7. Article

Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu Vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas ieviešana būtiski uzlabos VUGD ugunsdrošības riska analīzes tvērumu un spējas, būtiski mainīs veidu, kā tiks veikta ugunsdrošības un civilās aizsardzības pārbaužu plānošana un ugunsdrošības stāvokļa apzināšana. VUGD būtiskākais kvantitatīvais ieguvums būs darba resursu atbrīvošana - to pieejamības palielināšana kvalitatīvas riska analīzes rezultātā izvēlēto objektu pārbaužu veikšanai un prevencijas darbam, saglabājot līdzšinējo procesā iesaistīto cilvēkresursu apjomu. VUGD darbiniekiem jaunie risinājumi ļaus ērti izsekot informācijai un veikt saziņu ar klientiem (piemēram, komersantiem), efektīvi apmainīties ar informāciju, datiem un zināšanām ar kolēģiem digitālā iekšējās saziņas rīkā, piekļūt datiem un datu analīzei reāllaikā, kā arī piekļūt objektu datubāzei, strādājot attālināti. Papildus tiešajiem ugunsdrošības uzraudzības procesa ieguvumiem būs novērojami tādi sociālekonomiskie ieguvumi kā ugunsdrošības uzraudzības procesā iesaistīto institūciju un citu pušu sadarbības efektivitātes pieaugums, kā arī efektīva datu apmaiņa un izmantošana. Vērtējot uzlabotā ugunsdrošības uzraudzības procesa radītos netiešos ieguvumus, būtiski ir ņemt vērā saistībā ar mazināto ugunsdrošības risku novērstos zaudējumus Latvijai. Ir aprēķināta ugunsgrēkā bojāgājuša cilvēka atlikušā mūža vidējā ekonomiskā vērtība. Par pamatu aprēķinam ņemta VUGD 2018. gada statistika un metodoloģiski noteikta viena bojāgājuša Latvijas iedzīvotāja ekonomiskā vērtība jeb zaudējums valstij - 722 000 euro. Ir sarežģīti prognozēt, kāds tieši būs finansiālais ieguvums, novēršot ugunsdrošības riskus, tomēr, ņemot vērā minēto bojāgājuša Latvijas iedzīvotāja ekonomisko vērtību un 2018.-2022. gadā ugunsgrēkos bojāgājušo skaitu Latvijā (416 personas), ugunsgrēku ekonomiskie zaudējumi Latvijā pēdējo piecu gadu laikā vien ir vismaz 300 352 000 euro (722 000 euro x 416), kas neiekļauj materiālos zaudējumus - nodegušos objektus: ēkas, mežus, laukus, aprīkojumu, spēkratus, iekārtas u. tml. Kopš 2018. gada un turpmāk šī ekonomiskā vērtība visdrīzāk ir turpinājusi pieaugt. Tātad, veicot vairāk ugunsdrošības pārbaužu (ar atbrīvotajiem cilvēkresursiem) un platformā mērķtiecīgāk informējot komersantus par ugunsdrošības prasībām, ir iespējams novērst būtiskus, daudzos miljonos euro vērtējamus materiālos zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai. Saskaņā ar veiktajām darba efektivitātes pieauguma aplēsēm visaugstākais resursu ietaupījums paredzams dokumentu apstrādē (26 % jeb 133 076 euro gadā), plānošanas procesā (43 % jeb 63 479 euro gadā), informācijas meklēšanas procesā (40 % jeb 42 720 euro gadā) un iekšējās saziņas aktivitātēs (30 % jeb 36 165 euro gadā). Atbilstoši SIA "Ernst & Young Baltic" 2020. gada 29. decembra ziņojuma "Ugunsdrošības uzraudzības procesa nākotnes modeļa izstrādes posma noslēguma ziņojums" (veidots Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienesta projekta "Iekšlietu nozares institūciju darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā (otrais posms)" ietvaros) 2.3. sadaļai "Nākotnes modeļa procesu darbības izmaksas" 2020. gadā ugunsdrošības uzraudzības procesa ikgadējo izmaksu bāzes aplēse bija 1 610 078 euro, kas pēc projekta īstenošanas (Vienotās civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas izveides) būtu 1 198 992 euro jeb atbrīvotu 411 086 euro gadā, ko VUGD varētu veltīt ugunsdrošības pārbaužu veikšanai vai citām funkcijām. Ņemot vērā SIA "Ernst & Young Baltic" ietaupījuma aplēses un Centrālās statistikas pārvaldes vispārējās inflācijas (patēriņa cenu) datus, 2022. gada decembrī pēc indeksācijas saskaņā ar inflācijas datiem šī summa sasniegtu 531 551 euro. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā gada inflācija pēdējo 10 gadu laikā ir aptuveni 2,15 %. Attiecīgi VUGD ar paaugstināto darba efektivitāti, pārējiem nosacījumiem nemainoties, pēc inflācijas indeksācijas nākamo 10 gadu laikā ietaupītu resursu apjomu, kas, indikatīvi prognozējot, atbilstu aptuveni 5 986 408 euro, savukārt uzturēšanas izmaksas, indikatīvi prognozējot, atbilstu aptuveni 2 108 000 euro. Pēc projekta un tā uzturēšanas izmaksu atņemšanas projekta efektivitātes ieguvums, indikatīvi prognozējot, 10 gadu laikā sasniegtu 2 372 886 euro (5 986 408 - 1 505 522 - 2 108 000). Projekta kopējo lietderīgumu nav iespējams precīzi noteikt, jo nav iespējams precīzi prognozēt nākamajos 10 gados novērstos bojāgājušo gadījumus un ugunsgrēkus. Valsts pārvaldes darbinieku skaits netiks mainīts