3. Article

Siltumnīcefekta gāzu emisijas no kurināmā ražošanas un izmantošanas aprēķina, ņemot vērā šādus nosacījumus: 3.1. siltumnīcefekta gāzu emisijas no biomasas kurināmā ražošanas un izmantošanas (izņemot iekārtu un aprīkojuma ražošanā radītās emisijas) pirms enerģijas pārveides elektroenerģijā, siltumenerģijā un dzesēšanai nepieciešamajā enerģijā aprēķina, izmantojot šādu formulu: E = eec + el + ep + etd + eu - esca - eccs - eccr, kur E - kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no kurināmā ražošanas pirms enerģijas pārveides; eec - izejvielu ieguves vai audzēšanas emisijas; el - gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam; ep - pārstrādes emisijas; etd - transportēšanas un realizācijas emisijas; eu - kurināmā izmantošanas emisijas; esca - emisiju ietaupījums no oglekļa uzkrāšanās augsnē, pateicoties uzlabotām lauksaimniecības metodēm; eccs - emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana; eccr - emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un aizstāšana; 3.2. ja biogāzes stacijā biogāzes vai biometāna ražošanai notiek dažādu substrātu līdzdigestācija, siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības aprēķina, izmantojot šādu formulu: , kur E - siltumnīcefekta gāzu emisijas uz megadžoulu biogāzes vai biometāna, kas saražots no konkrētā substrātu maisījuma līdzdigestācijas; En - emisijas, kas izteiktas gramos oglekļa dioksīda uz megadžoulu, paņēmienam n, kā noteikts šā pielikuma V nodaļā, ņemot vērā, ka, ja kā substrātu izmanto dzīvnieku kūtsmēslus, par uzlabotu lauksaimniecības un kūtsmēslu apsaimniekošanu pieskaita bonusu 45 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu kūtsmēslu (mīnus 54 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz tonnu svaigas masas); Sn - izejvielas n īpatsvars enerģijas saturā, ko aprēķina šādi: Pn - energoatdeve megadžoulos uz kilogramu mitras izejvielas n, kur siltumnīcefekta gāzu emisiju tipisko vērtību un standartvērtību aprēķināšanai ir izmantotas šādas vērtības: Pkukurūza - 4,16 megadžouli biogāzes uz kilogramu mitras kukurūzas pie 65 procentiem mitruma; Pkūtsmēsli - 0,50 megadžouli biogāzes uz kilogramu šķidro kūtsmēslu pie 90 procentiem mitruma; Pbioatkritumi - 3,41 megadžouls biogāzes uz kilogramu mitro bioloģisko atkritumu pie 76 procentiem mitruma; Wn - substrāta n svēruma koeficients, ko definē šādi: , kur In - bioreaktorā gadā ievadītā substrāta n daudzums (tonnas svaigas masas); AMn - substrāta n vidējais gada mitrums (kilograms ūdens uz kilogramu svaigas masas); SMn - substrāta n standarta mitrums, kur izmantotas šādas standarta mitruma vērtības: SMkukurūza - 0,65 kilogrami ūdens uz kilogramu svaigas masas; SMkūtsmēsli - 0,90 kilogrami ūdens uz kilogramu svaigas masas; SMbioatkritumi - 0,76 kilogrami ūdens uz kilogramu svaigas masas; 3.3. ja biogāzes stacijā elektroenerģijas vai biometāna ražošanai notiek substrātu n līdzdigestācija, biogāzes un biometāna faktiskās siltumnīcefekta gāzu emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu: , kur E - kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no biogāzes vai biometāna ražošanas pirms enerģijas pārveides; Sn - izejvielas n īpatsvars bioreaktorā ievadītajā frakcijā; eec,n - emisijas no izejvielas n ieguves vai audzēšanas; etd,izeiviela,n - emisijas no izejvielas n transportēšanas uz bioreaktoru; el,n - izejvielas n gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam; esca,n - emisiju ietaupījums, ko nodrošina uzlabota lauksaimniecības prakse saistībā ar izejvielu n, ņemot vērā, ka tiek piešķirts bonuss 45 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu kūtsmēslu par uzlabotu lauksaimniecības un kūtsmēslu apsaimniekošanu, ja dzīvnieku kūtsmēslus izmanto kā substrātu biogāzes un biometāna ražošanai; ep - pārstrādes emisijas; etd,produkts - emisijas no biogāzes un/vai biometāna transportēšanas un realizācijas; eu - emisijas no izmantotā kurināmā, t. i., siltumnīcefekta gāzes, kas tiek emitētas sadedzināšanas laikā; eccs - emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana; eccr - emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un aizstāšana; 3.4. siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas no biomasas kurināmo izmantošanas elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanā, ietverot enerģijas pārveidi elektroenerģijā, siltumenerģijai vai dzesēšanai nepieciešamajā enerģijā, aprēķina, izmantojot šādas formulas: 3.4.1. iekārtās, kurās tiek ražota tikai siltumenerģija, radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi: 3.4.2. iekārtās, kurās tiek ražota tikai elektroenerģija, radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi: , kur E - kurināmā kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas pirms beigu pārveides; ECh vai ECel - kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no enerģijas galaprodukta; ηel - elektroenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotā elektroenerģija, dalīta ar gadā ievadīto kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu; ηh - siltumenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotais lietderīgās siltumenerģijas apjoms (siltumenerģija, kas saražota, lai apmierinātu siltumenerģijas pieprasījumu, kas nepārsniedz vajadzību pēc siltumenerģijas vai aukstumenerģijas un ko pretējā gadījumā apmierinātu atbilstīgi tirgus nosacījumiem, siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām), dalīts ar gadā pievadīto kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu; 3.4.3. iekārtās, kurās vienlaikus tiek ražota lietderīgā siltumenerģija kopā ar elektroenerģiju un/vai mehānisko enerģiju, elektroenerģijas vai mehāniskās enerģijas ražošanā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi: 3.4.4. iekārtās, kurās vienlaikus tiek ražota lietderīgā siltumenerģija kopā ar elektroenerģiju un/vai mehānisko enerģiju, lietderīgās siltumenerģijas ražošanā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi: , kur ECh vai ECel - kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no saražotā enerģijas galaprodukta; E - kurināmo kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms pirms beigu pārveides; ηel - elektroenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotā elektroenerģija, dalīta ar gadā ievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu; ηh - siltumenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotais lietderīgais siltums, dalīts ar gadā pievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu; Cel - elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas ekserģijas daļa, pielīdzināta 100 procentiem (Cel = 1); Ch - Karno cikla lietderības koeficients (ekserģijas daļa lietderīgajā siltumenerģijā); 3.4.5. Karno cikla lietderības koeficientu Ch lietderīgajai siltumenerģijai pie atšķirīgām temperatūrām aprēķina šādi: Ch = Th - To , kur Th Th - temperatūra, ko mēra kā lietderīgās siltumenerģijas absolūto temperatūru (kelvinos) punktā, kur to piegādā; To - apkārtējās vides temperatūra, noteikta kā 273,15 kelvini (0 grādi Celsija); 3.4.6. ja siltumenerģija tiek eksportēta ēku siltumapgādei temperatūrā, kas ir zemāka par 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini), Karno cikla lietderības koeficientu Ch alternatīvi var definēt šādi: Ch - Karno cikla lietderības koeficients siltumenerģijai pie 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini) ir 0,3546.