10. Article

Pieaicinātā persona - Dr. oec. Edgars Voļskis - norāda, ka apstrīdētā norma ilgtermiņā būtiski neietekmēs nedz valsts speciālo budžetu, nedz personas nākotnes pensijas apmēru un tās atvietojuma līmeni. Vērtējot pensiju sistēmas finansiālo stabilitāti un ilgtspēju, ir jāņem vērā gan makroekonomiskie, gan arī mikroekonomiskie faktori. Proti, no makroekonomikas viedokļa ir jāvērtē tas, kā iemaksas valsts pensiju speciālajā budžetā veidos uzkrāto pārpalikumu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Savukārt, no mikroekonomikas viedokļa ir jāanalizē tas, kāds būs sagaidāmais ienākumu atvietojuma līmenis. Likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, ir apsvēris galvenokārt valsts speciālā budžeta un valsts konsolidētā budžeta prognozes makroekonomiskā perspektīvā, kā arī ir vērtējis saistītos fiskālās stabilitātes apsvērumus līdz 2028. gada beigām. Taču netika izvērtēts, kā apstrīdētā norma ietekmēs personas iepriekšējo ienākumu atvietojuma līmeni. Apstrīdētā norma neietekmē pensiju sistēmas finansiālo stabilitāti un ilgtspēju, jo valsts pensiju speciālajā budžetā uzkrātais pārpalikums tiks saglabāts vismaz līdz 2050. gadam. Savukārt tās ietekme uz atvietojuma līmeni varētu būt negatīva. Proti, viena procentpunkta pārdale starp shēmām uz četriem gadiem personai ar 40 gadu darba stāžu atvietojuma līmeni vidēji samazinās par 0,13 procentiem. Tomēr pensijas apmērs var arī palielināties, ja pensiju otrā līmeņa ienesīgums ir zemāks par apdrošināšanas iemaksu algas indeksu. Vērtējot pensiju sistēmas ilgtspēju no mikroekonomikas un makroekonomikas viedokļa un apzinoties nākotnes demogrāfiskos un sociālekonomiskos riskus, secināms, ka kopējās iemaksu likmes pensiju apdrošināšanai - 20 procentu - pieļaujamais sadalījums starp pensiju pirmo un otro līmeni ir šāds: 16 līdz 14 procenti veido vecuma pensijas kapitālu un četri līdz seši procenti - fondētās pensijas kapitālu. Ja procentuālais sadalījums būs šāds, tad pensijas atvietojuma līmenis būs no 50 līdz 70 procentiem katram pensiju sistēmas dalībniekam ar 40 līdz 45 gadu darba stāžu. Ja procentuālais sadalījums būs citāds, tad jau pēc pieciem gadiem vairs nepietiks līdzekļu pensiju izmaksām vai arī valsts būs uzņēmusies pārāk lielas saistības pret nākotnes vecuma pensijas saņēmējiem. Nosakot iemaksu likmi, ir svarīgi nodrošināt līdzsvaru starp pensiju pirmo un otro līmeni. Secinājumu daļa