3. Article

Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situācija, prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai konkurencei)Rīgas attīstības programmas 2022. 2027. gadam 7. prioritātes 6. uzdevums ir "Veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto rīdzinieku integrāciju darba tirgū"4. Ministru kabineta 2018. gada 27. marta noteikumi Nr. 173 "Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību" nosaka, ka personas ar invaliditāti ir uzskatāmas par sociālās atstumtības riskam pakļauto personu grupu. Invaliditātes likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka invaliditāte izpaužas kā funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā. Pašvaldības Labklājības departamenta 2022. gada pētījumā "Kas traucē Rīgai kļūt par pieejamāko pilsētu Eiropā?"5 ir secināts, ka situācija ar vides piekļūstamību personām ratiņkrēslos ir tālu no optimālas, un ietverta rekomendācija veicināt vides piekļūstamības nodrošināšanu gan publiskā, gan privātā īpašumā esošās ēkās Pašvaldības administratīvajā teritorijā. Minētajā pētījumā secināts, ka vides piekļūstamības uzlabošanai privātīpašumā esošās ēkās kā motivējošs faktors varētu būt līdzfinansējums. Šajā pētījumā arī norādīts uz nepietiekamu vides uzlabošanu personām ar redzes un dzirdes traucējumiem. Piekļūstama fiziskā vide pozitīvi ietekmē ievērojami plašāku Rīgas iedzīvotāju loku, ne tikai personas ar invaliditāti. Tā ir aktuāla arī senioriem, vecākiem ar maziem bērniem un cilvēkiem ar pārejošiem kustību traucējumiem (piemēram, pēc traumas u. c.). Sociālā uzņēmuma likuma 2. pantā ietvertā sociālā uzņēmuma definīcija paredz, ka sociālā uzņēmuma statuss var tikt piešķirts uzņēmumam, kas nodarbina mērķa grupas, tostarp personas ar invaliditāti, vai uzlabo dzīves kvalitāti sabiedrības grupām, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas, vai veic citas sabiedrībai nozīmīgas darbības, kas rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi. Jebkuram no normā minētajiem pozitīvas sociālās ietekmes veidiem fiziskās vides piekļūstamība ir izšķiroša, lai uzņēmums savu pozitīvo ietekmi vērstu vai preci vai pakalpojumu piedāvātu personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem, tādēļ tā ir būtisks priekšnosacījums arī sociālās uzņēmējdarbības veikšanai un attīstībai, bet šo vajadzību apmierināšana nereti no sociālā uzņēmēja prasa nesamērīgi lielus finanšu ieguldījumus. Par iespējami nesamērīga sloga uzlikšanu, jo īpaši to attiecinot uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, norādīts arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvā (ES) 2019/882 "Par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām"6. Sociālajiem uzņēmējiem Rīgā pašlaik ir pieejamas dažas publiskā un privātā sektora piedāvātas grantu programmas, tomēr tās nepiedāvā iespēju grantu izmantot fiziskās vides piekļūstamības uzlabošanai, it sevišķi būvniecībai, vai to piedāvātais finansējums šādu darbību veikšanai ir nesamērīgi mazs. Līdzfinansējuma programma, nodrošinot piekļūstamu vidi personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem, sekmēs sociālās uzņēmējdarbības un iekļaujošas vides attīstību, vienlaikus veicinot sabiedrības sociālo mijiedarbību. Piekļūstamas vides nodrošināšana dos iespējas personām ar invaliditāti iekļauties darba tirgū, sekmēs to nodarbinātību un dzīves kvalitāti. Līdzfinansējuma programma radīs labvēlīgus apstākļus sociālās uzņēmējdarbības attīstībai, veicinot jaunu uzņēmumu veidošanos un esošo uzņēmēju iespējas paplašināt to piedāvājumu. Tas palielinās nodarbinātību un veicinās ekonomisko aktivitāti Pašvaldības teritorijā, radot jaunas iespējas gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Līdzfinansējuma programmas darbības rezultātā uzlabosies to sociālo uzņēmumu konkurētspēja, kuri ieguldīs finanšu līdzekļus vides piekļūstamības uzlabošanai, nodrošinot to piemērotību personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem, attiecībā pret uzņēmumiem, kuri šādus ieguldījumus neveic. Līdzfinansējuma saņēmējiem ir pienākums vismaz divus gadus pēc atbalsta saņemšanas nodarbināt personas ar invaliditāti vai sniegt pakalpojumus personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem telpās, kurās veikta vides pielāgošana. Telpas, kurās uzlabota vides piekļūstamība, iegūst ilgstošu un paliekošu pievienoto vērtību ne tikai atbalsta saņēmējam, bet sabiedrībai kopumā. Šis nosacījums nodrošina, ka atbalsts tiek izmantots ilgtspējīgi un veicina gan sociālās uzņēmējdarbības attīstību, gan vides piekļūstamību Pašvaldībā. Saistošie noteikumi paredz, ka līdzfinansējums tiek piešķirts kā de minimis atbalsts, ievērojot Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra  Regulas (ES) Nr. 2023/2831 "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam" nosacījumus. Tas nozīmē, ka atbalsta apmērs ir ierobežots un tiek uzraudzīts, lai nepieļautu pārmērīgu atbalstu vienam uzņēmumam, kas varētu kropļot konkurenci tirgū.