7. Article

Papildināt likumu ar 26.2, 26.3, 26.4, 26.5 un 26.6 pantu šādā redakcijā: "26.2 pants. Pētniecības tenūra (1) Zinātniskais institūts, ņemot vērā tā cilvēkresursu politiku un pieejamos resursus, var veidot pētniecības tenūru - pastāvīgas nodarbinātības modeli pētniecības karjeras ietvaros, kas sniedz zinātniskajam institūtam iespēju akadēmiskajos amatos nodarbināt augsti kvalificētu zinātnes pētniecisko personālu. Pētniecības tenūra sastāv no šādām pakāpēm: 1) pirmās pakāpes amats - pētnieks; 2) otrās pakāpes amats - vadošais pētnieks; 3) trešās pakāpes amats - pētniecības profesors. (2) Pētniecības tenūras ietvaros nodarbinātajiem piešķir vienu no šādiem statusiem: 1) pētniecības tenūrgaitas amata statusu, kura ietvaros ar akadēmiskajā amatā nodarbināto slēdz darba līgumu uz noteiktu laiku, lai pēc attiecīgu zinātniskās darbības snieguma prasību izpildes tiktu iegūts pētniecības tenūramats; 2) pētniecības tenūramata statusu, kura ietvaros ar akadēmiskajā amatā nodarbināto slēdz darba līgumu uz nenoteiktu laiku pēc attiecīgu zinātniskās darbības snieguma prasību izpildes. (3) Pirmās pakāpes amatiem piešķir pētniecības tenūrgaitas amata statusu. Otrās un trešās pakāpes amatiem piešķir pētniecības tenūramata statusu. Zinātniskais institūts otrās un trešās pakāpes amatiem var piešķirt arī pētniecības tenūrgaitas amata statusu. (4) Zinātniskais institūts pētniecības tenūrgaitas amatā un pētniecības tenūramatā var paaugstināt personu šā likuma 26.3 pantā noteiktajā kārtībā vai arī pieņemt darbā personu, kas iepriekš nav bijusi nodarbināta pētniecības tenūras ietvaros. 26.3 pants. Pētniecības karjera pētniecības tenūras ietvaros (1) Darba līgumu ar pētniecības tenūrgaitas amatā nodarbināto slēdz ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Ar pētniecības tenūrgaitas amatā nodarbināto var noslēgt otru darba līgumu uz noteiktu laiku, ja pirmā darba līguma termiņā zinātniskās darbības sniegums novērtēts kā atbilstošs attiecīgās pakāpes pētniecības tenūrgaitas amatam. (2) Pēc darba līguma termiņa beigām pirmās pakāpes pētniecības tenūrgaitas amatā nodarbinātais var pretendēt uz otrās pakāpes pētniecības tenūramatu, ja tāds zinātniskajā institūtā ir paredzēts. Otrās pakāpes pētniecības tenūrgaitas amatā nodarbinātais var pretendēt uz otrās pakāpes pētniecības tenūramatu vai trešās pakāpes pētniecības tenūramatu, ja tāds zinātniskajā institūtā ir paredzēts. (3) Ja pētniecības tenūrgaitas amatā nodarbinātā zinātniskās darbības sniegumu novērtē kā neatbilstošu tam noteiktajām prasībām, zinātniskais institūts var pagarināt pirmā darba līguma termiņu ne ilgāk kā uz diviem gadiem. (4) Pētniecības tenūramatā nodarbinātās personas zinātniskās darbības sniegumu novērtē ne retāk kā reizi sešos gados. Otrās pakāpes pētniecības tenūramatā nodarbināto pēc zinātniskās darbības snieguma novērtēšanas var paaugstināt trešās pakāpes pētniecības tenūramatā, ja tāds zinātniskajā institūtā ir paredzēts un personas zinātniskās darbības sniegums novērtēts kā atbilstošs trešās pakāpes pētniecības tenūramatam. 26.4 pants. Akadēmiskajos amatos nodarbināto novērtēšana (1) Zinātniskā institūcija akadēmiskajā amatā nodarbinātā zinātniskās darbības sniegumu novērtē šādos termiņos: 1) ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms darba līguma termiņa beigām; 2) ik pēc sešiem gadiem, ja darba līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku; 3) izņēmuma gadījumā - arī pirms šīs daļas 1. un 2. punktā noteiktā termiņa. (2) Zinātniskās darbības snieguma novērtēšanu nepiemēro tiem akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem, kuri pieņemti darbā uz pētniecības projekta īstenošanas laiku, un amata pienākumu izpildītājiem. (3) Pamatprasības, termiņus un kārtību zinātniskās darbības snieguma kvantitatīvai un kvalitatīvai novērtēšanai trešajā un ceturtajā pētniecības karjeras posmā akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem nosaka Ministru kabinets. 26.5 pants. Darba tiesisko attiecību ar akadēmiskajā amatā nodarbināto izbeigšana Akadēmiskajā amatā nodarbinātais nevar turpināt darbu attiecīgajā pētniecības karjeras posmā, ja viņa zinātniskās darbības sniegums divas reizes pēc kārtas novērtēts kā neatbilstošs. Ja zinātniskās darbības sniegums divas reizes pēc kārtas ir novērtēts kā neatbilstošs, tas var būt par pamatu darba līguma uzteikumam vai, ja persona piekrīt, lēmumam par personas pārcelšanu citā zinātnes pētnieciskā personāla amatā vai citā amatā zinātniskajā institūcijā. 26.6 pants. Pētnieks ar praktisko kompetenci un vadošais pētnieks ar praktisko kompetenci (1) Pētnieks ar praktisko kompetenci un vadošais pētnieks ar praktisko kompetenci ir konkrētas nozares vai jomas speciālists, kurš nodrošina praktisko zināšanu un pieredzes pārnesi uz zinātniskās institūcijas zinātnisko darbību, sekmējot pētniecības rezultātu saikni ar attiecīgās nozares vai jomas vajadzībām un inovāciju attīstību. (2) Pētnieks ar praktisko kompetenci piedalās zinātniskās institūcijas īstenotajos pētniecības projektos, sniedzot praktiskās zināšanas. (3) Vadošais pētnieks ar praktisko kompetenci vada pētniecības projektus vai pētniecības grupas, kā arī nodrošina inovāciju un praktiskās pieredzes pārnesi uz attiecīgo nozari vai jomu. (4) Akadēmiskā amata nosaukumu pētniekam ar praktisko kompetenci un vadošajam pētniekam ar praktisko kompetenci, kā arī šim amatam atbilstošus uzdevumus nosaka zinātniskā institūcija, ievērojot to, ka attiecīgās personas galvenais uzdevums ir sekmēt šā panta pirmajā daļā minēto mērķu sasniegšanu. (5) Personas, kas pretendē uz akadēmisko amatu pētniekam ar praktisko kompetenci vai vadošajam pētniekam ar praktisko kompetenci, pieredzes atbilstību izvērtē zinātniskā institūcija atbilstoši tās noteiktajai personāla politikai par zinātnes pētnieciskā personāla amatiem."