6. Article

Benz(a)pirēns B(a)P gada vidējās koncentrācijas ir samazinājušās Rīgas un Ventspils novērojumu stacijās. Vienlaikus 2021. gadā Liepājā un 2022. gadā Rēzeknē novērojumu stacijās tika konstatēts gaisa kvalitātes robežlieluma pārsniegums. Vērtējot monitoringa rezultātus, salīdzinoši augsts risks pārsniegt gada Direktīvā 2024/2881 noteikto mērķlielumu Rīgā, Liepājā un Rēzeknē. 1010. attēls. B(a)P gada vidējās koncentrācijas vērtības novērojumu stacijās Latvijā, ng/m3 1 Vērtēts gados, kad kopējais pārsniegumu skaits pārsniedz normatīvu.2 Vidējais ekspozīcijas rādītājs (AEI) ir trijos gados aprēķinātās vidējās koncentrācijas vidējā vērtība visās paraugu ņemšanas vietās pilsētu fona stacijās. 2020. gada rādītājs pamatojas uz trijos (2018.-2020), gados aprēķinātajām vērtībām. 2018-2022. gadu periodā minētais rādītājs tika aprēķināts, ņemot vērā mērījumu rezultātus PFS "Rīga - Kronvalda bulvāris" un PFS "Ventspils-Pārventa" (LVĢMC, 2022). 3 TPAIS "Brīvības iela" 2018. gadā un PFS "Ķengarags" 2019-2021.gados tehnisku iemeslu dēl novērojumu skaits mazāks -par 50 % gadā (Rīgas gaisa kvalitātes ikgadējie kopsavilkumi). 2. pielikums Bāzes scenārijā iekļautās rīcībpolitikas un pasākumi 1. rīcības virziens - emisiju samazināšana no piesārņojošām darbībām Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Ietekmētās vielas Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš B.1.1. apakšuzdevums: Piesārņojošo darbību radīto emisiju kontrole1B.1.1.1.Nodrošināt jaunajos secinājumos par LPTP noteikto prasību ieviešanuSamazinās gaisa piesārņojums, ko rada A kategorijas piesārņojošās darbības. NOxNMGOS PM2,5 SO2 Veikta visu atļauju pārskatīšana, kuras izsniegtas tādām piesārņojošām darbībām, attiecībā uz kurām ir pieņemti jauni EK Īstenošanas lēmumiVVD-2030. gads (bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc attiecīgā EK Īstenošanas lēmuma spēkā stāšanās)B.1.1.2.Stiprināt Valsts vides dienesta kapacitāti, lai nodrošinātu efektīvāku piesārņojošo darbību radīto emisiju kontroliSamazinās gaisa piesārņojums, ko rada B un C kategorijas piesārņojošās darbības. Tiek nodrošināta efektīva un regulāra gaisu piesārņojošo darbību kontrole, īpašu uzmanību pievēršot teritorijām, kurās pārsniegti augšējie gaisu piesārņojošo vielu sliekšņi, kā arī veikta visu operatoru iesniegto mērījumu pārbaude.NOxNMGOS PM2,5 NH3 SO2 1) Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu kontroles plāns integrēts VVD ikgadējā pārbaužu plānā;2) Veikta ikgadēja vidējas jaudas sadedzināšana iekārtu operatoru iesniegto mērījumu un statistikas pārskatu pārbaude VVDKEMPastāvīgi līdz 2030. gadamB.1.1.3.Elektrotīkla pieslēgumu pie piestātnēm un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšana ostāsSamazinās emisijas, ko rada kuģu palīgdzinēju darbināšana stāvēšanas laikā piestātnēsPM2,5SO2 NOx B(a)P Ostu skaits, kurās veiktas investīcijas – divas ostas. Tiek īstenotas esošās atbalsta programmas.SMVentspils brīvostas pārvalde,Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde Liepājas, Ventspils pašvaldības 2029. gadsB.1.2.1.Sniegt finansiālu atbalstu, lai veicinātu publisko būvju un rūpniecības objektu pieslēgšanu CSAS Veicināta rūpniecības objektu un publisko būvju pieslēgšana CSAS, tādā veidā samazinot emisijas, ko rada individuālo sadedzināšanas iekārtu izmantošanaPM2,5B(a)P 1) Īstenotas esošās atbalsta programmas;2) rūpniecības objektu un publisko būvju skaits, kas pieslēgti CSAS EM (sniedz atbalstu ne tālāk kā līdz ēkas zemes robežai)KEM VARAM pašvaldības2028. gads B.1.3. apakšuzdevums: Emisiju samazināšana sadedzināšanas iekārtās, tai skaitā centralizētajās siltumapgādes sistēmāsB.1.3.1.Sniegt finansiālu atbalstu attīrīšanas iekārtu uzstādīšanai pašvaldību siltumapgādē(mērķteritorija – valstspilsētu un novadu pilsētu teritorijas) Esošas vidējas jaudas (1-50 MW) sadedzināšanas iekārtu, kuras izmanto biomasu, aprīkošana ar tehniskajiem risinājumiem, lai tiktu nodrošinātas vides normatīvajos aktos noteiktās emisiju robežvērtībasPM2,5PM10 Īstenota finansiālā atbalsta programmaVARAMSiltumapgādes sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji2025.–2027. gads B.1.3.2.Sniegt finansiālu atbalstu emisiju attīrīšanas iekārtu ieviešanai publiskajās ēkās un ražošanas sektora uzņēmumos, ja tas nepieciešams saskaņā ar MK noteikumiem par sadedzināšanas iekārtām un nav iespējams nodrošināt ēkas pieslēgšanu CSASGaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu, tai skaitā elektrostatisko filtru, iegāde, uzstādīšana vai nomaiņa, ja tas nepieciešams emisiju robežvērtību ievērošanai unja tā tiek veikta vienlaikus ar cietās biomasas siltumenerģijas tehnoloģiju ieviešanu vai ja darbība ir paredzēta ēkas energosertifikātā PM2,5PM10 Īstenotas esošās atbalsta programmasEMKEM VARAM (pašvaldību ēkas) pašvaldības2026. gads2. rīcības virziens – energoefektivitātes paaugstināšana ēkās un AER izmantošanas veicināšana Nr.p.k. Pasākums Darbības rezultāts Ietekmētās vielas Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš B.2.1.Sniegt finansiālu atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai dzīvojamās ēkās, īstenojot ANMP un KPP atbalsta programmas, paredzot arī nosacījumus par gaisa piesārņojuma samazināšanu no apkures iekārtāmSamazinās daļiņu emisija, nosakot šādu darbību obligātu veikšanu dzīvojamās ēkas siltumapgādes sistēmā, vienlaikus ar ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem2:1) pieslēgums CSAS; 2) pāreja uz bezemisiju siltumapgādes tehnoloģiju risinājumu; 3) ekodizaina prasībām atbilstošu biomasas tehnoloģiju ieviešana; 4) gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu, tai skaitā elektrostatisko filtru, iegāde, uzstādīšana vai nomaiņa daudzdzīvokļu ēkas siltumapgādes sistēmā, ja tas nepieciešams emisiju robežvērtību ievērošanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sadedzināšanas iekārtām PM2,5PM10 NMGOS NOx Enerģijas ietaupījums gadā vismaz:1) 14423 MWh (ANMP, 2026); 2) 51241 MWh (KPP, 2029). EM 2030. gadsB.2.2.Sniegt finansiālu atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un bezemisiju AER izmantojošu siltumapgādes iekārtu ieviešanai valsts (publiskās) ēkās, īstenojot ANMP un KPP atbalsta programmas, un EKII programmuSamazinās emisijas energoefektivitātes pasākumu īstenošanas un bezemisiju AER izmantojošu iekārtu ieviešanas rezultātāPM2,5PM10 NMGOS NOx Enerģijas ietaupījums gadā vismaz:1) 3875 MWh (ANMP, 2026); 2) 27029 MWh (KPP, 2029) EMIZM KEM KM2030. gadsB.2.3.Sniegt finansiālu atbalstu uzņēmējdarbībai energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un bezemisiju AER izmantojošu siltumapgādes iekārtu ieviešanai, īstenojot ANMP un KPP atbalsta programmasSamazinās emisijas energoefektivitātes pasākumu īstenošanas un bezemisiju AER izmantojošu iekārtu ieviešanas rezultātāPM2,5PM10 NMGOS NOx Enerģijas ietaupījums gadā vismaz:10300 MWh (ANMP, 2026) EM 2030. gadsB.2.4.Sniegt finansiālu atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un bezemisiju AER izmantojošu energoapgādes iekārtu ieviešanai pašvaldību ēkās un infrastruktūrā, īstenojot ANMP un KPP atbalsta programmasSamazinās radītās emisijas energoefektivitātes pasākumu īstenošanas un bezemisiju AER izmantojošu iekārtu ieviešanas rezultātāPM2,5PM10 NMGOS NOx Primārās enerģijas ietaupījums gadā vismaz:1) 4545 MWh (ANMP, 2025); 2) 1400 MWh (KPP, 2029) Renovētā platība: 1) 0,054 milj.m2 (ANMP, 2025); 2) 0,027 milj.m2 (KPP, 2029); AER enerģijas papildu ražošanas jauda vismaz: 2 MW (KPP, 2029) VARAMPašvaldības2030. gads3. Rīcības virziens - emisiju samazināšana no sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecību sektorā Nr.p.k. Pasākums Darbības rezultāts Ietekmētās vielas Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš B.3.1. apakšuzdevums: veicināt mājsaimniecību pieslēgšanos pie efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas un bezemisiju un zemu emisiju siltumapgādes tehnoloģiju ieviešanuB.3.1.1.Sniegt finansiālu atbalstu viendzīvokļa un daudzdzīvokļu dzīvojamo ēkupieslēgšanai CSAS (esošas programmas) Samazinās mājsaimniecību un daudzdzīvokļu ēku radītās apkures emisijas, finansiāli atbalstot to pieslēgšanos efektīvai CSAS, kur tas ir ekonomiski un tehniski pamatoti.PM2,5PM10 NMGOS SO2 B(a)P Īstenotas esošās atbalsta programmasVARAMEM (atbalsts tiek sniegts ne tālāk kā līdz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas zemes robežai) KEM 2026. gads B.3.1.2.Sniegt finansiālu atbalstu mājsaimniecībām veco neefektīvo cietā kurināmā, tostarp biomasas, sadedzināšanas iekārtu nomaiņai(esoša programma) Samazinās radītās emisijas, veicot vecu un neefektīvu cieto kurināmo izmantojošo iekārtu nomaiņuPM2,5PM10 NMGOS Esošo cietā kurināmā sadedzināšanas iekārtu nomaiņa vismaz 1210 mājsaimniecībāsVARAM 2025.–2027. gads4. rīcības virziens - emisiju samazināšana transporta sektorā Nr.p.k. Pasākums Darbības rezultāts Ietekmētās vielas Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš B.4.1.Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidošanaPieaug alternatīvo degvielu izmantošana transporta sektorā, kā rezultātā samazinās transporta radītās emisijasPM2,5NOx 1) 2060 ETL uzlādes punkti;2) septiņu lieljaudas uzlādes punktu izbūve TEN-T pamattīklā 1) EM2) SM Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija"Akciju sabiedrība "Sadales tīkls" 1) 2026. gada maijs2) 2029. gada decembris B.4.2.Veicināt alternatīvo degvielu izmantošanu transporta sektorāPieaug alternatīvo degvielu izmantošana transporta sektorā, kā rezultātā samazinās transporta radītās emisijasPM2,5NOx Īstenoti "Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam"3 ietvertie pasākumi alternatīvo degvielu izmantošanas veicināšanaiSMEM2025.–2029. gads4 B.4.3.Finansiāli atbalstīt tīro publisko transportlīdzekļu izmantošanu pašvaldību funkciju izpildei (esošās programmas)Tiek veicināta tādu publisko transportlīdzekļu izmantošana, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas.PM2,5NOx Sniegts finansiāls atbalsts un iegādāti bezemisiju transportlīdzekļi:1) 15 ETL (M2 un M3 kategorija)5; 2) 31 ETL VARAM 1) 2025. gads2) 2029. gads B.4.4.Sniegt finansiālu atbalstu fiziskām personām un apstrādes rūpniecības nozares komersantiem ETL (M1 un N1 kategorija) iegādeiSamazinās privātā transporta un uzņēmumu transporta radītais piesārņojumsNOx,PM2,5 Tiek īstenotas esošās atbalsta programmas EMKEM 2026. gads B.4.5.Dzelzceļa tīkla un ritošā sastāva modernizācijaPapildus skatīt B.7.2.5. pasākumu - Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana Tiek samazinātas dzelzceļa radītās emisijasPM2,5NOx Tiek īstenoti pasākumi, kuri izriet no "Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna 2025.–2029. gadam".Jaunu vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums – 130 km. Iegādāti 9 bateriju elektrovilcieni.6 SMValsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš"VSIA "Autotransporta direkcija" 2025.–2030. gadsB.4.6.Finansiālā atbalsta sniegšana multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai: stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un velonovietņu izveide pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai.Papildus skatīt B.7.2.5. pasākumu Tiek veicināta sabiedriskā transporta un velotransporta izmantošana un samazinās privātā transporta radītais gaisa piesārņojumsPM2,5NOx Tiek īstenotas esošās atbalsta programmas – vismaz 25 projekti. SMPašvaldības un pašvaldību kapitālsabiedrības Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš"2029. gadsB.4.7.Velosipēdu ceļu izbūve gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās atbilstoši pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un/vai pilsētu mobilitātes plāniemPapildus skatīt B.7.2.5. pasākumu Samazinās privātā transporta radītais piesārņojums velotransporta izmantošanas pieauguma rezultātāPM2,5NOx 1) jauna atdalītā riteņbraukšanas infrastruktūra – 60 km;2) infrastruktūras lietotāju skaits: 5820 lietotāji 2029. gadā (bāze - 0 lietotāji 2020. gadā). SMValsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas valsts ceļi", pašvaldības2029. gadsB.4.8.Pastiprināt transportlīdzekļu tehnisko (tai skaitā, emisiju) kontroli uz ceļiem, kā arī novērst atgāzu pēcapstrādes sistēmu demontēšanuSatiksmē piedalās tikai tādi transportlīdzekļi, kas atbilst normatīvo aktu prasībām un nepārsniedz noteiktās izplūdes gāzu emisiju prasībasPM2,5NOx 1) Izvērtētas un pārbaudes tehnoloģiju pieejamības gadījumā veikta atbilstošas izmaiņas MK noteikumos par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa;2) Veikta pastiprināta transportlīdzekļu kontrole uz ceļiem; 3) Ieviesta papildus kontrole valsts tehniskajā apskatē. SMValsts policija Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija"1) Indikatīvi 2026.–2029. gads (atkarībā no tehnoloģiju pieejamības tirgū);2) pastāvīgi; 3) Indikatīvi 2026.–2029. gads (atkarībā no tehnoloģiju pieejamības tirgū). B.4.9.Izvērtēt iespēju pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes degvielai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostāsTiek veicināta elektroenerģijas ražošana no AER un naftas produktu izmantošanas samazināšana brīvostu un speciālo ekonomisko zonu teritorijāsPM2,5NOx Veikta izpēte par nodokļa likmes pakāpeniska paaugstināšanas iespējamību un nepieciešamības gadījumā veikti grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli".FM 2025. gads6. Rīcības virziens – emisiju samazināšana lauksaimniecībā Nr.p.k. Pasākums Darbības rezultāts Vielas Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgā institūcija Izpildes termiņš B.6.1. apakšuzdevums: Slāpekļa mēslojuma izmantošanas radītā piesārņojuma samazināšanaB.6.1.1.Veicināt jauno tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu precīzu minerālmēslu lietošanuTiek veicināta slāpekļa minerālmēslojuma efektīva lietošana, samazinot patērētā mēslojuma daudzumu uz platības vienībuNH3Pasākuma mērķa platība 2027. gadā 237 313 ha (Atbilstoši MK apstiprinātajam "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.–2030. gadam" pasākumu būtu lietderīgi ieviest graudkopības saimniecībās ar LIZ platību, kas lielāka par 200 ha un attiecināt uz 5 % no kopējās kviešu platības valstī un 1 % no kopējās rapšu platības valstī uz 2025.gadu un 11 % no kopējās kviešu platības valstī un 4 % no kopējās rapšu platības valstī līdz 2030. gadam).ZM 2025.–2030. gadamB.6.1.2.Izstrādāt kultūraugu mēslošanas plānus, kas nodrošina optimālu kultūraugu mēslošanu tajās teritorijās, kur šobrīd šādas prasības nav noteiktas.Tiek veicināta slāpekļa minerālmēslojuma efektīva lietošana, samazinot patērētā mēslojuma daudzumu uz platības vienībuNH3Pasākuma mērķa platība: 2025. gadā 109 000 ha un 2030. gadā 246 000 ha (pasākums attiecināms uz visām saimniecībām, bet īpaši uz jauktas specializācijas saimniecībām, kas apsaimnieko LIZ platību līdz 400 ha)ZM 2025.–2030. gadsB.6.1.3.Veicināt slāpekli piesaistošu kultūraugu audzēšanuTiek veicināta mazāka slāpekļa minerālmēslojuma apjoma izmantošana aramzemes platībās, kurās tiek audzēti vai uzturēti šādi kultūraugi: 1) slāpekli piesaistoši kultūraugi; 2) zaļmēslojuma augu aizņemtas papuves; 3) zālāji pasējā; 4) pupas un zirņi. NH3Pasākuma mērķa platības 2027. gadā: 1) 51 752 ha; 2) 18 136 ha; 3) 26 007 ha; 4) 41970 ha. Tauriņzieži kultūraugu rotācijā tiek iekļauti 6 % no kopējās LIZ platības valstī līdz 2025. gadam. ZM 2025.–2030. gads B.6.2. apakšuzdevums: Videi draudzīga kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnesB.6.2.1.Veicināt šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšanu ar: 1) peldošu keramzīta granulu kārtu, 2) peldošu plastmasas plēves pārsegumu, betona pārsegumu, 3) teltsveida pārklājumu; 4) citiem pārklājuma veidiem, kas atbilst emisiju samazināšanas mērķiem un tehnoloģiskajām prasībām. Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ierobežo slāpekļa savienojumu zudumusNH3Attiecas uz saimniecībām, kurās tiek audzētas vismaz 1000 cūkas, 300 slaucamās govis vai 200 liellopi.ZM 2025.–2030. gadsB.6.2.2. Veicināt lagūnas tipa krātuvju aizstāšanu ar cilindriskajām krātuvēmPakāpeniski tiek aizstātas lagūnas tipa krātuves ar cilindriskajām tādā veidā samazinot amonjaka emisijasNH3Paredzēts, ka cilindriskās krātuves tiktu izmantotas: 1) 2025. gadā 19 % un 2030. gadā 29 % slaucamo govju šķidrmēslu apsaimniekošanai, un 2) 2025. gadā 31 % un 2030. gadā 42 % cūku šķidrmēslu apsaimniekošanai ZM 2025.–2030. gadsB.6.2.3.Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu iestrādi augsnē ar: 1) cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu, 2) tiešas iestrādes izkliedētāju, 3) lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, 4) lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem Tiešās šķidrmēslu iestrādes rezultātā tiek samazināti slāpekļa savienojumu zudumiNH3Noteiktā mērķa platība precīzai šķidrmēslu iestrādei 2027. gadā 21 357 ha. Pasākums attiecināms uz šādām saimniecībām: 1) ar cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu – attiecas uz saimniecībām ar vairāk nekā 200 liellopiem, vairāk nekā 300 slaucamām govīm vai vairāk nekā 1000 cūkām; 2) ar tiešas iestrādes izkliedētāju – attiecas uz saimniecībām ar vairāk nekā 200 liellopiem, vairāk nekā 300 slaucamām govīm un vairāk nekā 1000 cūkām; 3) ar lentveida izkliedētāju – attiecas uz saimniecībām, kas apsaimnieko LIZ platību līdz 400 ha, liellopu skaits līdz 200, slaucamo govju skaits līdz 300, vai cūku skaits līdz 1000; 4) kūtsmēslu iestrādi ar lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem, veic saimniecībās, kas apsaimnieko LIZ platību līdz 400 ha (liellopu skaits līdz 200, slaucamo govju skaits līdz 300, cūku skaits līdz 1000) ZM 2025.–2030. gadsB.6.2.4.Samazināt šķidrmēslu iestrādes laiku līdz 4 h un pakaišu mēslu iestrādes laiku līdz 12 h un 4 h7Pasākuma īstenošana samazina gan smakas, gan amonjaka emisijasNH3Šķidrie kūtsmēsli augsnē tiek iestrādāti 4 h laikā A kategorijas cūku un mājputnu intensīvās audzēšanas uzņēmumos un saimniecībās, kurās liellopu skaits pārsniedz 300 dzīvniekus. Pakaišu/bezpakaišu kūtsmēsli augsnē tiek iestrādāti 4 h laikā A kategorijas mājputnu intensīvās audzēšanas uzņēmumos. Pakaišu kūtsmēslu iestrādes laiks tiek samazināts līdz 12 h visās saimniecībās ZM 2025.–2030. gadsB.6.2.5.Veicināt biogāzes ražošanuTiek samazinātas smakas un amonjaka emisijas, ko rada kūtsmēslu uzglabāšanaNH3Pasākums orientēts uz kūtsmēslu apsaimniekošanu, nosakot maksimāli iespējamo potenciālu, kāds iespējams kūtsmēslu pārstrādei saimniecībās.ZMKEM2025.–2030. gadsB.6.2.6.Pagarinātās ganīšanas veicināšana lopkopībāTiek samazinātas emisijas, kas rodas kūtsmēslu apsaimniekošanā.NH3Kopējais pasākuma mērķis 44 494 liellopu vienībasZM 2025.–2030. gadsB.6.3. apakšuzdevums: Citi pasākumi lauksaimniecības radīto emisiju samazināšanaiB.6.3.1.Bioloģiskās lauksaimniecības attīstībaBioloģiskās piena lopkopības radītās NH3 emisijas uz vienu govi ir mazākas nekā konvencionālās lauksaimniecības sistēmā.NH3Bioloģiskās piena lopkopības grupā iekļaujas: 2020. gadā – 14 % slaucamo govju no kopējā govju skaita, 2025. gadā – 21 % 2030. gadā – 22%. Mērķis uz 2027. gadu 33 000 liellopu vienības. ZM 2025.–2030. gadsB.6.4. apakšuzdevums: Lauksaimniecības radīto emisiju samazināšanas kontrole. Lauksaimniecības operatoru konsultēšanaB.6.4.1.Īstenot Lauksaimniecības operatoru kontroles atbilstoši VVD kontroles kārtībai.Veiktas operatoru kontroles, nodrošinot MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" noteikto prasību izpildes kontroli. Operatoru izmantotās mēslu krātuves atbilst normatīvo aktu prasībām.NH3Veiktas operatoru riskos balstītas kontroles atbilstoši VVD kontroles kārtībai.VVD 2025.–2030. gads (nepārtraukti)B.6.4.2.Nodrošināt MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" noteikto prasību izpildes kontroli.Tiek izstrādāti mēslošanas plāni, veikta atbilstoša mēslošanas līdzekļu izkliedēšana un ievērotas citas noteikumos noteiktās prasībasNH3Veikta ikgadēja normatīvo aktu izpildes kontrole objektos, ievērojot riska pieejuValsts augu aizsardzības dienests, VVD 2025.–2030. gads (nepārtraukti)B.6.4.3.Apmācību un konsultāciju pakalpojumu sniegšana lauksaimniekiem par amonjaka emisijas samazināšanas iespējām lauksaimnieciskajā darbībāPanākta lauksaimnieku paradumu maiņa, kā rezultātā samazinās gaisa piesārņojums, ko rada lauksaimniecības sektorsNH3Regulāri tiek veikta lauksaimnieku izglītošana un informēšana par pasākumiem, ko var veikt amonjaka emisiju samazināšanaiZM 2025.–2030. gads7. Rīcības virziens - emisiju aprēķinu sistēmas uzlabošana, gaisa kvalitātes monitorings un pārvaldība Nr.p. k. Pasākums Darbības rezultāts Ietekmētās vielas Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija vai izpildē iesaistītā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 7.2. apakšuzdevums: Gaisa kvalitātes pasākumi pašvaldībāsB.7.2.1.Liepājas pilsētas gaisa kvalitātes rīcības programmas 2021.-2025. gadam pasākumu ieviešanaUzlabojas pilsētvides gaisa kvalitāte, īstenojot pasākumus, paredzēti Liepājas programmā.Tiek sniegts finansiāls atbalsts to ieviešanai. PM10PM2,5 NOx C6H6 B(a)P Tiek īstenota gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmaLiepājas pašvaldība8KEMVARAM (investīciju jomā) 2024.–2028. gadsB.7.2.2.Īstenot Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā 2021.–2025. gadam noteiktos pasākumusTiek ieviesti pasākumi, kas paredzēti Rīgas valstspilsētas programmā.Tiek sniegts finansiāls atbalsts to ieviešanai PM10PM2,5 NOx C6H6 B(a)P Īstenota gaisa kvalitātes uzlabošanas programmaRīgas pašvaldība8SMEM KEM VARAM (investīciju jomā) 2025. gadsB.7.2.3.Stāvparku – mobilitātes punktu attīstība Rīgas pilsētā un Rīgas aglomerācijas pašvaldībās1) izpētīti iespējamie risinājuma varianti stāvparku ieviešanai (Rīgas pilsētā ir veikta stāvparku ieviešanas izpēte un izstrādāta "Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta tīkla reformas attīstības plāna" izstrāde, kas ietver sadaļu par stāvparku izpēti un izveidi.2) balstoties uz Rīgas pašvaldības veikto izpēti, kā arī Rīgas plānošanas reģiona veikto izpēti uzsākta stāvparku izveide, kas samazina transporta radīto piesārņojumu Rīgā PM10PM2,5 NOx B(a)P 1) Veikts pētījums un izstrādāta koncepcija;2) Rīgas pilsētā un Rīgas aglomerācijas pašvaldībās darbojas aptuveni 15 stāvparki – mobilitātes punkti (atkarībā no pieejamām zemes vienībām stāvparku jeb mobilitātes punktu izbūvei) Rīgas unPierīgas pašvaldības8 SM1)2026. gads2) 2030. gads. B.7.2.4.Zemās emisiju zonas vai pašvaldības ceļu nodevu noteikšanaiRīgas pilsētā un, ja attiecināms, iekasētā finansējuma novirzīšana gaisa kvalitātes uzlabošanai 1) Rīcības plāna izstrāde, ņemot vērā emisiju no iekšdedzes dzinējiemierobežošanas nepieciešamību 2) Izveidota Zemo emisiju zona, kas samazina transporta radīto piesārņojumu pilsētvidē vai ieviest ceļu nodevas PM10PM2,5 NOx B(a)P 1) izstrādāti zemo emisiju zonas alternatīvie scenāriji;2) izstrādāts rīcības plāns zemo emisijas zonu ieviešanai (ieskaitot Satiksmes pārkārtošanas plānu). 3) Ieviesti Rīcības plāna pasākumi Rīgas pašvaldība8SM 1) 2025.gada I pusgads2) 2026.gads 3) 2028. gads B.7.2.5.Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana9Īstenoti projekti, lai samazinātu transporta radīto piesārņojumu un veicinātu sabiedriskā transporta izmantošanu.PM10PM2,5 NOx B(a)P Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports:1) Izveidotas elektrificētas dzelzceļa līnijas un modernizētas esošās dzelzceļa līnijas pasažieru pārvadāšanai – 100 km; Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas ST sistēmā: 2) iegādāti 17 elektroautobusi un izbūvētas 7 autobusu uzlādes stacijas; 3) izveidoti astoņi mobilitātes punkti; 4) izveidots viens sabiedriskā transporta mezgls; 5) Izbūvēts tramvaja līnijas (2,2 km) un trolejbusu līnijas (0,3 km) pagarinājums, un transportmijas punkts. Pilnveidota veloceļu infrastruktūra: 6) 52 km jaunizbūvētās vai pārbūvētās veloinfrastruktūras Rīgā un Pierīgā SMRīgas pašvaldība, Ādažu un Saulkrastu novadu pašvaldības8 VAS "Latvijas dzelzceļš"Pašvaldības 2024.–2029. gads1 Piesārņojoša darbība ir darbība, kuras veikšanai nepieciešama A kategorijas vai B kategorijas atļauja, vai C kategorijas darbības reģistrācija. 2 minētās darbības tiek iekļautas kā atbalsta programmu attiecināmās darbības. 3 Atbalstītas ar MK 2021. gada 21. oktobra rīkojumu Nr. 710 "Par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" 4 Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam iekļauj ES fondu 2021.–2027.plānošanas perioda pasākumus, kuri tiek īstenoti līdz 2029. gadam ieskaitot. 5 fokuss uz izglītojamo mobilitāti un skolu tīkla sasniedzamības veicināšanu. 6 https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/atd-nosledz-ligumu-par-akumulatoru-bateriju-elektrovilcienu-iegadi 7 Pasākums ir rekomendēts Komisijas 2017. gada 15. februāra īstenošanas lēmumā (ES) 2017/302, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES nosaka secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz mājputnu vai cūku intensīvo audzēšanu. 8 Šeit un tālāk - pasākuma izpildē iesaistītā institūcija 9 Atbilstoši 13.11.2025. MK rīkojumam Nr.728 "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna trešo papildinājumu" Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas rīcības plānu 2025. – 2030. gadam 3. pielikums Indikatīvs novērtējums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu Tabula sagatavota atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumos" 6.punktam, lai izpildītu Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības. Tabulā iekļauti pasākumi par kuriem lēmums par finansējuma piešķiršanu nav pieņemts. Finansējuma piešķiršana tiks izvērtēta, izstrādājot finansējuma sadalījumu nākošajā ES fondu plānošanas periodā vai pārskatot esošo valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu sadalījumu. Plāna projektā paredzēto pasākumu īstenošana tiks veikta, ievērojot indikatīvi pieejamo ES fondu finansējumu un esošos valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, pārskatot tos, veicot nepieciešamās pārdales un neveidojot negatīvu ietekmi uz budžetu, tai skaitā attiecībā uz apmēriem, kas norādīti tabulas sadaļā. Uzdevums Pasākums1 Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildus finansējums Komentāri 2025 2026 2027 2026 2027 2028 2029 2030 Turpmāk līdz pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana ir terminēta) Turpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta) Finansējums plāna realizācijai kopā (mērķa scenārijs)NZ NZ NZ 4729533 32722033 46483366 46472366 46888366 34000 656700 tajā skaitā Ekonomikas ministrija 0 0 0 25000 0 8358333 8333333 8358333 0 0 Zemkopības ministrija NZ NZ NZ NZ NZ NZ NZ NZ NZ NZ Satiksmes ministrija NZ NZ NZ 20000 0 0 0 0 0 0 Klimata un enerģētikas ministrija 0 0 0 3708200 31645700 33025033 33039033 33430033 34000 656700 VARAM NZ NZ NZ 976333 876333 0 0 0 0 0 Pašvaldību budžets 0 0 0 0 200000 5100000 5100000 5100000 0 0 1. rīcības virziens - emisiju samazināšana no piesārņojošām darbībām0 0 0 98000 48000 6734666 6714666 6714666 0 48000 1.1. apakšuzdevums: Piesārņojošo darbību kontroleMp M.1.1.2. Izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām par iespējām noteikt papildus vides prasības piesārņojošajām darbībām M Klimata un enerģētikas ministrija 000300000000NZ0 (LVAF VARAM budžeta apakšprogramma)2Iespējamais finansējums avots nākotnē: VARAM budžeta programma 21.02.00 "Vides aizsardzības projekti"2/ KEM budžeta programma 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana Mp M.1.1.3. Veikt mērījumus piesārņojošo darbību operatoru iekārtās dažādās rūpniecības nozarēs un GOS emitējošās iekārtās tām gaisu piesārņojošām vielām, kurām ir noteikti emisiju robežlielumi vai emisiju limiti M Klimata un enerģētikas ministrija 0002500025000250002500025000025000Papildus nepieciešamais finansējums: katru gadu 25 tūkst. sākot no 2026.gada. Kopējais nepieciešamais finasējums: 125 000 EUR. (VVD) (LVAF VARAM budžeta apakšprogramma)2Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) VARAM budžeta apakšprogramma 21.13.00 "Nozares vides projekti"2 2) 23.01.00 Valsts vides dienests 1.2. apakšuzdevums: Veicināt rūpniecības objektu un publisko ēku pieslēgšanu pie centralizētās siltumapgādes un bezemisiju siltumapgādes tehnoloģiju ieviešanuMp M.1.2.1. Pārskatīt vai izstrādāt jaunus saistošos noteikumus par siltumapgādes attīstību un veidiem Latvijas valstspilsētās ar gaisa kvalitātes problēmām M Pašvaldību budžets 000NZNZNZNZNZNZNZNav precīzi aprēķināms. Iespējama īstenošana esošā budžeta ietvaros. Potenciālās izmaksas ir atkarīgas no nepieciešamības veikt papildu aprēķinus vai novērtējumus, kas ir atkarīgi no katras pašvaldības pašreiz pieejamās informācijas un nākotnē plānotajiem pasākumiem.Mp M.1.2.3. Sniegt finansiālu atbalstu, lai veicinātu publisko būvju un rūpniecības objektu pieslēgšanu CSAS (jaunas programmas) 000 M Ekonomikas ministrija 000000NZNZ0NZEsošajā brīdī nav precīzi aprēķināms.Mf Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) privātais līdzfinansējums M Klimata un enerģētikas ministrija 000000NZNZ0NZEsošajā brīdī nav precīzi aprēķināms. Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) EKII 3) privātais līdzfinansējums VARAM 000000NZNZ0NZ Mf Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) EKII 3) privātais līdzfinansējums 1.3. apakšuzdevums: Emisiju samazināšana sadedzināšanas iekārtās, tai skaitā centralizētajās siltumapgādes sistēmāsMp M.1.3.1. Nodrošināt MK noteikumos par sadedzināšanas iekārtām un atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām noteikto prasību izpildi:2) Īstenotas divas informēšanas kampaņas M Klimata un enerģētikas ministrija 000200000200000000Papildus nepieciešamais finansējums: 20 tūkst. vienai kampaņai. Kopējais nepieciešamais finasējums: 40 000 EUR.Mf (VVD) (LVAF VARAM budžeta apakšprogramma)2Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 23.01.00 Valsts vides dienests 2) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 3) VARAM budžeta apakšprogramma 21.02.00 "Vides aizsardzības projekti"2 Mp M.1.3.1. Nodrošināt MK noteikumos par sadedzināšanas iekārtām un atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām noteikto prasību izpildi:4) Emisiju mērījumu veikšana (vismaz 150 mērījumi katru gadu) M Klimata un enerģētikas ministrija 00023 00023 000230002300023000023000 Papildus nepieciešamais finansējums: katru gadu 23 tūkst. sākot no 2026.gada; visa perioda finansējums – 115 tūkst. EUR.Mf (VVD) (LVAF VARAM budžeta apakšprogramma )Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 23.01.00 Valsts vides dienests 2) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 3) VARAM budžeta apakšprogramma 21.02.00 "Vides aizsardzības projekti"2 Mp M.1.3.2. Sniegt finansiālu atbalstu emisiju attīrīšanas iekārtu uzstādīšanai sadedzināšanas iekārtās vai esošo sadedzināšanas iekārtu nomaiņai uz videi draudzīgākām (jauna programma) M Klimata un enerģētikas ministrija 000003 333 3333 333 3333 333 3330NZ Papildus nepieciešamais finansējums KEM un EM: ~ 20 milj. EUR.Mf Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) EKII (ja minētā aktivitāte tiks ietverta EKII darbības stratēģijā līdz 2030.gadam) 3) privātais līdzfinansējums M Ekonomikas ministrija NZNZNZ003333333333333333333330NZ Papildus nepieciešamais finansējums KEM un EM: ~ 20 milj. EUR.Mf Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) privātais līdzfinansējums 2. Rīcības virziens - energoefektivitātes paaugstināšana ēkās un bezemisiju AER izmantošanas veicināšana000005000000500000050000000NZ Mp M.2.1. Sniegt finansiālu atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai un bezemisiju AER tehnoloģiju ieviešanai valsts un pašvaldību ēkās un uzņēmējdarbībā (jauna programma) M Ekonomikas ministrija 000005000000500000050000000NZ Papildus nepieciešamais finansējums: katru gadu sākot no 2028.gada 10 milj. EUR/gadā (kopā EM un VARAM). Kopējais visa perioda finansējums – 30 milj. EUR. Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) privātais līdzfinansējums VARAM 000005000000500000050000000NZ Mf Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) privātais līdzfinansējums 3. Rīcības virziens - emisiju samazināšana no sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecību sektorā00070000307000002912500029100000291250000NZ/0 3.1. apakšuzdevums: veicināt mājsaimniecību pieslēgšanos pie centralizētās siltumapgādes sistēmas un bezemisiju un zemu emisiju siltumapgādes tehnoloģiju ieviešanuMp M.3.1.2. Sniegt finansiālu atbalstu mājsaimniecībām veco neefektīvo biomasas sadedzināšanas iekārtu nomaiņai, kā arī ēku pieslēgšanai pie CSA (jauna programma) M Klimata un enerģētikas ministrija Ekonomikas ministrija 0000275000002750000027500000275000000NZNorādīts kopējais nepieciešamais finansējums, atsevišķi neizdalot KEM un EM nepieciešamo apjomu. Papildus nepieciešamais finansējums: katru gadu sākot no 2027.gada 27,5 milj. EUR/gadā. Kopējais visa perioda finansējums: 110 milj. EUR.Mf Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) EKII un SKF (attiecībā uz enerģētiskajai nabadzībai pakļautajiem iedzīvotājiem) 3) privātais līdzfinansējums Mp M.3.1.4. Sniegt finansiālu un tehnisku atbalstu enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām veco neefektīvo sadedzināšanas iekārtu nomaiņai (jauna programma): 2) Atbilstošie nosacījumi iekļauti atbalsta programmu MK īstenošanas noteikumos un īstenotas atbalsta programmas M Klimata un enerģētikas ministrija 000030000001500000150000015000000NZ Papildus nepieciešamais finansējums: katru gadu sākot no 2026.gada nepieciešami 1,5 milj. EUR/gadā. Kopējais finansējums: 7,5 milj. EUR.Mf Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) SKF (attiecībā uz enerģētiskajai nabadzībai pakļautajiem iedzīvotājiem) Mp M.3.1.4. Sniegt finansiālu un tehnisku atbalstu enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām veco neefektīvo sadedzināšanas iekārtu nomaiņai (jauna programma): 5) Sniegta tehniskā palīdzība atbalsta saņēmējiem un izstrādāti ekonomiski ilgtspējīgi projekti M Pašvaldību budžets 00002000001000001000001000000NZ Mf Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) SKF (attiecībā uz enerģētiskajai nabadzībai pakļautajiem iedzīvotājiem) Papildus nepieciešamais finansējums: katru gadu sākot no 2027.gada 100 tūkst. EUR/gadā. Kopējais finansējums: 500 tūkst. EUR. M.3.2. apakšuzdevums: apkures iekārtu uzskaiteMp M.3.2.1. Pilnveidot cietā kurināmā apkures iekārtu un katlu tirgus uzraudzību 2) īstenota iekārtu pircēju un tirgotāju informēšanas kampaņa; M Ekonomikas ministrija NZNZNZ250000250000250000NZ Nepieciešamais finansējums: 75 tūkst. EUR.Mf (Patērētāju tiesību aizsardzības centrs)Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 26.01.00 Iekšējais tirgus un patērētāju tiesību aizsardzība 2) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana M.3.5. apakšuzdevums: Tiesiskā regulējuma izveide/pilnveidošana un ieviešanaMp M.3.3.2. Izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām par iespējām piemērot Enerģētikas likumā un Gaisa aizsardzības regulējumā ietverto deleģējumu par apkures iekārtu izvēles ierobežošanu, lai nodrošinātu saskaņotu gaisa kvalitātes, klimata un enerģētikas mērķu izpildi M Klimata un enerģētikas ministrija 00045 000000000Nepieciešamais finansējums: 45 tūkst. EUR . (LVAF VARAM budžeta apakšprogramma)2Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) VARAM budžeta apakšprogramma 21.02.00 "Vides aizsardzības projekti"2 2) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana M.3.3.4. Pilnveidot būvniecības jomas regulējumu, pastiprinot prasības individuālās apkures ierīcēm, kas darbojas ar cieto kurināmo un atrodas teritorijās ar sliktu gaisa kvalitāti 1) Veikts pētījums un sagatavoti priekšlikumi grozījumiem MK noteikumos Nr. 310 un M.3.3.5. Pilnveidot prasības ēku energoefektivitātes jomā 1) Veikts pētījums par apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanas iespējām un sagatavoti priekšlikumi iespējamajām regulējuma izmaiņām. 00003500000000Nepieciešamais finansējums: 35 tūkst. EUR . Klimata un enerģētikas ministrija Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) VARAM budžeta apakšprogramma 21.02.00 "Vides aizsardzības projekti"2 2) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 4. Rīcības virziens - emisiju samazināšana transporta sektorā0000000000 Mp M.4.1. Finansiāli atbalstīt tīro transportlīdzekļu izmantošanu valsts un pašvaldību funkciju izpildei un sabiedriskajā transportā (jauna programma) M Satiksmes ministrija NZNZNZNZNZNZNZNZ0NZ Nepieciešams veikt papildus izpēti, lai aprēķinātu cik liels papildus finansējums varētu būt nepieciešams.Mf Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 2) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada M Klimata un enerģētikas ministrija 000NZNZNZNZNZ0NZ Nepieciešams veikt papildus izpēti, lai aprēķinātu cik liels papildus finansējums varētu būt nepieciešams.Mf Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 2) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 3) EKII M Ekonomikas ministrija NZNZNZNZNZNZNZNZ0NZLīdzatbildīgā institūcijaMf Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 2) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada Mp M.4.2. Sniegt finansiālo atbalstu fiziskām personām un komersantiem ETL iegādei M Klimata un enerģētikas ministrija 000NZNZNZNZNZ0NZŠobrīd nav precīzi aprēķināms, jo tas ir atkarīgs no pieejamajiem resursiem. Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) EKII Ekonomikas ministrija 000NZNZNZNZNZ0NZŠobrīd nav precīzi aprēķināms, jo tas ir atkarīgs no pieejamajiem resursiem.Mf Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) EKII 5. Rīcības virziens - nodokļu sistēmas pilnveidošana ar mērķi veicināt gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanuNZNZNZ200003500000000 Mp M.5.2. Izvērtēt iespēju pilnveidot esošo nodokļu sistēmu, veicinot tādu transportlīdzekļu izmantošanu, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas: 1) veikts analītisks pētījums ar rekomendācijām par nepieciešamību veikt izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā M Satiksmes ministrija 00020000000000 Mf Iespējamais finansējums avots nākotnē: 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana Mp M.5.3. Izvērtēt iespēju pārskatīt benzīnam un dīzeļdegvielai noteiktās akcīzes nodokļa likmes pēc 2027. gada: 1) veikts analītisks pētījumsar rekomendācijām M Klimata un enerģētikas ministrija 00003500000000 Mf Iespējamais finansējums avots nākotnē: 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 6. Rīcības virziens - emisiju samazināšana lauksaimniecības sektorāNZNZNZNZNZNZNZNZ0NZ Mp M.6.2.1. Sniegt finansiālu atbalstu tehnikas iegādei, kas nodrošina tūlītēju šķidrmēslu, kā arī veicināt pakaišu kūtsmēslu iestrādi M Zemkopības ministrija NZNZNZNZNZNZNZNZ0NZ Nav precīzi aprēķināms. Vienas tehnikas vienības iegādei - 75 tūkst. EUR. Kopējās izmaksas būs atkarīgas no pieejama finansējuma. Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 2) finansējums atbilstoši Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plānam 2023.-2027. gadam 6.4. apakšuzdevums: Lauksaimniecības radīto emisiju samazināšanas kontroleMp M.6.2.3. Veicināt barības devu ar samazinātu kopproteīnu (kopproteīna līmenis nepārsniedz 15 – 16%) izmantošanu slaucamajām govīm M Zemkopības ministrija NZNZNZNZNZNZNZNZ0NZNav precīzi aprēķināms. Valsts budžeta līdzekļi būs nepieciešami pasākuma veicināšanai, bet papildus finansējums nav nepieciešams. Potenciālās izmaksas ir līdz 1500 EUR uz vienu novietni gadā, kuri provizoriski nāks no privātiem līdzekļiem.Mf Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 2) privātais līdzfinansējums 7. Rīcības virziens - emisiju aprēķinu sistēmas uzlabošana, gaisa kvalitātes monitorings un pārvaldībaNZNZNZ4441533191403356237005657700602370034000608700 M.7.1. apakšuzdevums: Gaisa kvalitātes novērtēšanaMp M.7.1.1. Valsts atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa tīkla pilnveidošana atbilstoši grozītās Gaisa kvalitātes direktīvas prasībām un LVĢMC kapacitātes stiprināšana 1) Nodrošināta ticama un reprezentatīva informācija par gaisa kvalitāti Latvijā M Klimata un enerģētikas ministrija 00035502006087006087006087006087000608700 Papildus nepieciešamais finansējums - 5,985 milj. EUR. Sākot ar 2027.gadu nepieciešami ~ 608 700 EUR uzstādīto monitoringa staciju uzturēšanai un atbilstoša personāla nodrošināšanai.Mf (LVGMC)Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 28.00.00 Meteoroloģija un bīstamo atkritumu pārvaldība 2) monitoringa staciju turpmākā uzturēšana - valsts budžets M.7.1.1. Valsts atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa tīkla pilnveidošana atbilstoši grozītās Gaisa kvalitātes direktīvas prasībām un LVĢMC kapacitātes stiprināšana 2) Uzstādīta gaisa monitoringa stacija Rīgas pilsētas privātmāju rajonā, tā paplašinot esošo monitoringa tīklu un nodrošinot datus emisiju samazināšanas pasākumu plānošanai un uzraudzībai Klimata un enerģētikas ministrija 0000000400000NZ0 Papildus nepieciešamais finansējums - 400 tūkst. EUR (LVĢMC)Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 28.00.00 Meteoroloģija un bīstamo atkritumu pārvaldība 2) monitoringa staciju turpmākā uzturēšana - valsts budžets Mp M.7.1.2. Esošā valsts gaisa kvalitātes monitoringa staciju tīkla paplašināšana ar stacijām Rīgā un Latvijas valstspilsētās, kurās pašreiz gaisa kvalitātes mērījumi netiek veikti M VARAM NZNZNZ876333876333000NZ0Piešķirtais finansējums: 2,629 milj. EUR. Valsts budžetā nav piešķirti papildus līdzekļi jauno monitoringa staciju uzturēšanai.Mf (LVGMC)Finansējuma avots: Eiropas Savienības Kohēzijas Politikas Programma 2021. - 2027.gadam - MK 2023. gada 13. jūlija noteikumi Nr.406 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.4. pasākuma "Vides monitoringa attīstība harmonizētai vides un klimata datu informācijas nodrošināšanai" projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas īstenošanas noteikumi" Mp M.7.1.3. Pilnveidot un attīstīt gaisa kvalitātes modelēšanas veikšanu M Klimata un enerģētikas ministrija 00003800000000NZPapildus nepieciešamais finansējums - 380 tūkst. EURMf (LVGMC)Iespējamais finansējums avots nākotnē: 28.00.00 Meteoroloģija un bīstamo atkritumu pārvaldība M.7.2. apakšuzdevums: Gaisa kvalitātes pasākumi pašvaldībāsMp M.7.2.7. Finansiāla atbalsta sniegšana pašvaldībām jaunās gaisa kvalitātes direktīvas prasību ieviešanai M Pašvaldību budžetsIespējamais finansējums avots nākotnē: ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada00000500000050000005000000NZNZ Papildus nepieciešamais finansējums - 15 milj. EUR. Finansējums nepieciešams šādu plānā iekļauto pasākumu veikšanai jaunajā ES fondu plānošanas periodā (pēc 2028.gada): M.1.2.1., M.3.2.2., M.3.3.3., M.7.2.1., M.7.2.4. – M.7.2.6., B.7.2.4., M.8.4. M.7.3. apakšuzdevums: Emisiju aprēķinu uzlabošanaMp M.7.3.1. Pilnveidot emisiju aprēķināšanas metodes enerģētikas, lauksaimniecības mājsaimniecību, rūpniecības, šķīdinātāju izmantošanas sektoros M Klimata un enerģētikas ministrija 0000340000340000340000 Papildus nepieciešamais finansējums - 100 tūkst. EUR Mf (LVĢMC sadarbībā ar atbilstošajām iestādēm)Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 28.00.00 Meteoroloģija un bīstamo atkritumu pārvaldība 2) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 3) VARAM budžeta apakšprogramma 21.02.00 "Vides aizsardzības projekti"2 Mp M.7.3.2. Pilnveidot esošās datu bāzes informācijas (datu bāze Gaiss-2) kvalitātes kontroles procedūras M Klimata un enerģētikas ministrija 000150001500015000150001500000Papildus nepieciešamais finansējums 75 tūkst. EUR.Mf (LVĢMC)Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 28.00.00 Meteoroloģija un bīstamo atkritumu pārvaldība 2) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 3) VARAM budžeta apakšprogramma 21.02.00 "Vides aizsardzības projekti"2 8. Rīcības virziens – Sabiedrības informēšanaNZNZNZ025000002500000 Mp M.8.1. Informēt un izglītot sabiedrību par videi draudzīgu preču un pakalpojumu patēriņu M Klimata un enerģētikas ministrija 0000000000 (Vides pārraudzības valsts birojs)Iespējamais finansējums avots nākotnē: 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana Mp M.8.2. Zaļā publiskā iepirkuma veicināšana ar uzsvaru uz būvniecības preču uzmantošanu ar pazeminātu GOS saturu M VARAM NZNZNZ100000000000 Mf Iespējamais finansējums avots nākotnē: 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana Mp M.8.3. Īstenot informācijas kampaņas par mājsaimniecības apkures iekārtu izmantošanu un to ietekmi uz gaisa kvalitāti M Klimata un enerģētikas ministrija 000025000002500000Vienai kampaņai nepieciešams 25 tūkst. EUR. Kopējais finansējums: 50 tūkst. EUR.Mf (LVAF VARAM budžeta programma)2Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) VARAM budžeta apakšprogramma 21.02.00 "Vides aizsardzības projekti"2 2) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana Piezīmes. 1 Tabulā nav iekļauti pasākumi, kuru īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi vai kuru īstenošana tiek veikta esošā budžeta ietvaros. 2 Pamatojoties uz MK 2024. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 446 "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju" (turpmāk – MK rīkojums Nr. 446) 2. un 4. punktu Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – KEM) ar 2024. gada 1. jūliju pārņēma no VARAM vides aizsardzības politikas jomu (izņemot dabas aizsardzības jomu) un līdz ar to šobrīd ir vadošā valsts pārvaldes iestāde vides aizsardzības politikas jomā. Atbilstoši Latvijas vides aizsardzības fonda padomes 2024.gada 6. novembra sēdes Nr.11-24 lēmumam §4.2 "Par Fonda turpmāko darbību" 2026. gadam un turpmākajiem gadiem Fonda finanšu pārdale vienādās daļās tiek iekļauta VARAM un KEM gada bāzes izdevumu aprēķinā, proti ne mazāk kā 2 701 202 euro ik gadu katrai pusei, paredzot transfertu no VARAM uz KEM. Attiecīgi minētais pasākums tiek īstenots pēc Fonda finansējuma pārdales no VARAM budžeta uz KEM budžetu. Saīsinājumi: NZ - nav zināms vai arī nav iespējams veikt aprēķinus. EKII - 33.02.00 Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti.