4. Article

Pieaicinātā persona - Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105. pantam, jo Ministru kabinets pārkāpis tam noteiktā pilnvarojuma robežas. Ministru kabinets bija tiesīgs noteikt kārtību ūdens patēriņa starpības sadalei starp dzīvokļu īpašniekiem, jo vispār šīs kārtības noteikšana ietilpst pilnvarojošās normas - likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (turpmāk - Privatizācijas likums) 50. panta piektās daļas - tvērumā. Pilnvarojums pats par sevi ļauj Ministru kabinetam ierobežot dzīvokļu īpašnieku tiesības uz īpašumu. Tomēr minētajā pantā ietverto pilnvarojumu nevar interpretēt formāli. Ministru kabinets ir pilnvarots izdot tikai tādus noteikumus par ūdens patēriņa starpības sadali starp dzīvokļu īpašniekiem, kas atbilst gan minētajā likumā, gan arī citos normatīvajos aktos ietvertajiem noteikumiem un principiem. Ministru kabinets nav ievērojis spēkā esošo tiesisko regulējumu par dzīvokļu īpašnieku tiesībām un pienākumiem, tostarp vispārējos principus, pēc kādiem sedzami izdevumi par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem. Pilnvarojošajā normā likumdevējs paredzējis, ka Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt uz visiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem vienādi attiecināmu kārtību, kādā nosakāma un aprēķināma katra īpašnieka maksājamā daļa par saņemto pakalpojumu. Turpretim apstrīdētā norma individualizē dzīvokļu īpašniekus, kuriem jāsedz visa ūdens patēriņa starpība, proti, nošķir no pārējiem tos dzīvokļu īpašniekus, kuru dzīvokļos esošie ūdens patēriņa skaitītāji nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām. Tādējādi apstrīdētā norma atkāpjas no pilnvarojošajā normā noteiktā un Latvijas tiesību sistēmā nostiprinātā civiltiesību principa, ka par kopīpašuma uzturēšanu un ar to saistīto izdevumu atlīdzināšanu atbild visi kopīpašnieki proporcionāli sev piederošajai domājamai daļai kopīpašumā. Pat ja atzītu, ka Ministru kabinets ir rīkojies atbilstoši pilnvarojumam, apstrīdētā norma nav uzskatāma par atbilstošu samērīguma principam, jo tajā paredzētās sekas nav samērīgas ar dzīvokļa īpašnieka pārkāpumu.