9. Article

Vispār tādā gadījumā, ja likumā paredzētais atbrīvojums no nodokļa ir uzskatāms par atsauces sistēmas daļu, nav jāveic pārējie selektivitātes kritērija pārbaudes soļi. Tomēr izskatāmajā lietā Satversmes tiesai ir šaubas, vai rādītājs - kreditēšanas pieaugums pret iepriekšējo gadu -, kas formāli ir uzskatāms par neitrālu un objektīvu kritēriju, praksē tomēr nerada netiešu diskrimināciju pret kredītiestādēm. Lai gan solidaritātes iemaksas atlaides mehānisms ir balstīts uz vienotu procentuālu kreditēšanas pieauguma kritēriju un atbilstoši apstrīdētajai normai uz visiem solidaritātes iemaksas maksātājiem ir attiecināts viens un tas pats procentuālais slieksnis, kas jāsasniedz, lai saņemtu solidaritātes iemaksas atlaidi, tomēr kredītiestādes jau pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās izraudzītās kreditēšanas politikas dēļ ir nonākušas būtiski atšķirīgā situācijā atkarībā no to sākotnējā kredītportfeļa apjoma. Proti, jo lielāks ir sākotnējais kredītportfelis, jo lielāks ir solidaritātes iemaksas atlaides saņemšanai nepieciešamais kreditēšanas pieaugums euro izteiksmē. Atvieglojums, kura piemērošana ir atkarīga no saimnieciskās darbības rezultātiem, parasti nav selektīvs (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2011. gada 15. novembra sprieduma apvienotajās lietās C-106/09 P un C-107/09 P "Eiropas Komisija un Spānija pret Gibraltāra valdību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti" 80., 82. un 83. punktu). Turpretim selektivitāte ir konstatējama tad, ja nodokļa pasākums ir piesaistīts specifiskām, raksturīgām, tikai noteiktai uzņēmumu kategorijai piemītošām iezīmēm (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2025. gada 29. aprīļa sprieduma lietā C-453/23 "Prezydent Miasta Mielca" 50. un 54.-56. punktu). Līdz ar to Satversmes tiesai izskatāmās lietas ietvaros ir jāvērtē arī tiesību jautājums par to, vai kreditēšanas pieauguma kritērijs ir objektīvs rādītājs, kas attiecas uz uzņēmuma "saimnieciskās darbības rezultātu", vai tomēr tāds kritērijs, kas attiecas uz "uzņēmuma raksturīgajām iezīmēm" un kas no valsts atbalsta noteikumu viedokļa praksē varētu iedibināt zināmu selektivitāti. Pēc Satversmes tiesas ieskata, Pieteikuma iesniedzējas iepriekšējo gadu augstais kreditēšanas rādītājs nebūtu uzskatāms par kredītiestādes "raksturīgu iezīmi", kas faktiski liedz pieeju apstrīdētajā normā noteiktajai atlaidei. To apstiprina fakts, ka 2025. gada 4. ceturksnī Pieteikuma iesniedzēja ir kvalificējusies solidaritātes iemaksas atlaidei 25 procentu apmērā. Tas apstāklis, ka kredītiestādēm ir atšķirīgs vēsturisko kredītportfeļu lielums, ir paredzama, sagaidāma un faktiski neizbēgama finanšu tirgus realitāte, nevis apstrīdētās normas radīta selektīva ietekme. Tas, ka daži apstrīdētās normas adresāti atbilst, bet citi neatbilst solidaritātes iemaksas atlaides saņemšanas nosacījumiem, nav tāds apstāklis, kas būtu aplūkojams no valsts atbalsta noteikumu viedokļa. Valsts atbalsta noteikumi neuzliek likumdevējam pienākumu ņemt vērā iespējamās tirgus dalībnieku savstarpējās vēsturiskās atšķirības, bet gan prasa definēt objektīvus, skaidrus un visiem tirgus dalībniekiem piemērojamus attiecīgā atvieglojuma saņemšanas kritērijus. Turklāt ir pamats apsvērt to, vai gadījumā, ja likumdevējs pielāgotu apstrīdētās normas saturu katra tirgus dalībnieka vēsturiskajai situācijai, netiktu radīti riski, kas saistīti ar individuāla (ad hoc) atbalsta sniegšanu. Tomēr vairākās Eiropas Savienības Tiesas lietās izteiktās atziņas par jēdziena "uzņēmuma raksturīgas iezīmes" nozīmi praksē rada neskaidrību šā kritērija piemērošanā (sk., piemēram, Eiropas Savienības Tiesas 2025. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C-453/23 "Prezydent Miasta Mielca" un Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2024. gada 17. aprīļa spriedumu lietā T-112/22 "Länsförsäkringar Bank"). Turklāt 2026. gada 21. maijā ģenerāladvokāts Andrea Bjondi [Andrea Biondi] ir sniedzis secinājumus Eiropas Savienības Tiesas lietā C-459/24 P ""Svenska Bankföreningen" pret Eiropas Komisiju". Minētajā lietā aplūkots tāda nodokļa, iespējams, selektīvais raksturs, kura mērķis ir kompensēt risku, ko noteiktas kredītiestādes rada dalībvalsts makroekonomiskajai situācijai, ņemot vērā šo kredītiestāžu lielumu un finanšu stāvokli. Kā izriet no ģenerāladvokāta Bjondi secinājumiem šajā lietā, novērtējot valsts pasākuma selektivitāti, būtu jāņem vērā arī kredītiestādes lielums (sk. ģenerāladvokāta Bjondi 2026. gada 21. maija secinājumu lietā C-459/24 P ""Svenska Bankföreningen" pret Eiropas Komisiju" 48.-53. punktu). Līdzīgi šai Satversmes tiesā aplūkojamai lietai, ģenerāladvokāts Bjondi savos secinājumos norāda, ka īpašiem mērķiem paredzēti nodokļi, kas pastāv ārpus vispārējās nodokļu sistēmas, prasa mērķtiecīgu analīzi, kurā galvenā nozīme ir iepriekš minētās triju soļu selektivitātes kritērija pārbaudes otrajam solim. Turklāt rūpīga analīze vēl jo vairāk nepieciešama tad, ja nodokļa pasākums var aizskart pastāvošo Eiropas Savienības tiesisko regulējumu. Proti, atsaucoties uz šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu minēto Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā "Prezydent Miasta Mielca", ģenerāladvokāts norāda: fakts, ka tikai pie noteiktas kategorijas piederoši uzņēmumi var izmantot nodokļa atbrīvojumu, liecina par šā atbrīvojuma potenciāli diskriminējošo un konkurenci ierobežojošo raksturu pat tad, ja attiecīgais tiesiskais regulējums nav izstrādāts, balstoties uz acīmredzami diskriminējošiem parametriem (sk. ģenerāladvokāta Bjondi 2026. gada 21. maija secinājumu lietā C-459/24 P ""Svenska Bankföreningen" pret Eiropas Komisiju" 67., 90. un 120. punktu). Šo iemeslu dēļ Satversmes tiesai radušās šaubas, vai tāds valsts noteiktais tiesiskais regulējums, kāds aplūkojams izskatāmajā lietā, būtu vai nebūtu uzskatāms par selektīvu priekšrocību. Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka šajā lietā pastāv tādi apstākļi, kuru dēļ pieņemams lēmums par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai.