju novērojumi, gan lielākā daļa HoReCa klientu atbildes par Valmiermuižas alus sortimenta alternatīvām tirgū. Pircējiem ir ierobežotas iespējas mainīt piegādātāju 78 Gadījumos, kad ietekmētajos tirgos ir maz alternatīvu piegādātāju vai ir ievērojamas pārorientācijas izmaksas, Apvienošanā iesaistīto pušu klientiem var rasties grūtības.68 Apvienošanās var ietekmēt šo klientu spēju aizsargāt sevi pret cenu paaugstinājumiem. Jo īpaši tas attiecas uz pircējiem, kas ir izmantojuši divējāda veida ieguvi no diviem apvienošanā iesaistītiem uzņēmumiem, lai iegūtu konkurējošas cenas. 79 Lai objektīvāk izvērtētu klientu iespējas mainīt piegādātāju, KP nosūtīja informācijas pieprasījumus daļai Apvienošanās dalībnieku HoReCa klientu, kur jautājumi bija vērsti uz sadarbības līgumu noteikumu apzināšanu, precizējot, vai līgumos vai jebkurā citā veidā noteikts minimālais iepirkuma apjoms, paredzēta prasība par minimālo portfeļa segumu, paredzētas atlaides vai citi īpaši piedāvājumi, kas atkarīgi no iepirktā dzērienu portfeļa seguma, noteikti ekskluzivitātes nosacījumi u.c. papildu prasības. 80 No Apvienošanās dalībnieku klientu atbildēm KP secina, ka sadarbība ar alus piegādātājiem ir stabila un ar elastīgiem līguma nosacījumiem, t.i. bez stingriem ierobežojumiem, kas liegtu mainīt piegādātāju, kā to norāda, piemēram, (*)69, (*)70, (*)71 un citi aptaujātie HoReCa segmenta klienti. Tāpat arī aptaujātie uzņēmumi piemēram, (*)72, (*)73 uzsvēra, ka, gadījumā, ja būtu nepieciešamība mainīt alus piegādātāju, ir pietiekami daudz alternatīvu, kas piedāvā gan lielu sortimentu, gan niansētas garšas produktus, apmierinot visas gala patērētāju vajadzības. 81 Tādējādi KP secina, ka Apvienošanās dalībnieku klientiem nav ierobežotas iespējas mainīt piegādātāju. Apvienotā struktūra spēj kavēt konkurentu paplašināšanos 82 Apvienošanās var apvienotajai struktūrai dot iespēju un stimulu apgrūtināt mazāku uzņēmumu un potenciālo konkurentu paplašināšanos vai citādi ierobežot konkurējošo uzņēmumu konkurētspēju.74 83 Izvērtējot no Apvienošanās dalībnieku konkurentiem saņemtās atbildes, KP Apvienošanās izvērtējuma kontekstā nekonstatēja šāda riska esību, proti, Apvienošanās dalībnieku konkurenti nav norādījuši, ka Apvienošanās rezultātā apvienotā struktūra spētu kavēt konkurentu darbību vai paplašināšanos. Apvienošanās likvidē svarīgu konkurētspējīgu spēku 84 Uzņēmumiem var būt lielāka ietekme uz konkurences procesiem, nekā par to liecina to tirgus daļas vai līdzīgi rādītāji, jo īpaši, ja tirgus jau ir koncentrēts. Tirgos, kur jauninājumi ir svarīgs konkurētspējīgs spēks, apvienošanās var palielināt uzņēmuma spēju un stimulu ieviest tirgū jauninājumus un tādējādi palielināt konkurences spiedienu uz konkurentiem ieviest jauninājumus šajā tirgū.75 85 KP ieskatā, Apvienošanās nelikvidēs svarīgu konkurētspējīgu spēku, jo netika konstatēts, ka kāds no Apvienošanās dalībniekiem ar savu klātbūtni vai darbībām var būtiski ietekmēt konkurenci un mainīt tirgus dinamiku. 1.2. Portfeļa efekta izvērtējums 86 Ņemot vērā, ka Apvienošanās rezultātā Cēsu alus iegūs plašāku zīmolu portfeli, pārņemot arī Valmiermuižas alus līdz šim izplatītos zīmolus, KP pārbaudīja, vai Apvienošanās rezultātā, izmantojot iegūtā zīmolu portfeļa apjomu, nerastos iespēja ierobežot konkurenci, piemēram, piedāvājot nosacītas atlaides vai citus komerciālus stimulus, kas motivētu klientus iepirkties pie Apvienošanās dalībniekiem, vai arī paredzot līgumos ekskluzivitātes nosacījumus, tādējādi apgrūtinot konkurentu piekļuvi klientiem un pasliktinot konkurences apstākļus tirgū. Portfeļa efekta izvērtēšanas principi 87 Portfeļa efekts rodas, ja apvienošanās rezultātā uzņēmums iegūst plašāku un savstarpēji papildinošu produktu sortimentu (portfeli), kas var nostiprināt tā tirgus pozīciju un radīt priekšrocības konkurences procesā. Plašāks portfelis var ļaut apvienotajam uzņēmumam piedāvāt pilna sortimenta vai kombinētus produktus, tādējādi palielinot klientu lojalitāti un apgrūtinot konkurentu iespējas piedāvāt līdzvērtīgu alternatīvu.76 88 Portfeļa efekts var radīt stimulu izmantot saistīšanas un komplektēšanas prakses, piemēram, piedāvājot atlaides vai aprīkojumu tikai tad, ja klients iegādājas vairākus zīmolus vai iepakojuma veidus no viena piegādātāja. Šādas stratēģijas var ierobežot konkurentu piekļuvi tirgum un radīt izstumšanas risku, īpaši, ja apvienotajam uzņēmumam ir ievērojama tirgus vara.77 89 Lai gan portfeļa efekts visbiežāk tiek analizēts konglomerātu apvienošanās78 (nehorizontālo apvienošanās) gadījumos, kad apvienotais uzņēmums iegūst papildinošu produktu portfeli, kas ļauj tam izmantot savu klātbūtni vienā tirgū, lai ietekmētu citu, tomēr līdzīgi mehānismi var parādīties arī darījumos ar diferencētiem produktiem vai vairāku produktu uzņēmumos, tostarp gadījumos, kuros apvienošanās ietver horizontālu pārklāšanos un produktu savstarpēju papildināmību. Šādos gadījumos portfeļa efekts var tikt izmantots, lai stiprinātu uzņēmuma tirgus pozīciju, sasaistot produktu piedāvājumu vai piedāvājot pilna sortimenta risinājumus, kas var ierobežot konkurentu piekļuvi klientiem vai palielināt to izmaksas.79 90 EK vairākkārt ir atzinusi, ka plašs produktu vai zīmolu portfelis var radīt sviras principu (ang.v. leverage)80, kas ļauj apvienotajam uzņēmumam stiprināt tirgus pozīcijas citos segmentos. Piemēram, lietā Guinness/Grand Metropolitan81 EK norādīja, ka portfeļa turētājs var iegūt spēcīgāku pozīciju attiecībās ar klientiem, lielāku cenu un atlaides elastību, kā arī iespēju sasaistīt produktus un izmantot mēroga un apjoma ekonomiju. Savukārt lietā Coca-Cola/Amalgamated Beverages GB82 EK analizēja, vai uzņēmums, apvienojot vairākus vadošus bezalkoholisko dzērienu zīmolus, varētu izmantot sviras principu starp dažādiem dzērienu segmentiem, piemēram, piedāvājot kopīgas atlaides vai ierobežojot konkurentu piekļuvi mazumtirdzniecības plauktiem. 91 Turklāt portfeļa efekta radīti konkurences riski parasti var rasties tikai tad, ja līdztekus plašam un savstarpēji papildinošam produktu vai zīmolu portfelim apvienotajam uzņēmumam pieder arī vismaz viens tā sauktais "must-have" produkts, proti, produkts vai zīmols, kura neiekļaušana piedāvājumā būtiski pasliktina piedāvājuma komerciālo pievilcību. Tieši šāda produkta esība var nodrošināt apvienotajam uzņēmumam spēju izmantot sviras principu, lai veicinātu citu sava portfeļa produktu iegādi, izmantojot saistīšanu, komplektēšanu, nosacītas atlaides vai draudus atteikt piegādi. Ja šāds "must-have" produkts nepastāv, portfeļa dažādība pati par sevi parasti nav pietiekama, lai radītu izstumšanas risku konkurentiem.83 92 Tādējādi EK prakse liecina, ka portfeļa efekts var radīt konkurences risku tikai tad, ja ir izpildīti trīs priekšnoteikumi: apvienotajam uzņēmumam ir spēja īstenot sviras principu, ekonomisks stimuls to darīt un kaitējuma potenciāls konkurencei vai patērētājiem, kā norādīts Vertikālajās vadlīnijās, kur tie tiek izmantoti, lai novērtētu, vai apvienošanās varētu radīt vai pastiprināt tirgus varu, tostarp konglomerātu jeb portfeļa gadījumos.84 93 Portfeļa efektu analīze tiek izmantota, lai noteiktu iespējamos mehānismus, ar kuru palīdzību apvienošanās var stiprināt uzņēmuma tirgus varu, izmantojot plašāku produktu klāstu. Portfeļa struktūra var radīt vairākas potenciālās ietekmes uz konkurenci, tostarp: a. saistīšanu vai komplektēšanu, ja uzņēmums izmanto portfeļa apjomu, lai veidotu atlaides vai priekšrocības klientiem, kas iegādājas plašāku produktu klāstu; b. konkurentu norobežošanu, ja portfeļa piedāvājums ļauj izmantot sviras efektu, ierobežojot konkurentu piekļuvi klientiem vai izplatīšanas kanāliem un palielinot to izmaksas; c. inovācijas vai patērētāju izvēles samazināšanos, ja konkurentu spēja efektīvi darboties tirgū tiek būtiski vājināta portfeļa radīto priekšrocību dēļ.85 94 Vienlaikus, jāņem vērā, ka portfeļa tipa apvienošanās var radīt būtiskus efektivitātes ieguvumus, jo papildinošu produktu integrācija vienā uzņēmumā ļauj samazināt ražošanas, mārketinga un izplatīšanas izmaksas, radot darbības jomas sinerģijas. Šādos gadījumos apvienotais uzņēmums var efektīvāk piedāvāt pilnu produktu klāstu, samazinot arī klientu darījumu izmaksas. Šie ieguvumi var daļēji kompensēt potenciālos konkurences riskus un būtu jāņem vērā, līdzsvarojot analīzi.86 95 Tāpat portfeļa efekta ietekme ir cieši saistīta ar pircēju pretspēku (ang.v. countervailing buyer power), kas var ierobežot apvienotā uzņēmuma spēju izmantot sviras principu. Ja klienti ir pietiekami lieli, labi informēti un spēj mainīt piegādātāju, portfeļa efekts praksē neizraisa konkurences samazinājumu.87 Šādu situāciju EK ir atzinusi vairākās lietās, tostarp Coca-Cola/Amalgamated Beverages GB, kur EK norādīja, ka spēcīgi mazumtirgotāji (piemēram, Tesco un Sainsbury's) varēja efektīvi pretoties potenciālai komplektēšanai vai produktu sasaistīšanai. Pircēju pretspēks parasti izriet no liela iepirkuma apjoma, iespējas pāriet pie alternatīviem piegādātājiem, īsākiem un elastīgākiem līgumiem, kā arī zīmolu aizvietojamības konkrētajā tirgū. Ja šie faktori ir pietiekami spēcīgi, portfeļa efekts paliek teorētisks, nevis praktiski realizējams. Portfeļa efekta iespējamības izvērtējums 96 KP portfeļa efektu galvenokārt vērtē alus ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū izplatīšanai HoReCa segmentā Latvijā, jo tajā, ņemot vērā klientu lielumu un skaitu, pastāv ievērojami zemāks pircēju pretspēks, nekā šī tirgus mazumtirdzniecības segmentā, kur pastāv vairāki lieli pircēji ar ievērojamu pretspēku. Proti, portfeļa efekta izmantošanas iespējamība, lai kavētu konkurenci, mazumtirdzniecības segmentā ir ievērojami zemāka, nekā HoReCa segmentā. 97 KP Apvienošanās izpētes laikā uzrunāja citus tirgus dalībniekus, lai noskaidrotu alus nozares tendences un noskaidrotu iespējamos riskus, kas varētu rasties Apvienošanās rezultātā. KP rīcībā nonāca alus nozares pētījums par alus zīmolu spēku (t.sk. zīmola lojalitāti un to atšķirībām dažādiem alus zīmoliem), tādējādi pirmšķietami norādot uz iespējamu Valmiermuižas alus produkcijas unikalitāti un patērētāju lojalitāti pret šī ražotāja zīmolu. Iegūstot šo informāciju un citus pierādījumus, kas norādīja uz iespējamu Valmiermuižas alus produkcijas neaizvietojamību, KP izpētes mērķis bija pārbaudīt, vai Valmiermuižas alus produkcijas pievienošana Cēsu alus produkcijai (izplatīšanai HoReCa segmentā), var radīt tādus tirgus apstākļus, kur Cēsu alus varētu izmantot Valmiermuižas alus zīmola pozīcijas. Cēsu alus, iegūstot Valmiermuižas alus preču sortimentu, teorētiski varētu izmantot jauniegūto portfeļa efektu, jo dažādais sortiments varētu labāk apmierināt dažādu klientu vajadzības, taču īpaši HoReCa segmentā ir novērojams, ka Cēsu alum nav būtisku priekšrocību attiecībā uz sortimenta neaizstājamību vai ievērojamu tirgus daļu (ko apliecina gan saņemtās klientu atbildes, gan tirgus daļu aprēķins). Valmiermuižas alus HoReCa klientu, piemēram, (*)88, (*)89, (*)90 vērtējumā, ja Valmiermuižas alus produkcija iepirkumos tiktu piesaistīta Cēsu alus portfelim, tie meklētu alternatīvus piegādātājus un alus zīmolus; viena no šādām alternatīvām - "Brenguļu alus". Nepieciešamības gadījumā arī citi Valmiermuižas alus HoReCa klienti, t.sk. (*)91, (*)92 būtu gatavi mainīt alus piegādātāju, ja, piemēram, Valmiermuižas alus tirgū vairs nebūtu pieejams. 98 Konkurenti alus ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū Latvijā ir pietiekami nozīmīgi, lai spētu veikt konkurences spiedienu uz Apvienošanās dalībniekiem. Piemēram, alus ražošanas un vairumtirdzniecības izplatīšanai mazumtirdzniecības segmentā Latvijā Cēsu alus ir līdzvērtīgs konkurents Cido grupai (pēc apgrozījuma), (*). Savukārt, alus ražošanas un vairumtirdzniecības izplatīšanai HoReCa segmentā Latvijā, kur portfeļa efekta iespējamība, ņemot vērā zemāku pircēju pretspēku, ir augstāka, Cēsu alus ir trešais lielākais tirgus dalībnieks, un arī apvienotā struktūra būtu trešā lielākā tirgus dalībniece ar aptuveni (*) [10-20] % tirgus daļu (pēc apgrozījuma). 99 Analizējot ietekmi uz tirgus struktūru, KP secina, ka, lai arī Apvienošanās dos Cēsu alum iespēju palielināt savu sortimenta dažādību, tas nenodrošinās viennozīmīgas priekšrocības, jo HoReCa segmenta klienti var pārorientēties uz citiem alternatīviem piegādātājiem. Un, lai gan HoReCa klientu atbildes apstiprina, ka daļa dod priekšroku iegādāties alu no vienota piegādātāja ar plašu izvēli, nevis no vairākiem, Cēsu alus līdz šim nav bijis izteikts tirgus līderis HoReCa segmentā. Tādējādi pastāv iespēja, ka Cēsu alus mēģinātu palielināt pieprasījumu HoReCa segmentā, izmantojot Valmiermuižas alus zīmola spēku un patērētāju lojalitāti (kā norādīts iepriekš) sortimenta sasaistīšanai vai citā līdzīgā veidā, taču tas nenodrošinās automātisku konkurences priekšrocību, ņemot vērā spēcīgāku konkurentu klātbūtni un pieejamās alternatīvas. 100 Turklāt KP izvērtēja konkurenci ierobežojumu nosacījumu (piemēram, ekskluzivitātes nosacījumu) pastāvēšanu līgumos starp alus vairumtirgotājiem un pircējiem HoReCa segmentā šī lēmuma V. sadaļas 1.1. apakšnodaļā ("Pircējiem ir ierobežotas iespējas mainīt piegādātāju"). Lai gan atsevišķos gadījumos šādi nosacījumi ir pastāvējuši, KP vērtējumā, kopumā tā nav bijusi tirgū izplatīta prakse, un alus vairumtirgotāji vēsturiski atsevišķos gadījumos par šādu nosacījumu pārkāpumiem nav noteikuši līgumos paredzētās soda sankcijas. To apstiprina arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija: "HoReCa nozarē atsevišķos gadījumos pastāv komercprakse, ka piegādātāji piedāvā noteiktus minimālos apjomus vai mārketinga atbalstu apmaiņā pret prognozējamu iepirkuma apjomu. Šie nosacījumi parasti ir individuāli un saistīti ar konkrētā uzņēmuma lielumu, pasūtījumu regularitāti un aprīkojuma nodrošināšanu," tāpat arī tā "nav novērojusi, ka šādu nosacījumu piemērošana būtu vienota, plaši izplatīta vai ietekmētu konkurenci nozarē kopumā, jo uzņēmumi brīvi izvēlas piegādātājus un regulāri tos maina". Par portfeļa efektu un ekskluzivitātes nosacījumiem sadarbības līgumos Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija izsakās, ka tie "nav raksturīgi nozarei kā vienoti standarti. Tie var būt sastopami atsevišķās sadarbībās, taču nav dominējoša vai sistēmiska prakse", kas apstiprina KP rīcībā esošo informāciju par ekskluzivitātes nosacījumu esību (investīciju atgūšanai) tikai izņēmuma gadījumos, kad alus piegādātājs veicis investīcijas kādā no savu HoReCa klientu darbības vietām. 101 Tādējādi KP nesaskata apvienotās struktūras spēju radīt konkurences riskus, izmantojot portfeļa efektu, un līdz ar to nav nepieciešams vērtēt, vai apvienotajai struktūrai ir ekonomisks stimuls to darīt un kaitējuma potenciālu.