3. Article

Apbūves zemes kadastrālo vērtību bāzes rādītāji ir: 1) zemes bāzes vērtība; 2) zemes standartplatība; 3) standartplatības korekcijas koeficients (Noteikumu 35. punkts). Apstrīdētās Noteikumu normas nosaka pamatprincipus apbūvētas daudzdzīvokļu mājas apbūves zemes standartplatības aprēķināšanai un tās korekcijas koeficienta noteikšanai. Minētie rādītāji ir daļa no kompleksas, automatizētas sistēmas, kas izveidota kadastrālās vērtības aprēķināšanai masveida vērtēšanas procesā. Tā kā zemes standartplatība un tās korekcijas koeficients ir apbūves zemes kadastrālās vērtības bāzes rādītāji, šo rādītāju aprēķināšanas veids un noteikšanas princips ietekmē zemes kadastrālo vērtību. Savukārt, ņemot vērā, ka apstrīdētajās Spēkā stāšanās likuma normās noteikts, ka likumiskās lietošanas maksas apmērs tiek aprēķināts no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības, tad minēto bāzes rādītāju aprēķināšanas un noteikšanas principi netieši ietekmē zemes likumiskās lietošanas maksu. Apstrīdētās Noteikumu normas un apstrīdētās likumu normas, neskatoties uz minēto ietekmi, regulē atšķirīgus tiesisko attiecību aspektus un atšķiras pēc to tiesiskā rakstura. Apstrīdētās Noteikumu normas nosaka kadastrālās vērtības bāzes rādītāju aprēķināšanas un noteikšanas tehniskos principus, proti, tās regulē kadastrālās vērtēšanas metodoloģiju. Tās neparedz zemes likumiskās lietošanas maksas pienākumu, nenosaka šīs maksas apmēru un tieši neierobežo tiesību uz īpašuma īstenošanu. Savukārt apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma un Kadastra likuma normas tieši regulē zemes likumiskās lietošanas tiesiskās attiecības un nosaka ar tām saistītos tiesību uz īpašumu ierobežojumus. Apstrīdēto Noteikumu normu saturs bija vērtējams, ņemot vērā to regulējuma priekšmetu - kadastrālās vērtēšanas metodoloģiju kā valsts noteiktu un standartizētu masveida vērtēšanas procesu -, nevis tikai saistībā ar šo normu netiešo ietekmi uz zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru. Līdz ar to šāda netieša ietekme nav pietiekams pamats apstrīdētās Noteikumu normas vērtēt kopā ar apstrīdētajām Spēkā stāšanās likuma un Kadastra likuma normām, kas tieši regulē zemes likumiskās lietošanas tiesiskās attiecības. Tādējādi spriedumā nav pietiekami precīzi noteikti pieteikumu iesniedzēju tiesību uz īpašumu ierobežojuma leģitīmie mērķi. Tos nosakot, spriedumā uzmanība vērsta galvenokārt uz nepieciešamību veicināt tiesisko noteiktību un sociālo mieru, kā arī valsts resursu efektīvu izmantošanu un zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās iesaistīto dalībnieku aizsardzību (sprieduma 19.1. un 19.2. punkts).