10. Article

Apstrīdētā norma aptver četras dažādas situācijas, kad ūdens patēriņa starpība ir sadalāma atbilstoši atsevišķo dzīvokļu īpašumu skaitam starp konkrētām dzīvokļu īpašnieku grupām: tiem īpašniekiem, kuru dzīvokļu īpašumos esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka tie ir bojāti, tie nav noplombēti, to plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām. Līdz ar to izskatāmajā lietā vispirms nepieciešams precizēt lietas izskatīšanas robežas. Satversmes tiesa ir atzinusi: izskatot lietu, kas ierosināta pēc tiesas pieteikuma, jāņem vērā Satversmes tiesas likuma prasības un situācija jāizvērtē tiktāl, ciktāl tas nepieciešams konkrētās lietas izspriešanai. Vienlaikus Satversmes tiesai jāvērtē visu to personu situācija, kuras atrodas apstākļos, kas ir vienādi vai salīdzināmi ar tiesā izskatāmās lietas apstākļiem (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 7. jūlija sprieduma lietā Nr. 2013-17-01 19. punktu). Pieteikumu iesniedzējas izskatīšanā esošās civillietas ir saistītas ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu parāda piedziņu tieši tādā situācijā, kad personām piederošajos dzīvokļa īpašumos uzstādītie ūdens patēriņa skaitītāji nebija verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām. Pieaicinātās personas Sabiedrība un Asociācija norāda, ka bojāts, nenoplombēts skaitītājs, kā arī skaitītājs, kura plombējums ir bojāts, rada daudz lielāku negatīvu ietekmi uz ūdens patēriņa starpības veidošanos nekā laikā neveikta ūdens patēriņa skaitītāja verifikācija. Proti, situācija, kad ūdens skaitītājs nav savlaicīgi verificēts, atšķiras no pārējām apstrīdētajā normā minētajām situācijām. Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 105. pantam, ciktāl tā attiecās uz personām, kurām piederošajos dzīvokļu īpašumos uzstādītie ūdens patēriņa skaitītāji nebija verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.