6. Article

Latvijas pozīcija attiecībā uz Eiropas Padomes ieteikumu EP ieteikuma izstrādes laikā Latvija kopumā bija atbalstoša attiecībā uz ieteikumā ietvertajiem pasākumiem, kas vērsti uz sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu, sociālo iekļaušanu, kā arī piekļuves darba tirgum uzlabošanu. Latvija arī pauda viedokli, ka ir svarīgi nodrošināt ilgtspējīgu sociālās uzņēmējdarbības attīstību veicinošu vidi, tāpat sociālās uzņēmējdarbības jomā īpaša uzmanība ir pievēršama tieši nelabvēlīgākā situācijā esošajām grupām (piemēram, personām ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem). EP ieteikumā tika uzsvērta arī apmācību loma, kas ir jautājums, kuram, attīstot sociālo uzņēmējdarbību, uzmanību ir pievērsusi arī Latvija. Latvijā jau šobrīd ir radīts tiesiskais ietvars un atbalsta sistēma sociālās uzņēmējdarbības attīstībai, taču salīdzinājumā ar citām valstīm, likumdevējs ir noteicis stingrus ierobežojumu sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, tai skaitā to, ka par sociālo uzņēmumu var kļūt tikai sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Jāatzīst, ka sociālā uzņēmuma definīcija, kas ir nostiprināta Latvijas normatīvajā regulējumā, ir daudz šaurāka par Eiropas Padomes ieteikumā izmantoto sociālās ekonomikas definīciju, kas varētu kavēt sociālās ekonomikas attīstību. Līdz ar to nepieciešams izveidot plašāku jēdzienu, kas ietvertu ne tikai sociālos uzņēmumus, kuriem Likumā noteiktajā kārtībā ir piešķirts statuss, bet arī citus sociālās ekonomikas dalībniekus, paredzot tiem arī papildu atbalsta pasākumus. Vienlaikus Latvija atbalstīja ieteikumā minēto par ekosistēmas veidošanu un piekļuvi finansējumam, un ka ES fondiem var būt svarīga loma sociālās ekonomikas stiprināšanā. Latvija īpaši atbalstīja ieteikumā minēto sociālās ietekmes mērīšanas aktualitāti. Tāpat kā būtiska tika uzsvērta sadarbība ar ieinteresētajām pusēm, tai skaitā, organizācijām, kas pārstāv sociālos uzņēmumus, kā arī sabiedrības informētības palielināšana par sociālo uzņēmējdarbību un sociālās ekonomikas sniegtajām priekšrocībām, kā arī savstarpējās mācīšanās nepieciešamība efektīvāku risinājumu ieviešanai. Latvija novērtē sociālo partneru un jomu pārstāvošo nevalstisko organizāciju iesaisti sociālās ekonomikas attīstībā, īpaši darba tirgus, prasmju, ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības un nodarbinātības jautājumos. Tika uzsvērts, ka, veidojot un stiprinot sociālās ekonomikas ekosistēmu, tiks attīstītas gan sociālās inovācijas, gan arī veicināta sociālā iekļaušana, sociālā aizsardzība, piekļuve darba tirgum un sociālā labklājība kopumā. Šī mērķa sasniegšanai kā nozīmīga tika uzsvērta ne tikai publisko iestāžu un nevalstisko organizāciju, bet arī visu sociālās ekonomikas dalībnieku iesaiste. 1 Šis skaitlis aptver ES28. Skatīt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pētījumu "Recent evolutions of the Social Economy in the European Union", Monzon J. L. un Chaves R., 2017, 66. lpp. 2 No angļu Green and digital transitions. 3 Francijas Ekonomikas, finanšu un industriālās un digitālās suverenitātes ministrijas dati. 4 https://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=lv&catId=89&newsId=10117&furtherNews=yes Šajā saitē pieejams Rīcības plāns, tā faktu lapa un divi darba dokumenti. 5 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pētījums "Recent evolutions of the Social Economy in the European Union", Monzon J. L. un Chaves R., 2017., 69. lpp. 6 Eiropas Padomes ieteikums (2023. gada 27. novembris), par sociālās ekonomikas pamatnosacījumu izstrādi (C/2023/1344) 7 Šī definīcija lietota Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulā (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 8 OECD (2022). Recommendation on the Social and Solidarity Economy and Social Innovation. 9 European Commission (2021). Action Plan on the Social Economy. 10 OECD (2023). Measuring the Impact of the Social Economy: A Guide for Policymakers and Practitioners. 11 Sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu jeb mērķa grupu saraksts noteikts Ministru kabineta 2018. gada 27. marta noteikumu Nr. 173 "Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību" 2. punktā. Papildu mērķa grupa "Ukrainas civiliedzīvotāji" noteikta Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 7. panta desmitajā daļā. 12 Reģistrs ir pieejams Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē (https://www.lm.gov.lv/lv/socialo uznemumu registrs) 13 Informatīvais ziņojums ir pieejams valsts kancelejas tiesību aktu portālā https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/e5996e63 fc24 4ec4 997e e11a243523b4 14 Datu avots: Valsts ieņēmumu dienests (pēc Latvijas Pilsoniskās alianses datu pieprasījuma). 15 Datu avots: Valsts ieņēmumu dienests (pēc Latvijas Pilsoniskās alianses datu pieprasījuma). 16 Baiba Bela, Inta Mieriņa (2018) Diasporas ieguldījums Latvijā un tā apzināšanas iespējas, https://www.diaspora.lu.lv/petijumi 17 Inta Mieriņa, Līga Brasliņa, Anda Batraga, Katrīna Kellerte, Ieva Švarca (plānots 2025), Diasporas investīcijas Latvijā, https://eszf.lu.lv/petnieciba/programmas un projekti/diasporas investicijas/ 18 Informatīvais ziņojums "Par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību laika posmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 1. aprīlim", 46. lpp., https://polsis.mk.gov.lv/documents/7422. 19 Ministru kabineta 2024. gada 12. jūnija rīkojums Nr. 470 "Konceptuālais ziņojums "Par iespējām ieguldījumu stimulēšanai un finansējuma dažādošanai sociālajos uzņēmumos, lai veicinātu to izaugsmes iespējas ilgtermiņā"", 5.3. sadaļa, https://likumi.lv/ta/id/352727. 20 Pasākums tiks līdzfinansēts no Eiropas Sociālā fonda Plus 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai un sociālās ekonomikas attīstībai" ietvaros 21 Eiropas Padomes ieteikums (2023. gada 27. novembris), par sociālās ekonomikas pamatnosacījumu izstrādi (C/2023/1344) Labklājības ministra pienākumu izpildītājs ‒ klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis
  1. 1)) Sociālās ekonomikas subjekti savā darbībā rada labvēlīgu sociālo ietekmi, par to ir informēta un tajā tiek iesaistīta sabiedrība: sociālās ekonomikas ikgadējā monitoringa ietvaros apkopota informācija no sociālās ekonomikas subjektu gada pārskatiem (organizāciju darbības mērķi, mērķa grupas, uz kurām vērsta organizāciju darbība); regulāri vismaz 1 reizi gadā sarīkoti publicitātes pasākumi par sociālo ekonomiku.2) Izveidota sociālās ekonomikas sadarbības platforma (noteiktas iesaistāmās institūcijas, apstiprināts nolikums un sastāvs) un izveidots mehānisms, kas identificē sociālo ekonomiku.
  2. 1)) Stiprināta sociālās ekonomikas loma iekļaujošas nodarbinātības un sociālās iekļaušanas pasākumu īstenošanā.2) Pilnveidots atbalsts sociālās ekonomikas dalībniekiem, kas nodarbina sociālās atstumtības riskam pakļautās un mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas.
  3. 3)) Sociālās ekonomikas dalībnieki iesaistīti nevienlīdzības mazināšanā.
  4. 1)) Izveidota sociālās ekonomikas dalībnieku atbalsta sistēma, kuras pamatā ir finanšu instrumenti (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi kapitālā), papildinot tos ar neatmaksājamo palīdzību.2) Publiskajos iepirkumos tiek iesaistīti sociālās ekonomikas dalībnieki.
  5. 3)) Īstenoti sociālo inovāciju atbalsta projekti.
  6. 4)) Izveidota vienota sociālās ekonomikas ekosistēma, koordinējot tās institucionālo ietvaru un veicinot sabiedrības, uzņēmēju un nevaldības sektora izpratnes palielināšanu.
In plain words
Latvijas pozīcija attiecībā uz Eiropas Padomes ieteikumu. EP ieteikuma izstrādes laikā Latvija kopumā atbalstīja ieteikumā ietvertos pasākumus, kas vērsti uz sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu, sociālo iekļaušanu un piekļuves darba tirgum uzlabošanu. Latvija arī uzsvēra, ka svarīgi ir nodrošināt ilgtspējīgu sociālās uzņēmējdarbības attīstības vidi un ka īpaša uzmanība jāpievērš nelabvēlīgākā situācijā esošajām grupām (piemēram, personām ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem). EP ieteikumā tika uzsvērta arī apmācību loma — jautājums, kuram Latvija jau pievērš uzmanību. Latvijā jau šobrīd ir izveidots tiesiskais ietvars un atbalsta sistēma sociālās uzņēmējdarbības attīstībai. Salīdzinājumā ar citām valstīm tomēr likumdevējs ir noteicis stingrus ierobežojumus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai — par sociālo uzņēmumu var kļūt tikai sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Latvijas normatīvajā regulējumā nostiprinātā sociālā uzņēmuma definīcija ir šaurāka par EP ieteikumā izmantoto sociālās ekonomikas definīciju, kas var kavēt sociālās ekonomikas attīstību. Tāpēc nepieciešams plašāks jēdziens, kurā ietvertu ne tikai oficiāli reģistrētus sociālos uzņēmumus, bet arī citus sociālās ekonomikas dalībniekus, paredzot tiem papildu atbalsta pasākumus. Latvija atbalstīja ieteikumā minēto par ekosistēmas veidošanu un piekļuvi finansējumam, kā arī to, ka ES fondiem var būt svarīga loma sociālās ekonomikas stiprināšanā. Latvija īpaši atbalstīja sociālās ietekmes mērīšanas aktualitāti. Tāpat būtiska ir sadarbība ar ieinteresētajām pusēm, tostarp organizācijām, kas pārstāv sociālos uzņēmumus, sabiedrības informētības palielināšana par sociālo uzņēmējdarbību un savstarpējās mācīšanās nepieciešamība efektīvāku risinājumu ieviešanai. Latvija novērtē sociālo partneru un nevalstisko organizāciju iesaisti sociālās ekonomikas attīstībā, īpaši darba tirgus, prasmju, ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības un nodarbinātības jautājumos. Veidojot un stiprinot sociālās ekonomikas ekosistēmu, tiks attīstītas sociālās inovācijas un veicināta sociālā iekļaušana, sociālā aizsardzība, piekļuve darba tirgum un sociālā labklājība kopumā. Šī mērķa sasniegšanai svarīga ir ne tikai publisko iestāžu un nevalstisko organizāciju, bet arī visu sociālās ekonomikas dalībnieku iesaiste. Atsauces uz avotiem: 1. ES28 dati. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pētījums "Recent evolutions of the Social Economy in the European Union", Monzon J. L. un Chaves R., 2017, 66. lpp. 2. No angļu "Green and digital transitions". 3. Francijas Ekonomikas, finanšu un industriālās un digitālās suverenitātes ministrijas dati. 4. https://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=lv&catId=89&newsId=10117&furtherNews=yes — Rīcības plāns, faktu lapa un divi darba dokumenti. 5. Tas pats Monzon un Chaves pētījums, 2017, 69. lpp. 6. Eiropas Padomes 2023. gada 27. novembra ieteikums par sociālās ekonomikas pamatnosacījumu izstrādi (C/2023/1344). 7. Definīcija no Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulas (ES) 2021/1057 par ESF+ izveidi. 8. OECD (2022). Recommendation on the Social and Solidarity Economy and Social Innovation. 9. European Commission (2021). Action Plan on the Social Economy. 10. OECD (2023). Measuring the Impact of the Social Economy: A Guide for Policymakers and Practitioners. 11. Sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu saraksts: MK 2018. gada 27. marta noteikumu Nr. 173 2. punkts. Papildu mērķa grupa "Ukrainas civiliedzīvotāji" — Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 7. panta desmitā daļa. 12. Reģistrs pieejams Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/socialo-uznemumu-registrs. 13. Informatīvais ziņojums: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/e5996e63-fc24-4ec4-997e-e11a243523b4. 14, 15. Datu avots: Valsts ieņēmumu dienests (pēc Latvijas Pilsoniskās alianses pieprasījuma). 16. Baiba Bela, Inta Mieriņa (2018) "Diasporas ieguldījums Latvijā un tā apzināšanas iespējas": https://www.diaspora.lu.lv/petijumi. 17. Inta Mieriņa u. c. (plānots 2025), "Diasporas investīcijas Latvijā": https://eszf.lu.lv/petnieciba/programmas-un-projekti/diasporas-investicijas/. 18. Informatīvais ziņojums par sociālo uzņēmumu darbību 2020.04.01.–2022.04.01., 46. lpp.: https://polsis.mk.gov.lv/documents/7422. 19. MK 2024. gada 12. jūnija rīkojums Nr. 470 (5.3. sadaļa): https://likumi.lv/ta/id/352727. 20. Pasākums tiks līdzfinansēts no ESF+ 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai un sociālās ekonomikas attīstībai". 21. Atsauce uz to pašu EP 2023. gada 27. novembra ieteikumu (C/2023/1344). Parakstījis: klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis (labklājības ministra pienākumu izpildītājs).
annual-reportasdeadlineemployerfinancial-statementsjoint-stockllcregistrationsiatax-authorityvid

References