7. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105. pantam. Apstrīdētā norma personai ierobežo Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu. Attiecīgais pamattiesību ierobežojums ir noteikts, pamatojoties uz likumu, un tam ir leģitīms mērķis - pārējo dzīvokļu īpašnieku, kuri ir pildījuši savus pienākumus mājas pārvaldības jomā, interešu aizsardzība. Katra dzīvokļa īpašnieka maksājamās daļas noteikšanai ir būtiski tas, lai ūdens patēriņa skaitītāji tiktu atzīti par lietošanai derīgiem. Tomēr apstrīdētā norma neatbilst samērīguma principam, jo tajā ietvertā ierobežojuma leģitīmo mērķi varēja sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Uz to norāda tas, ka Ministru kabinets šo normu ir grozījis, tātad pēc būtības atzinis, ka tā bija acīmredzami nesamērīga. Tas, vai konkrētajam dzīvokļa īpašniekam iestāsies apstrīdētajā normā paredzētās tiesiskās sekas, ir tiešā veidā atkarīgs no pašas personas rīcības. Tomēr ūdens patēriņa starpība var rasties ne tikai personas darbības vai bezdarbības dēļ. Visi dzīvojamās mājas īpašnieki kopumā ir atbildīgi par mājas ūdensapgādes sistēmas tehnisko stāvokli, tāpēc nav samērīgi attiecināt visu ūdens patēriņa starpību tikai uz atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem.