8. Article

Pieaicinātā persona - SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (turpmāk - Sabiedrība) - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam, un norāda, ka dzīvojamo māju apsekošanā ūdens patēriņa starpība, kas radusies kā avāriju vai remontdarbu laikā notikušu ūdens noplūžu sekas, tiek konstatēta salīdzinoši reti. Ūdens patēriņa starpības veidošanos ietekmē daudzi faktori: informācijas par ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem iesniegšana atšķirīgos datumos, neprecīzi norādīti rādījumi, dzīvokļu īpašnieku negodprātīgas darbības ar skaitītājiem, atšķirīga skaitītāju precizitātes klase, mehāniski aizsērējuši skaitītāji, novecojoši iekšējie ūdensapgādes tīkli. Tomēr šādu situāciju biežumu ir iespējams samazināt, ja visi mājā esošo dzīvokļu īpašnieki un pārvaldnieks rīkojas atbildīgi. Ja ūdens patēriņa skaitītājs pēc verifikācijas termiņa beigām nav atkārtoti verificēts, ir iespējams, ka tas vēl kādu laiku būs tehniskā darba kārtībā. Taču bojāts vai nenoplombēts ūdens skaitītājs rada lielāku risku un ietekmi uz ūdens patēriņa starpību mājā nekā tas, ka nav savlaicīgi veikta ūdens patēriņa skaitītāja verifikācija. Ar korektu individuālo mērierīču uzstādīšanu tiek nodrošināta samērīga un taisnīga, katra dzīvokļa patēriņam atbilstoša samaksa par pakalpojumu un veicināta saprātīga ūdens resursa izmantošana. Turpretim tad, ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem nepilda savu pienākumu, piemēram, nenodrošina to, ka viņa dzīvoklī esošie ūdens patēriņa skaitītāji ir verificēti, šāda rīcība būtiski ietekmē citu dzīvokļu īpašnieku un arī pakalpojuma sniedzēja intereses. Tātad situācijā, kad ūdens patēriņa skaitītāji ir uzstādīti visos dzīvokļu īpašumos un korekti funkcionē, katrs īpašnieks maksā par savu faktisko ūdens patēriņu un arī solidāri sedz tam piekrītošo daļu no maksājuma par ūdens patēriņa starpību mājā, ja tāda ir izveidojusies. Apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums ir uzskatāms par piemērotu leģitīmā mērķa sasniegšanai un samērīgu ne tikai tādēļ, ka apstrīdētās normas ietekmēto personu skaits nav liels, bet arī tādēļ, ka ūdens patēriņa skaitītāju verificēšana neprasa no dzīvokļa īpašnieka nesamērīgas pūles vai lielus finanšu resursus. Turklāt apstrīdētās normas ietekme uz personas īpašuma tiesībām ir atkarīga tikai no pašas personas apzinātas rīcības, proti, pienākumu izpildes vai neizpildes.