1. Article

Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk Pašvaldība) saistošo noteikumu "Rīgas valstspilsētas pašvaldības dzīvojamo telpu izīrēšanas saistošie noteikumi" (turpmāk Saistošie noteikumi) izdošanas mērķis ir noteikt Pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšanas (noslēgto īres līgumu pārslēgšanas) kārtību un nosacījumus, kā arī termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums, gadījumā, kad dzīvojamā telpa tiek īrēta ārpus palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniegšanas ietvara. Saistošos noteikumus nepieciešams izdot, jo šādu pienākumu Pašvaldībai uzliek Dzīvojamo telpu īres likuma 32. panta pirmā daļa, kurā teikts: "Pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību un nosacījumus, kā arī termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums, bet ne ilgāku par 10 gadiem. Šis noteikums neattiecas uz pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu, kas tiek izīrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā." Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. pants uzliek pašvaldībām pienākumu likumīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu; jebkurai rīcībai ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu jāatbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem un kārtībai. Atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma 30. pantam pašvaldībai piederošu vai tās nomātu neizīrētu dzīvojamo telpu var izīrēt personai, kas atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajam aktam par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Ņemot vērā minēto, Pašvaldībai piederošais dzīvojamais fonds ir izmantojams Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktā noteiktās pašvaldības funkcijas sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšnā izpildei. Minētās funkcijas izpildei nepieciešamais dzīvojamais fonds Pašvaldībai ir nepietiekošs. Šobrīd palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā ir reģistrētas 1557 personas (ģimenes). Vidējais gaidīšanas laiks palīdzības saņemšanai ir seši gadi. Vienlaikus Pašvaldības īpašumā ir 3505 dzīvokļi, kas to īrniekiem nav izīrēti palīdzības sniegšanas ietvaros. Šo dzīvokļu īrnieki nav izmantojuši tiesības privatizēt īrētās dzīvojamās telpas. Atbilstoši attiecīgajā laika periodā pastāvējušajam tiesiskajam regulējumam ar īrniekiem tika slēgti beztermiņa līgumi, uz kuru pamata īrnieki pēc dzīvojamo māju privatizācijas turpina lietot dzīvojamās telpas. Līdz Dzīvojamo telpu īres likuma spēkā stāšanās dienai Pašvaldībai nebija tiesisku iespēju vienpusēji grozīt vai izbeigt noslēgtos beztermiņa līgumus, kā rezultātā Pašvaldība dzīvojamā fonda trūkuma apstākļos tika saistīta ar beztermiņa īres attiecībām ar personām, kurām nepienākas palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā. Minēto iemeslu dēļ Saistošie noteikumi paredz īres līgumu slēgšanu uz pieciem gadiem, kas Pašvaldības ieskatā ir pietiekams termiņš, lai īrnieks izdarītu izvēli normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierosināt īrētās dzīvojamās telpas atsavināšanu, atrast citu mājokli vai vērsties Pašvaldībā pēc palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā. Vienlaikus Saistošajos noteikumos ir paredzēts īsāks līguma termiņš gadījumos, kad īrniekam ir ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parādi, dzīvojamā telpā konstatējama patvaļīga būvniecība vai dzīvojamās mājas, kurā atrodas dzīvojamā telpa, tehniskais stāvoklis nepieļauj ilgtermiņa īres līguma slēgšanu. Konstatēto problēmu novēršanas gadījumā īres līguma termiņu iespējams pagarināt, nepārsniedzot kopējo maksimālo termiņu piecus gadus. Dzīvojamās telpas, kuras līdz īres līguma termiņa beigām īrnieki nebūs atsavinājuši, Pašvaldība varēs izmantot pašvaldības funkcijas sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā izpildei. Savukārt sliktā tehniskā stāvoklī esošas telpas, kuras pēc to atbrīvošanas nebūs izmantojamas palīdzības sniegšanai un kuras nebūs lietderīgi remontēt, tiks nodotas atsavināšanai. Jāņem vērā, ka, stājoties spēkā Dzīvojamo telpu īres likumam, kas nosaka prasību slēgt terminētus īres līgumus, Pašvaldībā kopš 2021. gada uzsākta palīdzības ietvaros noslēgto beztermiņa īres līgumu pārslēgšana uz noteiktu termiņu. Nosakot Saistošajos noteikumos maksimālo piecu gadu īres līguma termiņu, veidosies vienādi nosacījumi visiem šādu dzīvojamo telpu lietotājiem, vienlaikus ņemot vērā, ka Pašvaldības primārais pienākums ir nodrošināt palīdzības sniegšanu, nevis dzīvojamā fonda izīrēšanu personām, kuras neatbilst palīdzības saņēmēju lokam. Saistošie noteikumi paredz dzīvojamās telpas īres nosacījumus, kuri ir būtiski Pašvaldības kā dzīvokļu īpašnieces interešu aizsardzībai un dzīvojamā fonda saglabāšanai, tajā skaitā aizliegumu nodot dzīvojamo telpu apakšīrē, pienākumu uzturēt lietošanas kārtībā dzīvojamā telpā esošās komunikācijas un iekārtas, nepieciešamības gadījumā veikt remontdarbus, apdrošināt ar dzīvojamās telpas īri saistīto civiltiesisko atbildību, deklarēt kā savu dzīvesvietu īrētās dzīvojamās telpas adresi un nodrošināt, ka citi īres līgumā iekļautie ģimenes locekļi arī to deklarē kā savu dzīvesvietu (šī prasība iestrādāta, lai nodrošinātu, ka Pašvaldība saņem nodokļu ieņēmumus no personām, kas lieto Pašvaldībai piederošas telpas, kā arī to, ka maksājumi par pakalpojumiem, kurus atbilstoši normatīvajiem aktiem vai dzīvokļu īpašnieku kopību lēmumiem aprēķina atbilstoši īpašumā deklatēro personu skaitam, tiek noteikti atbilstoši faktiskajai situācijai), nodrošināt speciālistiem piekļuvi dzīvojamā telpā esošajām komunikācijām un būvkonstrukcijām u. c. Alternatīva, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi, nepastāv.