23. Article

Papildināt likumu ar III3 nodaļu šādā redakcijā: "III3 nodaļa Atļaujas sniegšana ārvalsts kredītiestāžu filiālēm, to klasifikācija un uzraudzība 33.9 pants. (1) Ārvalsts komersants atver ārvalsts kredītiestādes filiāli Latvijas Republikā un saņem atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, ja šis komersants: 1) izsniedz aizdevumus un garantijas un uzņemas saistības klientu vārdā un ja to var uzskatīt par kredītiestādi vai tas atbilst kredītiestādei ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta "b" punktā noteiktajiem kritērijiem; 2) pieņem noguldījumus vai citus atmaksājamos līdzekļus. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai nav nepieciešams saņemt ārvalsts komersantam, kas sniedz pakalpojumus Eiropas Savienībā šādiem klientiem: 1) privātam klientam, atbilstīgam darījumu partnerim vai profesionālam klientam Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, kurš dzīvo vai ir dibināts un veic komercdarbību Eiropas Savienībā, ja minētais klients pēc savas iniciatīvas vērsies pie ārvalsts komersanta, lai saņemtu šā panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus; 2) kredītiestādei; 3) komersantam, kurš pieder tai pašai grupai, kurā ietilpst ārvalsts komersants. (3) Ārvalsts komersantam ir nepieciešams saņemt atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, ja ārvalsts komersants tieši vai netieši piesaista esošu vai potenciālu šā panta otrās daļas 1. punktā minēto klientu ar tādas citas sabiedrības starpniecību, kura rīkojas savā vārdā vai kurai ir ciešas attiecības ar ārvalsts komersantu, vai tādas personas starpniecību, kura rīkojas minētā ārvalstu komersanta vārdā. Šāda starpniecība netiek uzskatīta par pakalpojumu sniegšanu klientam pēc klienta iniciatīvas. (4) Ārvalsts komersants drīkst sniegt privātam klientam, atbilstīgam darījumu partnerim vai profesionālam klientam tikai tos pakalpojumus, par kuriem klients pēc savas iniciatīvas ir vērsies pie ārvalsts komersanta, kā arī tādus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai ārvalsts komersants varētu nodrošināt sākotnējā pakalpojuma saņemšanu. (5) Ārvalsts komersantam nav nepieciešams saņemt atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, kā arī uz to neattiecas šajā likumā minētās filiāles atvēršanai un darbībai noteiktās prasības, ja ārvalsts komersants sniedz klientiem Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtajā daļā minētos ieguldījumu pakalpojumus, pieņem noguldījumus, piešķir aizdevumu vai sniedz citu pakalpojumu, lai nodrošinātu ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu. 33.10 pants. (1) Latvijas Banka klasificē ārvalsts kredītiestādes filiāli par pirmās klases filiāli, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: 1) to ārvalsts kredītiestādes filiāles aktīvu kopējā vērtība, kuri iegrāmatoti Latvijā vai piesaistīti minētajā filiālē Latvijā, ir vienāda ar vai lielāka par 5 miljardiem euro, pamatojoties uz iepriekšējā pārskata gada ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības rezultātiem Latvijā vai minētās filiāles gūtajiem darbības rezultātiem, ja šie rezultāti noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk - Regula Nr. 1606/2002); 2) ārvalsts kredītiestādes filiāle piesaista noguldījumus vai citus atmaksājamos līdzekļus no privātiem klientiem, un šādu noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu summa ir lielāka par 5 procentiem no ārvalsts kredītiestādes filiāles kopējām saistībām vai arī tā ir vienāda ar vai lielāka par 50 miljoniem euro; 3) ārvalsts kredītiestādes filiāle neatbilst šā panta ceturtajā daļā noteiktajiem kritērijiem. (2) Latvijas Banka klasificē ārvalsts kredītiestādes filiāli par otrās klases filiāli, ja tā neatbilst nevienam no pirmās klases filiālei noteiktajiem kritērijiem. (3) Latvijas Banka nekavējoties klasificē pirmās klases filiāli par otrās klases filiāli ar dienu, kad tā vairs neatbilst pirmās klases filiālei noteiktajiem kritērijiem. Latvijas Banka otrās klases filiāli klasificē par pirmās klases filiāli četrus mēnešus pēc dienas, kad otrās klases filiāle atbilst pirmās klases filiālei noteiktajiem kritērijiem. (4) Latvijas Banka klasificē ārvalsts kredītiestādes filiāli par atbilstīgu ārvalsts kredītiestādes filiāli, ja uz to var attiecināt visus šādus kritērijus: 1) galvenā sabiedrība ir reģistrēta ārvalstī, kurā tiek veikta dalībvalstīs kredītiestādēm pieņemtajām prasībām līdzvērtīga uzraudzība; 2) galvenās sabiedrības uzraudzības institūcijām piemēro informācijas neizpaušanas prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas šajā likumā minētajām uzraudzības institūcijām noteiktajām informācijas neizpaušanas prasībām; 3) galvenā sabiedrība ir reģistrēta ārvalstī, kas nav augsta riska trešā valsts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē. (5) Ja Latvijas Bankā iesniegts iesniegums par atļaujas saņemšanu ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, Latvijas Banka izvērtē ārvalsts kredītiestādes filiāles atbilstību šā panta pirmajā un otrajā daļā izvirzītajiem kritērijiem un veic ārvalsts kredītiestādes filiāles klasifikāciju. (6) Ja ārvalsts nav iekļauta Eiropas Banku iestādes uzturētajā to valstu reģistrā, kuras atbilst ārvalsts kredītiestādes filiālei izvirzītajiem kritērijiem attiecībā uz informācijas neizpaušanas un prudenciālās uzraudzības prasībām, Latvijas Banka pārbauda, vai ārvalsts atbilst šā panta ceturtās daļas 3. punktā ārvalstij izvirzītajai prasībai, un lūdz Eiropas Komisiju izvērtēt ārvalsts atbilstību informācijas neizpaušanas un prudenciālās uzraudzības prasībām. Latvijas Banka klasificē ārvalsts kredītiestādes filiāli kā pirmās klases filiāli līdz dienai, kad tiek saņemts Eiropas Komisijas lēmums par attiecīgās ārvalsts klasifikāciju. 33.11 pants. (1) Latvijas Banka iesniegumu par atļaujas saņemšanu ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums un visi tam pievienojamie dokumenti šādas atļaujas saņemšanai. (2) Iesniegumam pievieno ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības programmu, informāciju par filiāles organizatorisko struktūru un risku pārvaldību. (3) Kārtību, kādā izsniedz atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, iesnieguma izskatīšanas kārtību, iesniedzamos dokumentus un prasības šādas atļaujas saņemšanai nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti. (4) Latvijas Banka pieņem lēmumu izsniegt atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, ja ir izpildītas šādas prasības un ievēroti šādi noteikumi: 1) ārvalsts kredītiestādes filiāle atbilst šajā likumā tai izvirzītajām minimālajām prudenciālajām prasībām; 2) ārvalsts kredītiestādes filiāle Latvijā sniegs tikai tādus pakalpojumus, kādus ir tiesīgs sniegt ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušais komersants, un šo pakalpojumu sniegšana ir pakļauta prudenciālajai uzraudzībai ārvalstī; 3) ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta uzraudzības institūcija ir informēta par šā ārvalsts komersanta nodomu izveidot filiāli Latvijā, un tai ir iesniegti atļaujas saņemšanai nepieciešamie dokumenti; 4) Latvijas Banka ar ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta uzraudzības institūciju ir noslēgusi sadarbības līgumu atbilstoši paraugam, kuru Eiropas Banku iestāde ir izstrādājusi saskaņā ar ES regulas Nr. 1093/2010 33. panta 5. punktu. Latvijas Banka par to ir informējusi Eiropas Banku iestādi; 5) atļaujā tiek norādīts, ka ārvalsts kredītiestādes filiāle drīkst sniegt finanšu pakalpojumus tikai Latvijas Republikā un tai nav atļauts sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs ar filiāles starpniecību vai neatverot filiāli, izņemot tos finanšu pakalpojumus, kurus plānots sniegt grupas ietvaros vai pēc klienta iniciatīvas; 6) ārvalsts normatīvie akti neierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas un saņemt uzraudzībai nepieciešamo informāciju par ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušo komersantu no tā uzraudzības institūcijas, kā arī efektīvi sadarboties ar šo uzraudzības institūciju savstarpējos uzraudzības un krīžu vadības jautājumos vai tādu finansiālu grūtību gadījumā, kuras skar ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušo komersantu, tā grupu vai šīs ārvalsts finanšu sistēmu; 7) nepastāv pamatotas aizdomas, ka ārvalsts kredītiestādes filiāli varētu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un terorisma un proliferācijas finansēšanā. 33.12 pants. (1) Latvijas Bankai ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai vai gadījumā, kad atļauja jau ir izsniegta, anulēt šo atļauju, ja: 1) ārvalsts kredītiestādes filiāle neatbilst atļaujas piešķiršanas prasībām; 2) galvenā sabiedrība vai ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupa neatbilst ārvalstī noteiktajām prudenciālajām prasībām vai Latvijas Bankai ir pamats uzskatīt, ka 12 mēnešu laikā no dienas, kad tiks pieņemts lēmums par atļaujas izsniegšanu ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, tā neatbildīs ārvalstī noteiktajām prudenciālajām prasībām. (2) Par šā panta pirmās daļas 2. punktā minētās neatbilstības iestāšanos ārvalsts kredītiestādes filiāle nekavējoties informē Latvijas Banku. (3) Latvijas Bankai ir tiesības pieņemt lēmumu par atļaujas ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai anulēšanu, ja: 1) ārvalsts kredītiestādes filiāle nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā kopš atļaujas izsniegšanas dienas vai pati atsakās no atļaujas; 2) tiek konstatēts, ka ārvalsts kredītiestādes filiāle sniegusi nepatiesas ziņas atļaujas saņemšanai vai ieguvusi atļauju ar citiem prettiesiskiem līdzekļiem; 3) ārvalsts kredītiestādes filiāle pārtraukusi darbību uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem; 4) ārvalsts kredītiestādes filiāle neizpilda atļaujā minētos nosacījumus atbilstoši šā likuma 33.11 panta ceturtās daļas 5. punktam; 5) ārvalsts kredītiestādes filiāle nespēj izpildīt saistības pret klientiem, jo īpaši, ja tā vairs nesniedz nodrošinājumu aktīviem, ko tai uzticējuši tās noguldītāji; 6) ārvalsts kredītiestādes filiāle neievēro šā likuma un citu ārvalsts kredītiestādes filiāles darbību regulējošo normatīvo aktu prasības; 7) ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta ciešās attiecības ar trešajām personām var apdraudēt ārvalsts kredītiestādes filiāles finansiālo stabilitāti vai ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas; 8) ārvalsts normatīvie akti ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas; 9) pastāv pamatotas aizdomas, ka ārvalsts kredītiestādes filiālē, tās galvenajā sabiedrībā vai grupā tiek veikta vai ir tikusi veikta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšana vai ir mēģināts veikt šādas darbības, vai pastāv risks, ka ārvalsts kredītiestādes filiāle, tās galvenā sabiedrība vai grupa ir iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un terorisma un proliferācijas finansēšanā. 33.13 pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušajam komersantam ir nepieciešams dibināt meitas sabiedrību Latvijā un tai ir nepieciešama licence (atļauja) kredītiestādes darbībai saskaņā ar šā likuma 15. pantu, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 1) ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas sniedz klientiem šā likuma 33.9 panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus, vēlas paplašināt pakalpojumu sniegšanu atbilstoši šā likuma 33.11 panta ceturtās daļas 5. punktam; 2) ārvalsts kredītiestādes filiāle atbilst sistēmiskā nozīmīguma rādītājiem saskaņā ar šā likuma 35.14 pantu vai tā ir novērtēta kā sistēmiski nozīmīga saskaņā ar šā likuma 33.14 pantu un rada būtiskus finanšu stabilitātes riskus Eiropas Savienībā vai Latvijas Republikā; 3) visu to ārvalsts kredītiestādes filiāļu, kuras pieder pie vienas un tās pašas ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupas, aktīvu vērtības kopsumma Eiropas Savienībā ir vienāda ar vai lielāka par 40 miljardiem euro vai ārvalsts kredītiestādes filiāles aktīvu vērtība Latvijā ir vienāda ar vai lielāka par 10 miljardiem euro. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto licenci (atļauju) nepieciešams saņemt tikai pēc tam, kad Latvijas Banka ir veikusi ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmiskā nozīmīguma izvērtējumu vai piemērojusi šā likuma 33.22 panta septītajā daļā ārvalsts kredītiestādes filiālei noteiktos uzraudzības pasākumus, vai Latvijas Bankai ir apsvērumi, kas nav minēti šā panta pirmajā daļā, bet tie ir pamatoti, lai ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušais komersants dibinātu meitas sabiedrību un saņemtu licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai. (3) Latvijas Banka par iespēju izsniegt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai konsultējas ar Eiropas Banku iestādi un to dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kurās ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupa ir izveidojusi citas ārvalsts kredītiestādes filiāles vai nodibinājusi meitas sabiedrības. (4) Šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētajos gadījumos vai veicot sistēmiskā nozīmīguma izvērtējumu, Latvijas Banka ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmiskā nozīmīguma novērtēšanai ņem vērā šādus rādītājus: 1) ārvalsts kredītiestādes filiāles lielumu; 2) ārvalsts kredītiestādes filiāles pārvaldības, organizatoriskās struktūras un darbības veida sarežģītību; 3) ārvalsts kredītiestādes filiāles savstarpējo saistību ar Latvijas Republikas finanšu sistēmu; 4) ārvalsts kredītiestādes filiāles darbību, pakalpojumu un citu operāciju, kā arī nodrošinātās finanšu infrastruktūras aizvietojamību; 5) ārvalsts kredītiestādes filiāles kopējo aktīvu vērtību un sniegto pakalpojumu tirgus daļu Eiropas Savienībā un Latvijā; 6) ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības apturēšanas vai izbeigšanas ietekmi uz Eiropas Savienības un Latvijas Republikas maksājumu, klīringa un norēķinu sistēmu, kā arī finanšu tirgu likviditāti; 7) ārvalsts kredītiestādes filiāles nozīmīgumu ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupas darbībās, sniegtajos pakalpojumos un citās operācijās Eiropas Savienībā un Latvijā; 8) to, vai ārvalsts kredītiestādes filiāle ir noregulējama vienība Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē; 9) ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupas visu ārvalsts kredītiestādes filiāļu darbības apmēru Eiropas Savienībā attiecībā pret šā komersanta grupas izveidoto tādu meitas sabiedrību darbības apmēru, kuras saņēmušas licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai Eiropas Savienībā. 33.14 pants. (1) Latvijas Banka veic ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmiskā nozīmīguma izvērtējumu, ja visu Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu aktīvu vidējā kopējā vērtība Eiropas Savienībā ir vienāda ar vai lielāka par 40 miljardiem euro, pamatojoties uz iepriekšējo triju pārskata gadu darbības rezultātiem vai absolūtā izteiksmē - uz iepriekšējo triju pārskata gadu darbības rezultātiem iepriekšējos piecos pārskata gados. (2) Šā panta pirmajā daļā minētās aktīvu kopējās vērtības aprēķinā neietver tos aktīvus, kurus ārvalsts kredītiestādes filiāle tur, lai nodrošinātu centrālo banku operācijas, kas tiek veiktas ar Eiropas Centrālo banku sistēmas centrālajām bankām. (3) Latvijas Banka novērtē, vai ārvalsts kredītiestādes filiāle ir sistēmiski nozīmīga un rada būtiskus riskus Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas finanšu stabilitātei. Izvērtējumā Latvijas Banka balstās uz šā likuma 33.13 panta ceturtajā daļā un šajā pantā minētajiem rādītājiem un kritērijiem. (4) Latvijas Banka konsultējas ar Eiropas Banku iestādi un Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām, lai kopīgi novērtētu finanšu stabilitātes riskus, kurus Latvijas Republikā esoša ārvalsts kredītiestādes filiāle rada citām dalībvalstīm. (5) Latvijas Banka sagatavo pamatotu izvērtējumu par ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmisko nozīmīgumu Eiropas Savienībā un Latvijas Republikā un nosūta to Eiropas Banku iestādei un Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām atzinuma sniegšanai. (6) Ja Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas nepiekrīt Latvijas Bankas veiktajam izvērtējumam, Latvijas Banka konsultējas ar Eiropas Banku iestādi un minētajām uzraudzības institūcijām, lai panāktu saskaņotu izvērtējumu un šā panta astotajā daļā minēto prasību piemērošanu triju mēnešu laikā no dienas, kad kāda no iepriekš minētajām uzraudzības institūcijām ir iebildusi pret Latvijas Bankas veikto izvērtējumu. Pēc minētā triju mēnešu termiņa beigām Latvijas Banka pieņem lēmumu par ārvalsts kredītiestādes filiāles atzīšanu par sistēmiski nozīmīgu un, ja nepieciešams, šā panta astotajā daļā minēto prasību piemērošanu. (7) Ja Latvijas Banka saņem izvērtējumu par ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmisko nozīmīgumu no Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām, tā 10 darbdienu laikā izskata izvērtējumu un informē attiecīgo uzraudzības institūciju, vai piekrīt minētajam izvērtējumam. (8) Latvijas Banka, lai novērstu ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmiskā nozīmīguma izvērtējumā konstatētos riskus, ir tiesīga piemērot šādas prasības: 1) pieprasīt, lai ārvalsts kredītiestādes filiāle pārstrukturē savus aktīvus vai darbības un pakalpojumu sniegšanu tā, lai minētā ārvalsts kredītiestādes filiāle vairs nebūtu atzīstama par sistēmiski nozīmīgu filiāli vai lai vairs neradītu finanšu stabilitātes risku Eiropas Savienībai vai tām dalībvalstīm, kurās izveidotas vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāles vai meitas sabiedrības; 2) noteikt ārvalsts kredītiestādes filiālei papildu prudenciālās prasības. (9) Ja Latvijas Banka atzīst ārvalsts kredītiestādes filiāli par sistēmiski nozīmīgu, bet nolemj nepiemērot šā panta astotās daļas 1. punktā minēto prasību vai prasību ārvalsts komersantam dibināt meitas sabiedrību un saņemt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, Latvijas Banka sniedz pamatotu paziņojumu Eiropas Banku iestādei un Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām. 33.15 pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle pastāvīgi uztur minimālo tās darbībai nošķirto kapitālu, kas ir līdzvērtīgs vismaz: 1) pirmās klases filiālei - 2,5 procentiem no ārvalsts kredītiestādes filiāles saistību par trijiem iepriekšējiem pārskata gadiem vidējās aritmētiskās vērtības vai, ja atļauja tās darbībai izsniegta mazāk nekā pirms trijiem gadiem, no ārvalsts kredītiestādes filiāles saistībām atļaujas izsniegšanas brīdī, bet ne mazāk par 10 miljoniem euro; 2) otrās klases filiālei - 0,5 procentiem no ārvalsts kredītiestādes filiāles saistību par trijiem iepriekšējiem pārskata gadiem vidējās aritmētiskās vērtības vai, ja atļauja tās darbībai izsniegta mazāk nekā pirms trijiem gadiem, no ārvalsts kredītiestādes filiāles saistībām atļaujas izsniegšanas brīdī, bet ne mazāk par pieciem miljoniem euro. (2) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina šā panta pirmajā daļā minētās prasības par minimālā tās darbībai nošķirtā kapitāla uzturēšanu ar jebkuriem šādiem aktīviem: 1) naudas līdzekļiem vai naudai pielīdzināmiem instrumentiem ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 60. apakšpunkta izpratnē; 2) dalībvalstu centrālo valdību vai centrālo banku emitētiem parāda vērtspapīriem; 3) jebkuru citu finanšu instrumentu, kurš ārvalsts kredītiestādes filiālei ir pieejams neierobežotai un tūlītējai izmantošanai, lai segtu riskus vai zaudējumus, līdzko tie rodas. (3) Ārvalsts kredītiestādes filiāle šā panta otrajā daļā minētos nošķirtā kapitāla instrumentus nogulda tādas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes darījumu kontā, kura neietilpst minētās ārvalsts kredītiestādes filiāles galvenās sabiedrības grupā. (4) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina, ka saskaņā ar šā panta trešās daļas noteikumiem noguldītie nošķirtā kapitāla instrumenti ir pieejami, lai īstenotu ārvalsts kredītiestādes filiāles noregulējuma tiesības saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 118. pantu vai lai likvidētu ārvalsts kredītiestādes filiāli. (5) Latvijas Bankai ir tiesības izdot noteikumus, kas nosaka prasības tiem finanšu instrumentu veidiem, kuri ārvalsts kredītiestādes filiālei ir pieejami neierobežotai un tūlītējai izmantošanai, lai segtu riskus vai zaudējumus, līdzko tie rodas. 33.16 pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nolūkā vienmēr uzturēt tādu neapgrūtinātu un likvīdu aktīvu apjomu, kas ir pietiekams, lai segtu likviditātes neto izejošās naudas plūsmas vismaz 30 dienu ilgā periodā, ievēro likviditātes seguma prasību, kas noteikta ES regulas Nr. 575/2013 sestās daļas I sadaļā un Komisijas 2014. gada 10. oktobra deleģētajā regulā (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (turpmāk - deleģētā regula 2015/61). (2) Ārvalsts kredītiestādes filiāle likvīdos aktīvus, kas nepieciešami šā panta pirmajā daļā minētās likviditātes seguma prasības izpildei, nogulda tādas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes kontā, kura neietilpst minētās ārvalsts kredītiestādes filiāles galvenās sabiedrības grupā. (3) Likvīdie aktīvi, kas ir noguldīti šā panta otrajā daļā minētajā kontā, un naudas līdzekļi, kurus ārvalsts kredītiestādes filiāle tur kontā Latvijas Bankā un kuri nav nepieciešami likviditātes seguma prasību izpildei, ir pieejami, lai īstenotu ārvalsts kredītiestādes filiāles noregulējuma tiesības saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 118. pantu vai lai likvidētu ārvalsts kredītiestādes filiāli. (4) Latvijas Banka ir tiesīga atbrīvot atbilstīgo ārvalsts filiāli no šā panta pirmajā daļā noteiktās likviditātes seguma prasības izpildes. 33.17 pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāli, kas veic komercdarbību Latvijā, vada vismaz divas personas, kurām tiek izvirzītas šā likuma 26. pantā noteiktajām prasībām līdzvērtīgas prasības un kuras spēj veltīt pietiekami daudz laika savu darba pienākumu izpildei. (2) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina pārvaldības sistēmas izveidi un nosaka atalgojuma politiku un praksi. (3) Ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas klasificēta kā pirmās klases filiāle, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam izveido vadības komiteju ārvalsts kredītiestādes filiāles pārvaldībai Latvijā. (4) Ārvalsts kredītiestādes filiāle apmainās ar informāciju par visiem būtiskajiem riskiem, risku pārvaldības politiku un izmaiņām šajā politikā ar galvenās sabiedrības pārvaldes institūciju, kā arī izveido atbilstošu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu un kontroli, lai nodrošinātu pienācīgu risku pārvaldības politikas ievērošanu. (5) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina saņemto ārpakalpojumu uzraudzību un vadību, kā arī sniedz savai uzraudzības institūcijai visu nepieciešamo informāciju tās uzraudzības funkciju veikšanai. (6) Ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas ir iesaistīta kompensējošos vai grupas iekšējos darījumos, nodrošina pietiekamus resursus darījumu partnera kredītriska identificēšanai un pārvaldīšanai, ja būtiskie riski, kas saistīti ar ārvalsts filiāles iegrāmatotajiem aktīviem, tiek nodoti darījumu partnerim. (7) Ja ārvalsts kredītiestādes filiāles kritiski svarīgās vai svarīgās funkcijas veic tās galvenā sabiedrība, minētās funkcijas tiek veiktas saskaņā ar iekšējo kārtību vai grupas līmenī noteikto kārtību. Ārvalsts kredītiestādes filiāle iesniedz Latvijas Bankai visu nepieciešamo informāciju tās uzraudzības funkciju veikšanai. (8) Latvijas Banka nosaka prasības ārvalsts kredītiestādes filiāles pārvaldības sistēmas izveidei un atalgojuma politikai un praksei. 33.18 pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle izveido darījumu uzskaites reģistru, kurā iekļauj visaptverošu un precīzu informāciju par tās: 1) Latvijas Republikā piesaistītiem un uzskaitē atzītiem aktīviem un saistībām; 2) darbībai piemītošiem un varbūtējiem riskiem un to, kā šie riski tiek pārvaldīti. (2) Ārvalsts kredītiestādes filiāle patstāvīgi pārvalda šā panta pirmajā daļā minētos aktīvus un saistības. (3) Ārvalsts kredītiestādes filiāle izstrādā, regulāri pārskata un atjauno darījumu uzskaites kārtības politiku šā panta pirmajā daļā minētā darījumu uzskaites reģistra pārvaldīšanai. Darījumu uzskaites kārtības politikā, ko ir apstiprinājusi galvenās sabiedrības pārvaldes institūcija, pamato darījumu uzskaites kārtību, kā arī iekļauj informāciju par šīs kārtības atbilstību ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības stratēģijai. 33.19 pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina, ka tās atbilstību šā likuma 33.17 un 33.18 pantā noteiktajām prasībām reizi gadā par stāvokli uz pārskata gada 31. decembri vai citā pārskata datumā, ja filiāles pārskata gads atšķiras no kalendāra gada, pārbauda un ziņojumu par pārbaudes rezultātiem sniedz zvērināts revidents, ievērojot Starptautiskās revīzijas un apliecinājuma standartu padomes izdoto 3000. Starptautisko apliecinājuma uzdevumu standartu (SAUS) "Apliecinājuma uzdevumi, kas nav vēsturiskās finanšu informācijas revīzija vai pārbaude" un ar to saistīto standartu un paziņojumu, ciktāl tie attiecas uz šo pārbaudes uzdevumu, kā arī profesionālās ētikas kodeksa normas. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto zvērināta revidenta pārbaudes ziņojumu ārvalsts kredītiestādes filiāle iesniedz Latvijas Bankai līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. maijam vai četru mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, ja filiāles pārskata gads atšķiras no kalendāra gada. (3) Zvērinātam revidentam ir tiesības iepazīties ar visiem pārbaudes veikšanai nepieciešamajiem ārvalsts kredītiestādes filiāles dokumentiem un informāciju, lai izpildītu šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudes uzdevumu. Ārvalsts kredītiestādes filiāles pilnvarotajam pārstāvim ir pienākums sadarboties ar zvērinātu revidentu un sniegt tam visu nepieciešamo informāciju un dokumentus pārbaudes veikšanai. (4) Ārvalsts kredītiestādes filiāle pirms pārbaudes uzsākšanas informē Latvijas Banku par izraudzīto zvērinātu revidentu šā panta pirmajā daļā minētās pārbaudes veikšanai. Ja, veicot ārvalsts kredītiestādes filiāles uzraudzību, Latvijas Banka konstatē, ka zvērināta revidenta kvalifikācija vai profesionālā pieredze nav pietiekama kvalitatīvas pārbaudes veikšanai vai ka revidents neievēro Latvijā atzītos starptautiskos apliecinājuma uzdevumu standartus vai profesionālās ētikas kodeksa normas, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai ārvalsts kredītiestādes filiāle atsauc šā panta pirmajā daļā minētajai pārbaudei izraudzīto zvērinātu revidentu. Par konstatēto faktu Latvijas Banka informē Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju. (5) Ja šā panta pirmajā daļā minētā pakalpojuma sniegšanas laikā zvērināts revidents konstatē, ka ir būtiski pārkāptas normatīvo aktu prasības vai Latvijas Bankas administratīvais akts, kas ietver nosacījumus ārvalsts kredītiestādes filiāles atļaujai vai šīs filiāles darbībai, vai konstatē citus faktus, kuru dēļ ir apdraudēta šīs ārvalsts kredītiestādes filiāles saistību izpilde vai darbības turpināšana vai kuru dēļ zvērināts revidents atsakās sniegt ziņojumu, sniedz ziņojumu ar iebildēm vai negatīvu atzinumu, zvērināts revidents nekavējoties iesniedz rakstveida ziņojumu Latvijas Bankai. (6) Latvijas Banka šajā nodaļā minēto uzdevumu veikšanai ir tiesīga pieprasīt no ārvalsts kredītiestādes filiāles ieceltā zvērināta revidenta informāciju un darba dokumentus, kas saistīti ar šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi. 33.20 pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle iesniedz Latvijas Bankai informāciju, ievērojot tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos minētās prasības, izņemot šā panta trešajā daļā noteikto. Informāciju, kas saistīta ar ārvalsts kredītiestādes filiāles aktīviem un saistībām, kuras tiek uzskaitītas tās darījumu uzskaites reģistrā saskaņā ar šā likuma 33.18 pantu, ārvalsts kredītiestādes filiāle sniedz, piemērojot starptautiskos grāmatvedības standartus, kuri ieviesti ar Komisijas 2023. gada 13. septembra regulu (ES) 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002. (2) Latvijas Banka papildus šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām ir tiesīga pieprasīt ārvalsts kredītiestādes filiālei sniegt papildu informāciju un noteikt tās iesniegšanas kārtību, ja, pēc Latvijas Bankas ieskata, šāda informācija ir nepieciešama, lai gūtu visaptverošu priekšstatu par ārvalsts kredītiestādes filiāles vai tās galvenās sabiedrības komercdarbību un finansiālo stabilitāti, pārbaudītu ārvalsts kredītiestādes filiāles un tās galvenās sabiedrības atbilstību piemērojamiem tiesību aktiem un nodrošinātu ārvalsts kredītiestādes filiāles atbilstību minētajiem tiesību aktiem. (3) Latvijas Banka ir tiesīga pilnībā vai daļēji atbrīvot atbilstīgo ārvalsts kredītiestādes filiāli no šā panta pirmajā daļā minētās tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības sniegt informāciju par tās galveno sabiedrību, ja Latvijas Banka šo informāciju var iegūt no attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas. 33.21 pants. (1) Latvijas Banka iekļauj ārvalsts kredītiestādes filiāli šā likuma 101. pantā minētajā uzraudzības pārbaužu programmā. (2) Latvijas Banka pārbauda ārvalsts kredītiestādes filiāles plānus, stratēģiju, procedūras un pasākumus, ko tā īstenojusi, lai ievērotu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu un Latvijas Bankas izdoto noteikumu un pieņemto lēmumu prasības. (3) Pamatojoties uz šā panta otrajā daļā veikto pārbaudi, Latvijas Banka novērtē, vai ārvalsts kredītiestādes filiāles stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi, tās turētais nošķirtais kapitāls un likviditāte nodrošina šīs filiāles būtisko risku atbilstošu pārvaldību un segumu, kā arī darbību. (4) Latvijas Banka šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pārbaudi un novērtējumu veic saskaņā ar proporcionalitātes principu atbilstoši Latvijas Bankas tīmekļvietnē norādītajiem kritērijiem. Latvijas Banka nosaka šā panta otrajā daļā minētās pārbaudes apjomu un regularitāti, ņemot vērā ārvalsts kredītiestādes filiāles klasifikāciju saskaņā ar šā likuma 33.10 pantu un citus kritērijus, tai skaitā ārvalsts kredītiestādes filiāles veikto darījumu apjomu, dažādību un sarežģītību. (5) Ja, veicot pārbaudi, jo īpaši pārbaudot ārvalsts kredītiestādes filiāles darbību, pārvaldības sistēmu vai biznesa modeli, Latvijas Bankai rodas pamatotas aizdomas, ka darījumos iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē vai ka pastāv šāds paaugstināts risks, Latvijas Banka par to nekavējoties ziņo Eiropas Banku iestādei. Ja pastāv paaugstināts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks, Latvijas Banka nekavējoties paziņo Eiropas Banku iestādei savu novērtējumu, kā arī piemēro šajā likumā paredzētos pasākumus un darbības, tostarp, ja nepieciešams, izmanto savas tiesības anulēt atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai saskaņā ar šā likuma 33.12 panta trešās daļas 9. punktu. 33.22 pants. (1) Latvijas Banka pieprasa, lai ārvalsts kredītiestādes filiāle laikus veic nepieciešamos pasākumus nolūkā nodrošināt: 1) ārvalsts kredītiestādes filiāles atbilstību prasībām, kas tai piemērojamas saskaņā ar šo likumu, tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem vai Latvijas Bankas izdotajiem noteikumiem vai pieņemtajiem lēmumiem, vai atjauno atbilstību minētajām prasībām; 2) ka būtiskie riski, kuriem pakļauta ārvalsts kredītiestādes filiāle, tiek segti un pārvaldīti drošā un pietiekamā veidā un ka minētā filiāle turpina darboties. (2) Īstenojot šā panta pirmās daļas prasības, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai ārvalsts kredītiestādes filiāle: 1) uztur nošķirtā kapitāla summu, kas pārsniedz tai saskaņā ar šā likuma 33.15 panta pirmo daļu noteikto minimālo prasību, vai nodrošina citas papildu kapitāla prasības, ievērojot, ka jebkāda nošķirtā kapitāla papildu summa, kuru ārvalsts kredītiestādes filiālei nepieciešams turēt saskaņā ar šo punktu, atbilst šā likuma 33.15 panta noteikumiem; 2) papildus šā likuma 33.16 panta noteikumiem nodrošina atbilstību citām īpašām ārvalsts kredītiestādes filiālei noteiktām likviditātes prasībām, ievērojot, ka jebkādi papildu likvīdie aktīvi, kurus ārvalsts kredītiestādes filiālei nepieciešams turēt saskaņā ar šo punktu, atbilst šā likuma 33.16 panta noteikumiem; 3) pilnveido tās pārvaldības sistēmu, risku pārvaldības sistēmu vai uzskaites kārtību; 4) sašaurina vai ierobežo komercdarbību, kā arī samazina darījumu partneru skaitu vai ierobežo sadarbību ar noteiktiem darījumu partneriem; 5) samazina tās darbībai (tostarp darbībām, kas nodotas ārpakalpojumu sniedzējiem), pakalpojumiem vai sistēmām piemītošos riskus un pārtrauc iesaistīšanos šādās darbībās vai šādu pakalpojumu piedāvāšanu; 6) biežāk nekā noteikts tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos sniedz šā likuma 33.20 panta pirmajā daļā minēto informāciju vai ievēro papildu informācijas sniegšanas prasības saskaņā ar šā likuma 33.20 panta otro daļu; 7) publisko informāciju par savu darbību un saistošo prudenciālo prasību izpildi. 33.23 pants. (1) Ja ārvalsts kredītiestāde ar filiāļu starpniecību darbojas vairākās dalībvalstīs, Latvijas Banka sadarbojas ar iesaistīto dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nepieļautu šajā likumā, uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos un ES regulā Nr. 575/2013 noteikto prasību neievērošanu un lai netiktu radīta negatīva ietekme uz Eiropas Savienības finanšu stabilitāti. (2) Lai nodrošinātu sadarbību un informācijas apmaiņu, Latvijas Banka slēdz sadarbības līgumu ar citā dalībvalstī esošu attiecīgās ārvalsts kredītiestādes filiāles uzraudzības institūciju saskaņā ar šā likuma 112.6 panta pirmo, 1.1 un otro daļu. (3) Ja Latvijas Banka ir konsolidētās uzraudzības institūcija galvenās sabiedrības meitas sabiedrību grupai un ja tā ir uzraudzības institūcija ārvalsts kredītiestādes filiālei, kuru atvērusi attiecīgā galvenā sabiedrība un kura klasificēta kā pirmās klases filiāle, Latvijas Banka minēto ārvalsts kredītiestādes filiāli iekļauj šīs galvenās sabiedrības konsolidācijas grupā. (4) Latvijas Banka ir konsolidētās uzraudzības institūcija ārvalsts kredītiestādes filiāļu grupai, ja ir izpildīti visi minētie nosacījumi: 1) ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas ir saņēmusi atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai Latvijas Republikā, ir klasificēta kā pirmās klases filiāle; 2) attiecīgajai galvenajai sabiedrībai vismaz vēl vienā dalībvalstī ir filiāle, kas ir saņēmusi atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai attiecīgajā dalībvalstī un ir klasificēta kā pirmās klases filiāle; 3) attiecīgajai galvenajai sabiedrībai nevienā dalībvalstī nav reģistrēta meitas sabiedrība, kas ir kredītiestāde un ir pakļauta konsolidētajai uzraudzībai grupas līmenī Eiropas Savienībā; 4) šīs daļas 1. punktā minētā ārvalsts kredītiestādes filiāle uzskaitīto aktīvu ziņā ir lielākā attiecīgās galvenās sabiedrības ārvalsts kredītiestādes filiāle. (5) Latvijas Banka ir konsolidētās uzraudzības institūcija galvenās sabiedrības grupai, ja ir izpildīti visi minētie nosacījumi: 1) ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas ir saņēmusi atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai Latvijas Republikā, ir klasificēta kā pirmās klases filiāle; 2) attiecīgajai galvenajai sabiedrībai ir reģistrēta vismaz viena meitas sabiedrība dalībvalstī, kas ir kredītiestāde, un minētā meitas sabiedrība nav pakļauta konsolidētajai uzraudzībai grupas līmenī Eiropas Savienībā; 3) šīs daļas 1. punktā minētā ārvalsts kredītiestādes filiāle uzskaitīto aktīvu ziņā ir lielākā attiecīgās galvenās sabiedrības ārvalsts kredītiestādes filiāle. (6) Latvijas Banka šajā pantā noteikto konsolidēto uzraudzību veic saskaņā ar šā likuma 112.6 panta trešo, 3.1, ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu. (7) Veicot konsolidēto uzraudzību saskaņā ar šā panta noteikumiem, papildus šā likuma 112.6 pantā minētajiem uzdevumiem uzraugu kolēģija nodrošina šādu uzdevumu izpildi: 1) sagatavo un katru gadu atjauno ziņojumu par attiecīgās galvenās sabiedrības grupas struktūru un darbībām Eiropas Savienībā; 2) apmainās ar informāciju par šā likuma 33.21 pantā minētā uzraudzības procesa rezultātiem; 3) saskaņo, ja tas iespējams, šā likuma 33.22 pantā minētos uzraudzības pasākumus un to nodrošināšanai nepieciešamās pilnvaras; 4) ja nepieciešams, nodrošina sadarbību ar attiecīgajām ārvalsts uzraudzības institūcijām. (8) Ja citas dalībvalsts konsolidētās uzraudzības institūcija veic tādas konsolidācijas grupas uzraudzību, kurā ir iekļauta ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas ir saņēmusi atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai Latvijas Republikā, vai Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kura ir iekļauta galvenās sabiedrības konsolidācijas grupā, Latvijas Banka piedalās tās izveidotās uzraugu kolēģijas darba grupā tādā apjomā, kādu nosaka konsolidētās uzraudzības institūcija." 24. 34.1 pantā: aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "iekšējās kontroles sistēma" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "pārvaldības sistēma" (attiecīgā locījumā); aizstāt pirmās daļas 2. punktā vārdus "piemītošo un varbūtējo risku" ar vārdiem "piemītošo un varbūtējo risku, tostarp īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ESG risku"; papildināt pirmās daļas 4. punktu ar vārdiem "kas atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldībai un veicina to, ievērojot kredītiestādes vēlmi uzņemties ESG risku"; aizstāt otrajā daļā vārdus "iekšējās kontroles sistēmas" ar vārdiem "pārvaldības sistēmas". 25. 34.2 pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Kredītiestāde izstrādā, īsteno un vismaz reizi divos gados pārskata stratēģiju, politikas un procedūras, kas ļauj pārvaldīt, tai skaitā laikus identificēt, novērtēt, analizēt un pārraudzīt: 1) kredītrisku un darījuma partnera kredītrisku; 2) koncentrācijas risku; 3) vērtspapīrošanas risku; 4) tirgus risku; 5) operacionālo risku, tostarp notikumus ar zemu iestāšanās varbūtību, bet būtisku ietekmi, un riskus, kas rodas ārpakalpojuma saņemšanas rezultātā un saistībā ar tiešiem un netiešiem darījumiem ar kriptoaktīviem un darījumiem ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem; 6) procentu likmju risku netirdzniecības portfelī; 7) kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī; 8) atlikušo risku, kas rodas gadījumā, kad kredītiestādes izmantotās kredītriska mazināšanas metodes varētu izrādīties mazāk efektīvas, nekā plānots; 9) likviditātes risku; 10) pārmērīgas sviras risku, tostarp piesardzīgi ņemot vērā pārmērīgas sviras riska iespējamo pieaugumu, kas izriet no kredītiestādes pašu kapitāla samazināšanās dažādu nelabvēlīgu notikumu izraisītu zaudējumu rezultātā; 11) citus kredītiestādei būtiskus riskus, tostarp riskus, kas saistīti ar vides, sociālo un pārvaldības faktoru pašreizējo un īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi, kā arī riskus, ko papildus šīs daļas 5. punktā noteiktajam rada tiešie un netiešie darījumi ar kriptoaktīviem."; papildināt pantu ar 2.1 un 2.2 daļu šādā redakcijā: "(21) Kredītiestāde izstrādā un īsteno prudenciālos pārejas plānus, kas ietver kvantificējamus mērķus un procesus finanšu risku, kuri rodas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā vides, sociālo un pārvaldības faktoru ietekmes rezultātā, uzraudzīšanai un pārvaldīšanai. (22) Latvijas Banka ir tiesīga noteikt kredītiestādei, kas tās lieluma, struktūras un darbības veida, apjoma un sarežģītības ziņā ir nozīmīga, izvērtēt nepieciešamību izstrādāt ES regulas Nr. 575/2013 143. panta 1. punktā minēto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju vai ES regulas Nr. 575/2013 325.az pantā minēto alternatīvā iekšējā modeļa pieeju, lai saņemtu atļauju šīs pieejas izmantot pašu kapitāla prasību aprēķinam."; aizstāt ceturtajā daļā vārdus "attiecībā uz kredītiestādes risku pārvaldīšanu un" ar vārdiem "kredītiestādes risku pārvaldīšanai, prudenciālo pārejas plānu izstrādei un saturam".