4. Article

Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1. un 2. panta, un 14. panta ceturtās daļas un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkta un 3.2. un 3.5. apakšpunkta kritērijiem. 4.1. Objekts būvēts laikā no 1936.-1938. gadam pēc arhitekta Jūlija Biķa projekta. Tā ir neliela neoklasicisma formās celta halles tipa ēka ar taisnstūra plānojumu, ko noslēdz pusaploces apsīdas daļa. Baznīcas telpa ir 6,15 m augsta, 7 m plata un 10,50 m gara, kopā ar altāra telpu un luktu tās garums ir 14,50 m. Objektam ir vientorņa fasāde ar nedaudz izvirzītu taisnstūrveida formas torni, kuru vainago poligonāla smaile ar krustu. Torņa augstums kopā ar krustu ir 25 m. Tornī saglabājies zvans ar uzrakstu "Jēzus, mīļais Kungs, apžēlojies par mums!". Talsu leprozorijs tika izveidots 19. gs. beigās pēc toreizējās Kurzemes guberņas lepras apkarošanas biedrības iniciatīvas un darbību uzsāka 1896. gadā. Jau 1921. gadā pēc mazo leprozoriju likvidēšanas tas kļuva par vienīgo leprozoriju Kurzemē. Laikā no 1936.-1938. gadam Talsu leprozorijs tika paplašināts un pārbūvēts. Domājot par jaunu lūgšanas telpu, leprozorija pacientu dievkalpojumiem ārstniecības iestādes robežās tika uzcelta arī baznīca. Objekts saglabājis oriģinālo būvapjomu, fasāžu kompozīciju, apdari, plānojumu, būvkonstrukcijas, būvgaldniecības izstrādājumus un interjera apdari. Objekts ir augstvērtīgs neoklasicisma arhitektūras piemērs ar izcilu un detaļās pilnībā saglabājušos vēsturisko interjeru. Objekts ir tipoloģiski unikāla ēka Latvijai, nozīmīga kultūrvēsturiskā aspektā, ainaviski un arhitektoniski veido bijušā leprozorija apbūves dominanti. Talsu leprozorijam ir būtiska nozīme Latvijas medicīnas vēsturē (lepras ārstniecības vēsturē Latvijā, jo tas bijis vienīgais leprozorijs Latvijā no 1936. līdz 2007. gadam), kā arī ir bijis ievērojamu ārstu darbavieta. Objekts ir vienīgais Latvijā, kur vienā būvē reliģiskā funkcija (lūgšanu telpa) apvienota ar praktiskajām - specifisku medicīnas nozari saistītām funkcijām (sekciju un morga telpas). 4.2. Objekta saglabājamās vērtības: 4.2.1. arhitektūras piemineklim - celtnes telpiskais risinājums ainavā, būvmasu kārtojums, plānojums, konstruktīvā sistēma un elementi, lakoniska fasāžu arhitektūra, tornis, oriģinālie logi (to apdares elementi), oriģinālās ārdurvis (vērtnes, to apdares elementi), oriģinālās iekšdurvis (vērtnes, to apdares elementi), interjera dekoratīvā apdare, būvgaldniecības izstrādājumi, kāpņu izveidojums, margas un to apdare; 4.2.2. vēsturiska notikuma vietai - vēsturiskais konteksts, notikumu raksturojoši un apliecinoši autentiski elementi, telpiskais izveidojums, vēsturiskā patina un noskaņa.