25. Article

Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam atkarībā no izmantotā lauksaimnieciskā paņēmiena: Biomasas kurināmā/degvielas ražošanas sistēma Transportēšanas attālums Siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskais ietaupījums Siltumnīcefekta gāzu emisiju noklusējuma ietaupījums siltumenerģija elektroenerģija siltumenerģija elektroenerģija Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu1 <0,2 t/m3 1 līdz 500 km 95 % 92 % 93 % 90 % 500 līdz 2 500 km 89 % 83 % 86 % 80 % 2 500 līdz 10 000 km 77 % 66 % 73 % 60 % vairāk nekā 10 000 km 57 % 36 % 48 % 23 % Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu2 >0,2 t/m3 1 līdz 500 km 95 % 92 % 93 % 90 % 500 līdz 2 500 km 93 % 89 % 92 % 87 % 2 500 līdz 10 000 km 88 % 82 % 85 % 78 % vairāk nekā 10 000 km 78 % 68 % 74 % 61 % Salmu granulas 1 līdz 500 km 88 % 82 % 85 % 78 % 500 līdz 10 000 km 86 % 79 % 83 % 74 % vairāk nekā 10 000 km 80 % 70 % 76 % 64 % Cukurniedru izspaidu briketes 500 līdz 10 000 km 93 % 89 % 91 % 87 % vairāk nekā 10 000 km 87 % 81 % 85 % 77 % Palmu augļu kodolu milti vairāk nekā 10 000 km 20 % -18 % 11 % -33 % Palmu augļu kodolu milti (nav metāna emisiju no eļļas spiestuves) vairāk nekā 10 000 km 46 % 20 % 42 % 14 % Piezīmes. 1 Šī materiālu grupa aptver lauksaimniecības atlikumus ar mazu tilpumblīvumu un cita starpā ietver, piemēram, salmu ķīpas, auzu klijas, rīsu sēnalas un cukurniedru izspaidu ķīpas u. c. 2 Augstāka tilpumblīvuma lauksaimniecības atlikumu grupā cita starpā ietilpst, piemēram, kukurūzas vālītes, riekstu čaumalas, sojas pupu pākstis un eļļas palmu augļu kodolu čaulas u. c.