14. Article

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, Satversmes tiesai vispirms jāpārbauda tas, vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai. Tālab jānoskaidro, vai ar izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmo mērķi. Gan Pieteikumu iesniedzēja, gan Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētā norma ir piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai. Proti, esot radīta metode, pēc kuras var noteikt tā dzīvokļa īpašnieka maksājamo daļu, kurš nav nodrošinājis ūdens patēriņa skaitītāju verificēšanu. Šī metode apstrīdētās normas izstrādes procesā tika izraudzīta kā tobrīd identificētais iedarbīgākais līdzeklis pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai. Satversmes tiesa secina: Ministru kabinets ar apstrīdēto normu ir nodrošinājis to, ka ūdens patēriņa starpību, kas radusies personas bezdarbības dēļ attiecībā uz ūdens patēriņa skaitītāju verificēšanu, nesedz personas, kuras ir ievērojušas tām uzlikto pienākumu noteiktā termiņā verificēt ūdens patēriņa skaitītājus, bet sedz tikai tā persona, kura nav pildījusi tai uzlikto pienākumu. Apstrīdētā norma nodrošina arī to, ka tiek pildītas saistības pret trešajām personām - pakalpojumu sniedzējiem. Apstrīdētā norma sasniedza pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi arī tādā aspektā, ka mudināja personu ievērot tai uzlikto pienākumu verificēt ūdens skaitītājus. Proti, personai, kas to nav ievērojusi, varēja rasties pienākums samaksāt arī par to ūdeni, ko tā nav patērējusi, gadījumā, ja ūdens patēriņa starpība radusies citu apstākļu, piemēram, ūdensvada avārijas, dēļ. Šādi papildu izdevumi varēja kļūt par pamudinājumu ievērot pienākumu nodrošināt ūdens skaitītāju verificēšanu, jo, nepastāvot Norēķinu par pakalpojumiem kārtības noteikumu 19.1 punktā minētajiem apstākļiem, ūdens patēriņa starpība tika segta atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam saskaņā ar šo noteikumu 19. punktu. Līdz ar to izraudzītais līdzeklis ir piemērots pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai.