7. Article

Rīcības virziens - emisiju aprēķinu sistēmas uzlabošana, gaisa kvalitātes monitorings un pārvaldība Nr.p. k. Pasākums Darbības rezultāts Ietekmētās vielas Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija vai izpildē iesaistītā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Piešķirtais finansējums, papildus nepieciešamais finansējums (EUR) un iespējamais finansējuma avots M.7.1. apakšuzdevums: Gaisa kvalitātes novērtēšanaM.7.1.1.Valsts atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa tīkla pilnveidošana un uzlabota sabiedrības informēšana atbilstoši grozītās Gaisa kvalitātes direktīvas prasībām un LVĢMC kapacitātes stiprināšanaAtmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa tīkls atbilst grozītās Gaisa kvalitātes direktīvas prasībām un LVĢMC kā Latvijas nacionālā references laboratorija nodrošina tā uzturēšanu un darbību (t.sk. ieviešot jaunās mērījuma metodes), sniedzot sabiedrībai, kā arī starptautiskajām sadarbības organizācijām un Eiropas Komisijai, ticamu un reprezentatīvu informāciju par gaisa kvalitāti LatvijāPM10PM2,5 NOx C6H6 B(a)P 1) Nodrošināta ticama un reprezentatīva informācija par gaisa kvalitāti Latvijā2) Uzstādīta gaisa monitoringa stacija Rīgas pilsētas privātmāju rajonā, tā paplašinot esošo monitoringa tīklu un nodrošinot datus emisiju samazināšanas pasākumu plānošanai un uzraudzībai KEMLVĢMC2030. gadsSkatīt Plāna 3.pielikumu.M.7.1.2.Esošā valsts gaisa kvalitātes monitoringa staciju tīkla paplašināšana ar stacijām Rīgā un Latvijas valstspilsētās, kurās pašreiz gaisa kvalitātes mērījumi netiek veiktiPaplašināts esošais monitoringa tīkls un tiek veikti mērījumi arī citās lielākajās Latvijas pilsētāsPēc gaisa kvalitātes staciju izbūves kopā valsts tīklā darbosies 17 atmosfēras gaisa kvalitātes novērojumu stacijas un divas mobilās laboratorijas to apkalpei. PM10PM2,5 NOx C6H6 B(a)P Uzstādītas četras jaunas PFS un četras jaunas TPAIS stacijasKEMLVĢMCVARAM (investīciju jomā) Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Valmieras pašvaldības 2026.–2027. gadsSkatīt Plāna 3.pielikumu.M.7.1.3.Pilnveidot un attīstīt gaisa kvalitātes modelēšanas veikšanuNodrošināta sabiedrības informēšana ar savlaicīgu, kvalitatīvu un vispusīgu prognozēto gaisa piesārņojumu visā Latvijas teritorijā.Pilnveidota gaisa kvalitātes novērtēšana un pārvaldība, efektivizējot piesārņotāko zonu identificēšanu, uzlabojot atmosfēras gaisa monitoringa tīkla izvērtēšanu un monitoringa programmas optimizēšanu. PM10PM2,5 NO2 O3 Veikta gaisa kvalitātes modelēšana, nodrošināta modelēšanas rīka uzturēšana un sākumstāvokļa (bāzes) atjaunošanaKEMLVĢMC2030. gadsSkatīt Plāna 3.pielikumu.M.7.2. apakšuzdevums: Gaisa kvalitātes pasākumi pašvaldībāsM.7.2.1.Nodrošināt gaisa kvalitātes aspektu vērtēšanu teritorijas plānojumu izstrādes procesāNacionālajā regulējumā ietverta prasība pašvaldībās ar sliktu gaisa kvalitāti nodrošināt gaisa kvalitātes novērtējumu teritorijas plānojumu procesa ietvarā.Ir pieejama augstākas precizitātes un ticamības informācija par gaisa kvalitāti pašvaldību teritorijās un tā tiek izmantota teritorijas turpmākās attīstības plānošanā. PM10PM2,5 NOx 1) Izstrādāts un pieņemts regulējums, kurā ietverta prasība izmantot gaisa kvalitātes modelēšanas rezultātus, izstrādājot teritorijas plānojumus;2) Pašvaldības ar sliktu gaisa kvalitāti ir veikušas gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanu Pašvaldības, kurās konstatēta slikta gaisa kvalitāte79KEM1) 2026.-2027. gads2) vienlaikus ar jaunu teritorijas plānojumu izstrādi un gaisa kvalitātes plānu izstrādi (piemērojama teritorijas plānojumiem, kuru izstrāde uzsākta pēc jaunā regulējuma stāšanās spēkā) Skatīt Plāna 3.pielikumu.M.7.2.2.Pilsētu zaļo zonu84 saglabāšana, ja nepieciešams - palielināšana un atjaunošana, atbilstoši Dabas atjaunošanas regulā85 noteiktajam un nacionālajam atjaunošanas plānamKvalitatīvs pilsētu zaļo zonu pārklājums veicina gaisa kvalitātes uzlabošanos. NOxNMGOS PM2,5 SO2 Pilsētu zaļo zonu pārklājums (%) atbilstoši nacionālajam atjaunošanas plānam.VARAMZM, pašvaldības2027.- 2030. gadsNepieciešamais finansējums tiks noteikts nacionālā atjaunošanas plāna izstrādes procesāM.7.2.3.Izvērtēt nepieciešamību izstrādāt gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas valstspilsētās, kurās ir uzsākti gaisa kvalitātes mērījumiNovērtēta gaisa kvalitāte valstspilsētās, kurās ir uzsākti mērījumiPM10PM2,5 NOx C6H6 B(a)P 1) Novērtēta gaisa kvalitāte 3 pilsētu teritorijās;2) Uzsākta gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu izstrāde (ja attiecināms) 3) izstrādātas vadlīnijas par gaisa kvalitātes plānu izstrādi pašvaldībās 1) KEM2) pašvaldības79 3) KEM 1) LVĢMC2) KEM 1) indikatīvi 2028. gads (atkarībā no mērījumu uzsākšanas brīža)2) 2030. gads 3) 2026.–2030. gads 1) Esošā budžeta ietvaros2) un 3) Skatīt Plāna 3.pielikumu. M.7.2.4.Izstrādāt un īstenot Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu nākamajam periodam, 2026.-2030. gadamNodrošināta gaisa kvalitātes uzraudzība, t.sk. novērtēti Rīgas valstspilsētas programmas ieviešanas rezultāti.Izstrādāta gaisa kvalitātes uzlabošanas programma 2026.-2030. gadam, lai samazinātu piesārņojošo vielu emisijas un uzlabotu gaisa kvalitāti. PM10PM2,5 NOx C6H6 B(a)P 1) Novērtēta gaisa kvalitāte Rīgas valstspilsētā un izstrādāta jauna gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma;2) Tiek īstenoti jaunajā programmā noteiktie pasākumi Rīgas pašvaldība79KEM1) 2026. gads,2) 2026.–2030. gads Skatīt Plāna 3.pielikumu.M.7.2.5.Liepājas valstspilsētas gaisa kvalitātes novērtējums un rīcības programmas 2026.-2030. gadam izstrāde un īstenošana, ja nepieciešamsAtkārtoti detalizēti novērtēta gaisa kvalitāte Liepājā, ņemot vērā Liepājas gaisa kvalitātes programmas ieviešanas rezultātus. Ja nepieciešams, izstrādāta gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2026.-2030. gadam.Tiek sniegts finansiāls atbalsts Programmā paredzēto pasākumu ieviešanai PM10PM2,5 NOx C6H6 B(a)P 1) Novērtēta gaisa kvalitāte Liepājā;2) izstrādāta jauna gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma; 3) tiek ieviesti jaunajā programmā noteiktie pasākumi Liepājas pašvaldība79KEM1) 2026. gads2) 2026. gads (ja nepieciešams) 3) 2026.-2030. gads Skatīt Plāna 3.pielikumu.M.7.2.6.Rēzeknes valstspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošana rīcības programmas 2025.-2029. gadam ieviešanaIzstrādāti un tiek īstenoti pasākumi, kuri sekmē gaisa kvalitātes uzlabošanos Rēzeknē.Tiek sniegts finansiālais atbalsts programmas pasākumu ieviešanai. PM10PM2,5 NOx C6H6 B(a)P 1) Izstrādāta programma;2) Programma saskaņota ar KEM un apstiprināta; 3) Īstenoti plānotie pasākumi Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība79KEM3) 2026.-2029. gads1) programmas ieviešana – Rēzeknes pašvaldības finansējums, ERAF finansējums 845 tūkst. EUR - valsts atbalsts tiek sniegts KPP 2.2.3 SAM 5.pasākuma "Gaisa samazināšanas pasākumi pašvaldībās"ietvarā", atbalstīto pasākumu ieviešana līdz 31.12.2028. 2) Pēc 2028.gada - Skatīt 3.pielikumu. M.7.2.7.Finansiāla atbalsta sniegšana pašvaldībām jaunās gaisa kvalitātes direktīvas prasību ieviešanaiIzveidota ES fondu atbalsta programma gaisa kvalitātes pasākumu īstenošanai Jaunajā ES fondu plānošanas periodā tiek izveidota finansiālā atbalsta programma gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai pašvaldībāsKEMPašvaldības2030.gadsNepieciešamais finansējums: 15 milj. EUR. Avots: MFF.Finansējums nepieciešams šādu plānā iekļauto pasākumu veikšanai jaunajā ES fondu plānošanas periodā (pēc 2028.gada): M.1.2.1., M.3.2.2., M.3.3.3., M.7.2.1., M.7.2.4. – M.7.2.6., B.7.2.4., M.8.4. M.7.2.8.Atbalsta pasākumi pašvaldību darbiniekiem par pret gaisa piesārņojumu noturīgu un to absorbējošu augu izvēli Ilgtspējīgu apstādījumu plānošana un sortimenta atlase. Veiktas apmācības un izstrādāti materiāli kompetentu lēmumu pieņemšanai pašvaldībās.VARAMDažādas ieinteresētās puses2026.-2027.gadsEsošā budžeta ietvarosM.7.3. apakšuzdevums: Emisiju aprēķinu uzlabošanaM.7.3.1.Pilnveidot emisiju aprēķināšanas metodes enerģētikas, lauksaimniecības mājsaimniecību, rūpniecības, šķīdinātāju izmantošanas sektorosSagatavoti aktivitātes dati augstākas detalizācijas aprēķinu metožu izmatošanai vai veikti pētījumi par aprēķinu metožu uzlabošanas iespējām (pēc nepieciešamības);Nav attiecināmsPilnveidotas metodikas pēc nepieciešamībasKEMLVĢMC LBTUCentrālā statistikas pārvalde (pēc nepiecieša-mības) 2026.–2030. gads (pēc nepiecieša-mības)Skatīt Plāna 3.pielikumu.M.7.3.2.Pilnveidot esošās datu bāzes informācijas (datu bāze Gaiss-2) kvalitātes kontroles procedūrasPieejama informācija, kas sniedz iespēju pāriet uz augstākas detalizācijas emisiju aprēķināšanas metožu izmantošanuNav attiecināmsAktualizēta un precizēta informācija datu bāzēKEMLVĢMC2026.-2030. gads (pēc nepiecieša-mības)Skatīt Plāna 3.pielikumu.M.7.1.1. Valsts atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa tīkla pilnveidošana atbilstoši grozītās Gaisa kvalitātes direktīvas prasībām un LVĢMC kapacitātes stiprināšana Pasākuma izvēles pamatojums: Direktīva 2024/2881 izvirza jaunas prasības par atmosfēras gaisu piesārņojušo vielu monitoringu valstī, kuru realizēšanai LVĢMC nepieciešams celt kapacitāti tādu piesārņojošo vielu kā BC, ultrasmalko daļiņu koncentrāciju un izmēru sadalījums, NH3, levoglukozāns gaisā, kā arī dzīvsudraba un PAO nokrišņos monitoringa nodrošināšanai, ietverot tehniskās bāzes paplašināšanu, jaunu paraugošanas un laboratorisko analīžu procesu ieviešanu. Tāpat kapacitātes celšana nepieciešama arī esošā valsts atmosfēras gaisa kvalitātes tīkla paplašinājums par 8 stacijām (Eiropas Reģionālā attīstības fonda 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.4. pasākuma "Vides monitoringa attīstība harmonizētai vides un klimata datu informācijas nodrošināšanai" projekta Nr. 2.2.3.4/1/23/I/001 "Ūdens un atmosfēras gaisa monitoringa tīkla uzlabošana" ietvaros), kopā 17 gaisa kvalitātes stacijas un 4 nokrišņu stacijas, darbības nodrošināšanai un uzturēšanai. Paplašinātais tīkls prasīs lielākus vienreizējos (papildus aprīkotas darba vietas, darba aizsardzības līdzekļi, darbam nepieciešamie instrumenti) un regulārus izdevumus (sakaru izdevumi, elektroenerģijas izdevumi, apdrošināšanas izdevumi, degvielas izdevumi, autoparka uzturēšanas izdevumi, zemes nomas izdevumi, apsardzes izdevumi, staciju uzturēšanas materiāli un darbi [remonti, kondicionieru apkope, jumtu tīrīšana, zāles pļaušana], utt.). Pēc jauno mēriekārtu iegādes un palaišanas ekspluatācijā ir jāparedz regulāri izdevumi mēriekārtu darbības uzturēšanai (apkopes, rezerves daļas) un kvalitātes nodrošināšanai (kalibrēšana, references materiālu iegāde). Svarīgs pasākums ir arī mērījumu datu ieguve mājsaimniecību apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumu plānošanai un uzraudzībai Pasākuma izvēles pamatojums: Saskaņā ar Rīgas pašvaldības veikto gaisa kvalitātes novērtējumu (skatīt 2.2.7. nodaļu) mājsaimniecību individuālā apkure ir viena no dominējošām emisijas avotu grupām, it īpaši apkaimēs, kurās nav nodrošināta centralizētā siltumapgāde. Līdzšinējais novērtējums veikts tikai aprēķinu ceļā, jo mērījumu dati par faktisko piesārņojuma līmeni šādās apkaimēs nav pieejami. Ņemot vērā minētās avotu grupas nozīmīgumu pilsētvidē un paredzamās izmaiņas kurināmā struktūrā, kas saistītas ar fosilā kurināmā īpatsvara samazināšanos, reprezentatīvas monitoringa stacijas uzstādīšana un datu ieguve sniegtu būtisku ieguldījumu turpmāko pasākumu, kas vērsti uz apkures radīto emisiju samazināšanu, plānošanā un uzraudzībā. M.7.1.3. Pilnveidot un attīstīt gaisa kvalitātes modelēšanas veikšanu Pasākuma izvēles pamatojums: Direktīva 2024/2881 paredz, ka dalībvalstīm būs jāveic gaisa kvalitātes modelēšana visai valsts teritorijai, lai iegūtu informāciju par gaisa kvalitāti vietās, kurās netiek veikti tiešie gaisa kvalitātes mērījumi (teritorijās starp gaisa kvalitātes monitoringa stacijām). Tāpat arī ir noteikts, ka, pārskatot monitoringa tīklu, būs jāņem vērā modelēšanas rezultāti vai indikatīvie mērījumi. Pasākuma ietvaros tiks īstenotas Direktīvā 2024/2881 noteiktās prasības nākotnē. M.7.2.1. Nodrošināt gaisa kvalitātes aspektu vērtēšanu teritorijas attīstības plānošanas procesā Pasākuma izvēles pamatojums: Praksē konstatēts, ka bieži vien gaisa kvalitātes rīcības plāna izstrādes stadijā ir ierobežotas iespējas plānot jaunus ietekmi mazinošus pasākumus, jo plānotā pilsētas attīstība un teritorijas attīstības virzieni jau noteikti un apstiprināti teritorijas plānošanas izstrādes procesā un tie nevar vairs tikt mainīti. Nepārdomāta teritoriālā plānošana, kas neņem vērā potenciālos traucējumus un iespējamo gaisa un smaku piesārņojumu var novest pie dažādām konfliktsituācijām starp pašvaldību, uzņēmumu un vietējiem iedzīvotājiem. Tādēļ lielā daļā gadījumu daudz efektīvāk ir risināt iespējamās problēmas jau attīstības plānošanas stadijā. Paskaidrojums/veicamie uzdevumi: • Izstrādātas un pieņemtas izmaiņas esošajā gaisa aizsardzības regulējumā, kurā ietverta prasība veikt gaisa kvalitātes modelēšanu, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, ja teritorijā tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vai pastāv risks tos pārsniegt. Detalizētāks novērtējums (gaisa kvalitātes modelēšana) būtu jāveic tikai tām pašvaldībām, kuru teritorijās novērojams gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegums vai kur ir risks tos pārsniegt. Šādas teritorijas var noteikt par pamatu ņemot informāciju no gaisa kvalitātes pārskatiem, kurus atbilstoši normatīvo aktu prasībām regulāri gatavo LVĢMC un kuri ir publiski pieejami LVĢMC mājas lapā. • Pašvaldības ar sliktu gaisa kvalitāti ir veikušas gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanu. Atbilstoši Apdzīvoto vietu un administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 17. punktam, 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome teritorijas plānojumu izstrādā un saistošos noteikumus par teritorijas plānojumu pieņem līdz 2025. gada 31. decembrim. Ja 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome teritorijas plānojumu apstiprinājusi līdz jaunā regulējuma spēkā stāšanās brīdim, tad atbilstošs novērtējums veicams pēc jaunā regulējuma stāšanās spēkā un attiecas uz jaunu teritorijas plānojumu izstrādi. M.7.2.2. Izstrādāt nacionālo rīcības plānu Dabas atjaunošanas regulā86 noteikto prasību ieviešanai un pilsētu zaļo zonu palielināšanai un atjaunošanai Pasākuma izvēles pamatojums: Dabas atjaunošanas regulas 8. pants paredz, ka līdz 2030. gadam jānodrošina, ka urbāno ekosistēmu teritorijās pilsētu zaļās zonas un pilsētu koku vainagu projekcijas kopējā platība valstī neuzrāda neto zudumu salīdzinājumā ar 2024. gadu. Savukārt no 2031. gada 1. janvāra pilsētu zaļās zonas valsts kopplatībai jāpanāk augšupēju tendenci. Vienlaikus jāizstrādā valsts plāns minēto prasību ieviešanai un pilsētu zaļo zonu atjaunošanai un palielināšanai. M.7.2.4. Izvērtēt nepieciešamību izstrādāt gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas valstspilsētās, kurās ir uzsākti gaisa kvalitātes mērījumi Pasākuma izvēles pamatojums: Ņemot vērā, ka M.7.1. apakšuzdevums paredz paplašināt esošo monitoringa tīklu un veikt mērījumus arī citās lielākajās Latvijas pilsētās, proti, Daugavpilī, Jelgavā un Valmierā, tad tiks iegūti mērījumu dati par aktuālo gaisa kvalitāti šajās teritorijās. Izmantojot papildus iegūto informāciju, nepieciešams veikt gaisa kvalitātes novērtējumu, lai lemtu par nepieciešamību plānot emisiju samazināšanas pasākumus norādītajās pašvaldībās. M.7.2.5., M.7.2.6. Rīgas, Liepājas un Rēzeknes gaisa kvalitātes novērtējums un rīcības programmas izstrāde un īstenošana (Liepājai par periodu 2026. -2030. gadu, Rēzeknei – 2025. - 2030. gadu, Rīgai – 2026.-2030.gadam), ja nepieciešams Pasākuma izvēles pamatojums: Ņemot vērā Direktīvā 2024/2881 noteiktos jaunos gaisa kvalitātes normatīvus un veikto gaisa kvalitātes novērtējumu laika posmā no 2018. līdz 2022. gadam (skat. 5. tabulu), kā augsts vērtējams risks, ka Rīgā, Liepājā un Rēzeknē tiks pārsniegti jaunie normatīvi pēc 2025. gada. Ņemot vērā šos apsvērumus, paredzams, ka būs nepieciešama jaunas rīcības programmas izstrāde.