4. Article

Pareiza leģitīmā mērķa noteikšana ir būtiska, jo no tās ir atkarīgs pamattiesību ierobežojuma atbilstības samērīguma principam vērtējums. Proti, ikviens nākamais pamattiesību ierobežojuma izvērtēšanas metodoloģijas posms ir cieši saistīts ar konkrēto leģitīmo mērķi. Tāpēc Satversmes tiesai jāpārbauda gan tas, vai pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, un tas, vai identificēto leģitīmo mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, gan arī tas, vai ir panākts taisnīgs līdzsvars starp leģitīmā mērķa aizsargātajām interesēm un to personu interesēm, kuru pamattiesības ar apstrīdēto normu tiek aizskartas. Ministru kabinets norādīja, ka apstrīdētajās Noteikumu normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma mērķis ir nodrošināt, ka kadastrālās vērtības ir aktuālas un tirgus datos balstītas. Tieslietu ministrija norādīja, ka šo normu mērķis ir nodrošināt taisnīgu un līdzsvarotu pieeju zemes kadastrālajai vērtēšanai, ņemot vērā zemes platības ietekmi uz tās tirgus vērtību. Viena kvadrātmetra tirgus cena maziem un lieliem zemesgabaliem var būt atšķirīga. Lai šo atšķirību ņemtu vērā un vērtējums būtu atbilstošs nekustamā īpašuma tirgus realitātei, attiecībā uz daudzdzīvokļu māju apbūves zemi kadastrālajā vērtēšanā tika ieviesti kadastrālo vērtību bāzes rādītāji - standartplatība un standartplatības korekcijas koeficients -, kuri izmantojami tad, ja ēkām piesaistītie zemesgabali ir lielāki, nekā nepieciešams šo ēku uzturēšanai. Aktuāla kadastrālā vērtība, kas tuvināta nekustamā īpašuma tirgus vērtību līmenim, ir svarīga zemes pārvaldības sastāvdaļa gan teritorijas attīstības un mājokļu politikas plānošanai, gan tautsaimniecības attīstības novērtēšanai kopumā. Tādējādi apstrīdēto Noteikumu normu aizsargātās intereses ir plašākas un sabiedriski nozīmīgākas nekā konkrētu personu individuālo interešu samērošana. Gan apstrīdēto likumu normu, gan apstrīdēto Noteikumu normu leģitīmais mērķis Satversmes 116. panta izpratnē ir viens un tas pats - sabiedrības labklājības aizsardzība -, taču, mūsuprāt, faktiski aizsargājamo interešu tvērums ir atšķirīgs. Ar apstrīdētajām Noteikumu normām aizsargājamās intereses ir vērtējamas plašākā un sabiedriski nozīmīgākā aspektā, ņemot vērā ne vien zemes īpašnieku un uz tās esošo ēku īpašnieku interešu samērošanu, bet arī kadastrālo vērtību nozīmi teritorijas attīstības plānošanā, mājokļu politikas veidošanā un tautsaimniecības attīstībā. No šāda interešu vērtējuma ir atkarīgs tas, vai apstrīdētās Noteikumu normas samērīgi vai nesamērīgi ierobežo pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu. Tādēļ apstrīdēto Noteikumu normu satversmība bija vērtējama atsevišķi, nevis kopā ar apstrīdēto Spēkā stāšanās likuma un Kadastra likuma normu satversmību. Jautājums par to, kā kadastrālā vērtība ir piemērojama konkrētajās tiesiskajās attiecībās, tostarp ņemot vērā, ka kadastrālās vērtības pēc to aktualizācijas var gan palielināties, gan samazināties, ir risināms likumdevēja noteiktajā regulējumā, vienlaikus ar normām, kas paredz kadastrālās vērtības izmantošanu attiecīgajās tiesiskajās attiecībās. Satversmes tiesas tiesnese J. Briede Satversmes tiesas tiesnese V. Krūmiņa Rīgā 2025. gada 23. decembrī