7. Article

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētajā normā noteiktā solidaritātes iemaksas atlaide atbilst visām valsts atbalsta pazīmēm, tomēr šis plānotais pasākums nav paziņots Eiropas Komisijai un nav ar to saskaņots, kā prasa Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punkts. Valsts atbalsta vai atbalsta shēmas atbilstības iekšējam tirgum izvērtēšana ir ekskluzīvā Eiropas Komisijas kompetencē (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 27. janvāra sprieduma lietā C-179/20 "Fondul Proprietatea" 83. punktu). No Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka atbalsta pasākums, kas īstenots, neievērojot no Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punkta izrietošos pienākumus, ir nelikumīgs (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2024. gada 11. janvāra sprieduma lietā C-220/23 "Prezes Urzędu Regulacji Energetyki" 29. punktu). Tādējādi tas, ka plānotais pasākums nav atbilstošā procedūrā saskaņots atbilstoši Eiropas Savienības tiesībām, izskatāmajā lietā varētu būt pamats secinājumam, ka apstrīdētajā normā paredzētā vienādā attieksme nav noteikta ar normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā pieņemtu tiesību normu. Vērtējot to, vai apstrīdētajā normā paredzētais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu un vai Saeimai bija no Eiropas Savienības tiesībām izrietošs pienākums par to paziņot Eiropas Komisijai, nozīme ir piešķirama Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta interpretācijai. Proti, ir jānoskaidro, vai Solidaritātes iemaksas likumā paredzētā atlaide tām kredītiestādēm, kuras līdz apstrīdētās normas pieņemšanai nebija kāpinājušas kreditēšanas tempus, piešķir selektīvu priekšrocību, kas kropļo vai draud izkropļot konkurenci (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2025. gada 29. aprīļa sprieduma lietā C-453/23 "Prezydent Miasta Mielca" 50. un 54.-56. punktu). Līdz ar to izskatāmajā lietā, vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktam, selektivitāte ir galvenais jautājums.