26. Article

Palīdzība nodokļu iekasēšanā 1. Līgumslēdzējas Valstis sniedz palīdzību viena otrai ieņēmumu prasījumu iekasēšanā. 1. un 2. pants neierobežo šīs palīdzības sniegšanu. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var, savstarpēji vienojoties, izšķirt jautājumu par šī panta piemērošanas veidu. 2. Šajā pantā termins "ieņēmumu prasījums" nozīmē nenomaksāto summu attiecībā uz jebkāda veida un nosaukuma nodokļiem, ko uzliek Līgumslēdzēju Valstu, vai to politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā, ciktāl šo nodokļu uzlikšana nav pretrunā ar šo konvenciju vai jebkuru citu instrumentu (vienošanos), kura puses ir Līgumslēdzējas Valstis, kā arī ar šo summu saistītos procentus, administratīvos sodus un iekasēšanas vai līdzekļu saglabāšanas pasākumu izmaksas. 3. Kad Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījums ir izpildāms saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, un to nav nomaksājusi persona, kas tajā laikā nevar aizkavēt tā iekasēšanu saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, pēc šīs valsts kompetentās iestādes pieprasījuma, šo ieņēmumu prasījumu pieņem otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde iekasēšanas mērķiem. Šo ieņēmumu prasījumu iekasē šī otra valsts saskaņā ar tās normatīvo aktu noteikumiem, kas piemērojami tās nodokļu piedziņai un iekasēšanai, it kā ieņēmumu prasījums būtu šīs otras valsts ieņēmumu prasījums. 4. Kad Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījums ir prasījums, par kuru šī valsts var, saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, veikt līdzekļu saglabāšanas pasākumus, lai nodrošinātu to iekasēšanu, pēc šīs valsts kompetentās iestādes pieprasījuma, otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde pieņem šo ieņēmumu prasījumu, lai veiktu līdzekļu saglabāšanas pasākumus. Šī otra valsts veic līdzekļu saglabāšanas pasākumus par šo ieņēmumu prasījumu saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, it kā ieņēmumu prasījums būtu šīs otras valsts prasījums, pat ja šo pasākumu piemērošanas laikā ieņēmumu prasījums nav izpildāms pirmajā valstī vai to nav nomaksājusi persona, kam ir tiesības aizkavēt tā iekasēšanu. 5. Neatkarīgi no 3. un 4. daļas noteikumiem, Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes pieņemtajam ieņēmumu prasījumam atbilstoši 3. un 4. daļai šajā valstī netiek piemēroti termiņi, kā arī netiek piešķirta nekāda ieņēmumu prasījumam piemērojama prioritāte saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā tā būtību kā tādu. Papildus, Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes pieņemtajam ieņēmumu prasījumam atbilstoši 3. un 4. daļai šajā valstī nav piemērojamas nekādas prioritātes kādas šim ieņēmumu prasījumam piemērojamas saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem. 6. Lieta par Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījuma pastāvēšanu, spēkā esamību vai summu netiek ierosināta otras Līgumslēdzējas Valsts tiesās vai administratīvajās iestādēs. 7. Ja jebkurā laikā pēc Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes veiktā pieprasījuma saskaņā ar 3. un 4. daļu un pirms otra Līgumslēdzēja Valsts ir iekasējusi un pārskaitījusi atbilstošo ieņēmumu prasījuma summu pirmajai Līgumslēdzējai Valstij, atbilstošais ieņēmumu prasījums vairāk nav uzskatāms par a) pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījumu saskaņā ar 3. daļā minēto pieprasījumu, kas ir izpildāms saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem un ko nav nomaksājusi persona, kas tajā laikā, saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, nevar aizkavēt tā iekasēšanu, vai b) pirmās minētās valsts ieņēmumu prasījumu saskaņā ar 4. daļā minēto pieprasījumu, par kuru šī valsts var, saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, veikt līdzekļu saglabāšanas pasākumus, lai nodrošinātu tā iekasēšanu pirmās minētās valsts kompetentā iestāde nekavējoties paziņo otras valsts kompetentajai iestādei par šo faktu un, pēc otras valsts kompetentās iestādes izvēles, pirmā minētā valsts vai nu pārtrauc uz laiku vai atsauc savu pieprasījumu. 8. Nekādā gadījumā šā panta noteikumi nav interpretējami tādējādi, ka tie uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu: a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst šīs valsts vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un administratīvajai praksei; b) veikt pasākumus, kas būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public); c) sniegt palīdzību, ja otra Līgumslēdzēja Valsts nav attiecīgi veikusi visus atbilstošos iekasēšanas vai līdzekļu saglabāšanas pasākumus, kas pieejami saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi; d) sniegt palīdzību gadījumos, ja šīs valsts administratīvais slogs ir acīmredzami nesamērīgs ar labumu, ko gūtu otra Līgumslēdzēja Valsts.