3. Article

Projekta mērķis un galvenie ieguvumi 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs Projekta mērķis ir izstrādāt Vienoto ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformu. Šī platforma ilgtermiņā (tostarp turpinot tās attīstību ārpus projekta īstenošanas laika cita finansējuma ietvaros) sastāvētu no trim savstarpēji saistītām informācijas pamatsistēmām - ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba vadības un kontroles sistēmas, ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumenta un ugunsdrošības stāvokļa pašdeklarēšanas sistēmas - un tām pakārtotajām funkcionalitātēm - objektu datubāzes, datu apmaiņas iespējas, klientu portāla un ugunsdrošības pārbaužu risinājuma. Tādējādi tiktu īstenota efektīva informācijas apmaiņa, kas veicinātu ugunsdrošības risku mazināšanu un novēršanu Latvijā un nodrošinātu datos balstītu lēmumu pieņemšanu par VUGD resursu ģeotelpisko izvietojumu, pamatojoties uz platformā aprēķināto objektu ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku. Vienoto ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformu plānots piesaistīt esošajām un nākotnē plānotajām VUGD informācijas sistēmām kā daļu no ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības digitālās ekosistēmas, veicinot turpmāku procesu digitalizāciju un pārvaldību. Stratēģiski vienotā ugunsdrošības un civilās aizsardzības procesu pārvaldības platforma ir pamats nākotnes digitalizācijas risinājumu un projektu izveidošanai un ir daļa no perspektīvas ugunsdrošības un civilās aizsardzības informācijas sistēmu ekosistēmas, kas iekļauj operatīvas vadīšanas, apziņošanas un prognozēšanas risinājumu kopu 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) Kopumā VUGD ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības, kā arī risku pārvaldības jomā IT atbalsta un digitalizācijas līmenis ir zems, trūkst mūsdienīgu, uz procesa efektivitāti, mobilitāti un uzraudzības kvalitāti vērstu risinājumu. Tā rezultātā būtisks cilvēkresursu apjoms tiek izmantots vienkāršu manuālu darbību veikšanai papīra formā situācijā, kurā VUGD ilgstoši trūkst darbinieku (2022. gada oktobrī no visām amata vietām 12 % bija neaizpildītas un 5 % bija neaizpildītas nodarbināto ilgstošas prombūtnes dēļ). Nepieciešamību mazināt manuālā darba apjomu pamato arī Valsts kontroles 2016. gada ziņojums Nr. 2.4.1-9/2015 "Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?", kurā konstatēts, ka "VUGD veikto pārbaužu skaits pēdējo 10 gadu laikā (2006.-2016. g.) ir samazinājies vairāk nekā divas reizes, kas saistīts arī ar nepārtraukti trūkstošo inspektoru skaitu", kā arī tas, ka ugunsdrošības pārkāpumi tiek atklāti 96 % pārbaudīto objektu. Šobrīd ugunsdrošības uzraudzības procesa ietvaros pārbaudāmo objektu uzraudzības efektivitāti ierobežo objektu identificēšanas un atlases iespēju trūkums, tādēļ ir apgrūtināts objektīvos datos balstīts ugunsdrošības un civilās aizsardzības stāvokļa izvērtējums. SIA "Ernst & Young Baltic" 2020. gada 29. decembra ziņojumā "Ugunsdrošības uzraudzības procesa nākotnes modeļa izstrādes posma noslēguma ziņojums" norādīts, ka kopējai uzraudzības procesa efektivitātei jābūt orientētai uz kvalitatīvāku pārbaudāmo objektu atlasi un pārbaužu efektivitāti. Var secināt, ka: 1) VUGD nav nodrošināta pietiekami mērķtiecīga uzraudzības pakalpojuma sniegšana, kuras ietvaros par ugunsdrošību objektā atbildīgajām personām (turpmāk - objektu atbildīgās personas) laikus atgādinātu par termiņiem un darbībām, kas jāveic, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības; 2) nav nodrošināti ērti un saprotami pašnovērtējuma rīki (kontrolsaraksti, anketas), kas objektu atbildīgajām personām palīdzētu apzināties un izpildīt normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības; 3) VUGD ugunsdrošības pārbaužu plānošana tikai daļēji ir balstīta uz risku novērtējumu un objektu atbildīgajām personām nav pilnvērtīgas informācijas par kārtējā gadā plānotajām ugunsdrošības pārbaudēm objektos; 4) valsts ugunsdrošības uzraudzības darba organizēšanas kārtība nav pietiekami efektīva - valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā joprojām tiek izmantoti papīra formas reģistri un atskaites tiek sagatavotas manuāli, izmantojot datus no papīra formas reģistriem un dokumentiem; 5) valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darbu nav iespējams organizēt, vadīt un kontrolēt attālināti. Minēto problēmu risinājums ir Vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas izveide, kas būs pamats kvalitatīvākai un uz datiem balstītai resursu plānošanai. Platforma nodrošinās VUGD deleģētu ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības funkciju izpildi atbilstoši Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma 12. pantam 3.3. Projekta ieguvumi1 Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 Vērtība Sasniegšanas laiks (gads) 3.3.1. Valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā ieviesta digitalizācija Šobrīd valsts ugunsdrošības uzraudzības procesi nav digitalizēti. Pēc platformas ieviešanas to ugunsdrošības uzraudzības un citiem saistītajiem procesiem izmantotu iekšējie lietotāji, pārsvarā VUGD amatpersonas, kas labāk varētu veikt savus amata pienākumus. Mērāmais rādītājs - iekšējo lietotāju skaits. Mērāmā rādītāja sākotnējā vērtība - 0 200 2026. 3.3.2. Valsts ugunsdrošības uzraudzības darba statistiskās informācijas atvērtie dati Šobrīd valsts ugunsdrošības uzraudzības darba statistiskā informācija (piemēram, par VUGD veiktajām ugunsdrošības pārbaudēm) netiek regulāri publicēta (to publicē, tikai sagatavojot VUGD publisko pārskatu par kārtējo gadu), lai gan ugunsdrošība ir būtisks sabiedrības drošības aspekts. Pēc platformas ieviešanas paredzēts, ka tajā un Latvijas Atvērto datu portālā tiks publicēta (platformā - arī potenciāli kartēta) valsts ugunsdrošības uzraudzības darba statistiskā informācija, piemēram, dati par veiktajām ugunsdrošības pārbaudēm Latvijā pēc pārbaudāmo objektu veidu grupām. Mērāmais rādītājs - atvērto datu kopu skaits. Rādītāja sākotnējā vērtība - 0 1 2026.