12. Article

Noskaidrojot, vai personas tiesību uz īpašumu ierobežojums ir attaisnojams, Satversmes tiesai vispirms jāpārbauda, vai tas ir noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu, tostarp ievērojot labas likumdošanas principu (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 21. marta sprieduma lietā Nr. 2022‑06‑03 19. punktu). Tiesības uz īpašumu var ierobežot ar Ministru kabineta noteikumiem, ievērojot likumā noteikto pilnvarojumu. Apstrīdētā norma izdota, pamatojoties uz Privatizācijas likuma 50. panta piekto daļu, kas paredz, ka dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo ūdensapgādes pakalpojumu samaksas kārtību, kā arī kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, nosaka Ministru kabinets. Satversmes tiesa 2024. gada 12. decembra spriedumā lietā Nr. 2023-46-03 un 2025. gada 12. jūnija spriedumā lietā Nr. 2024-17-03 vērtēja, vai Privatizācijas likuma 50. panta piektā daļa pilnvaro Ministru kabinetu noteikt, ka visu dzīvojamās mājas ūdens patēriņa starpību apmaksā, pirmkārt, tikai tie dzīvokļu īpašnieki, kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumiem vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, un, otrkārt, tie, kuri savā dzīvokļa īpašumā nav uzstādījuši ūdens patēriņa skaitītāju. Satversmes tiesa secināja, ka minētais pilnvarojums ietver Ministru kabineta tiesības noteikt to, kā sadalāma dzīvojamās mājas ūdens patēriņa starpība un kurš sedz izdevumus gadījumos, kad šāda starpība rodas (sk. Satversmes tiesas 2024. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr. 2023-46-03 11. punktu un 2025. gada 12. jūnija sprieduma lietā Nr. 2024-17-03 13. punktu). Izskatāmajā lietā nav pamata izdarīt no sprieduma lietā Nr. 2023‑46‑03 un sprieduma lietā Nr. 2024‑17‑03 atšķirīgus secinājumus attiecībā uz likumdevēja piešķirto pilnvarojumu izdot apstrīdēto normu, jo apstrīdētā norma nosaka to, kā sadalāma dzīvojamās mājas ūdens patēriņa starpība un kurš sedz izdevumus gadījumos, kad šāda starpība rodas. Tātad apstrīdētā norma ir izdota Privatizācijas likuma 50. panta piektajā daļā ietvertā pilnvarojuma robežās. Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām un pietiekami skaidri formulēta, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas, kā arī ir izdota tādā procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts, pamatojoties uz likumu.