11. Article

Satversmes 105. pants nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Izskatāmā lieta neattiecas uz īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, tādēļ apstrīdētā norma vērtējama Satversmes 105. panta pirmo triju teikumu tvērumā. Ar tiesībām uz īpašumu Satversmes 105. panta izpratnē saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas. Arī personas naudas līdzekļi ir tiesību uz īpašumu objekts (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 28. septembra sprieduma lietā Nr. 2019‑37‑0103 15.2. punktu). Tādējādi dzīvokļa īpašnieka - personas, kuras dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām - naudas līdzekļi ietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka normatīvajos tiesību aktos noteikts obligāta maksājuma veikšanas pienākums vienmēr nozīmē tiesību uz īpašumu ierobežojumu (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑31‑01 13.3. punktu). Situācijā, kad iestājas kāds no Norēķinu par pakalpojumiem kārtības noteikumu 19.1 punktā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 21. novembrim) minētajiem gadījumiem, tostarp apstrīdētajā normā paredzētais gadījums, kad ūdens patēriņa skaitītāji nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām (turpmāk arī - ūdens patēriņa skaitītāji nav verificēti), ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp minētajā tiesību normā norādītajiem dzīvokļu īpašniekiem. Proti, apstrīdētā norma noteic, ka tad, ja dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka šie skaitītāji nav verificēti, attiecīgajam dzīvokļa īpašniekam rodas pienākums atlīdzināt daļu no ūdens patēriņa starpības vai pat visu šo starpību. Līdz ar to apstrīdētā norma personai ierobežo Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu.