13. Article

Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, apstrīdētā norma ir nepamatoti ietverta budžeta likumprojektu paketē un izskatīta steidzamības kārtībā, kā arī nav pienācīgi izvērtēta, tostarp nav ņemta vērā arī Satversmes tiesas judikatūra. Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma ir pieņemta pienācīgā kārtībā un atbilstoši labas likumdošanas principam. Vienlaikus Pieteikuma iesniedzējs nav izteicis iebildumus un arī Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir izsludināta Satversmē noteiktajā kārtībā un pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 13.1. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka likumdevējs apstrīdēto normu nepamatoti, neievērojot Saeimas kārtības ruļļa 87.1 pantu, ir iekļāvis budžeta likumprojektu paketē, jo tā neattiecas uz konkrēto saimniecisko gadu un nav saistīta ar valsts finanšu līdzekļu izlietojumu. Tāpat apstrīdētā norma nepamatoti tika izskatīta tikai divos lasījumos. Savukārt Saeima uzskata, ka šī norma regulē speciālā budžeta ieņēmumus un ir svarīga šā budžeta izdevumu segšanai. Apstrīdētā norma bija iekļauta likumprojektā Nr. 747/Lp14 "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kas Saeimai iesniegts 2024. gada 11. oktobrī. Minētais likumprojekts bija ietverts ar likumprojektu Nr. 757/Lp14 "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" saistīto likumprojektu paketē, atzīts par steidzamu un pieņemts divos lasījumos. Budžets ir līdzeklis valsts politikas īstenošanai ar finansiālām metodēm, ar kuru nosaka un pamato valsts un pašvaldību pienākumu izpildei nepieciešamos līdzekļus, nodrošinot izdevumu segšanu ar attiecīgā perioda ieņēmumiem un ievērojot vispārējo ekonomisko līdzsvaru. Budžeta likumprojektu paketi veido likumprojekts par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru triju gadu periodam un likumprojekti, kuri nosaka vai groza valsts budžetu vai ietekmē valsts budžetu vidējā termiņā (sk. Likumā par budžetu un finanšu vadību lietotā termina "budžeta likumprojektu pakete" legāldefinīciju, minētā likuma 1. pantu un Fiskālās disciplīnas likuma 5. panta pirmo daļu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim). Savukārt Saeimas kārtības rullī ir paredzēta īpaša kārtība valsts budžeta pieņemšanai. Satversmes tiesa atzinusi, ka likumdevējam ir tiesības un arī pienākums valsts budžeta likumā un ar to saistīto likumu paketē iekļaut vienīgi tādus jautājumus, kas, pirmkārt, attiecas uz konkrēto saimniecisko gadu un, otrkārt, ir cieši saistīti ar valsts finanšu līdzekļu izlietojumu. Ņemot vērā īpašo budžeta likumprojektu paketes izskatīšanai noteikto kārtību, Saeimai jāpārbauda arī tas, vai visi budžeta likumprojektu paketē ietvertie likumprojekti vai priekšlikumi attiecas uz konkrēto saimniecisko gadu un ir cieši saistīti ar valsts finanšu līdzekļu izlietojumu. Ja kāds likumprojekts vai priekšlikums tam neatbilst, Saeimai tas jāizslēdz no budžeta likumprojektu paketes (sal. sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 18. punktu un 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.2. punktu). Likumprojekts vai priekšlikums uzskatāms par attiecināmu uz konkrētu saimniecisko gadu, ja tas paredz tādu regulējumu, kas ietekmē valsts finansiālo darbību attiecīgajā saimnieciskajā gadā (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.2. punktu). Savukārt atbilstoši parlamenta autonomijas principam Saeima ir tiesīga pati izdarīt lietderības apsvērumus par kāda likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2026. gada 30. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2025-04-01 12.2. punktu). Apstrīdētā norma tika pieņemta, lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu valsts budžeta ieņēmumos. Pārdalot vienu procentpunktu no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni, palielinās sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju speciālajā budžetā un attiecīgi arī šā budžeta ieņēmumi (sk. likumprojekta Nr. 747/Lp14 "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2. un 6. lpp. Pieejams: titania.saeima.lv). Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir uzskatāmas par nodokli (sk. likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 1. punktu). Ieņēmumi no nodokļiem veido būtisku un neatņemamu gadskārtējā valsts budžeta ieņēmumu daļu, nodrošinot valsts spēju pildīt savas funkcijas un arī savus pienākumus pamattiesību nodrošināšanas jomā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 9. punktu). Turklāt speciālais budžets ir valsts budžeta sastāvdaļa un tātad starp abiem šiem budžetiem pastāv finansiālas kopsakarības. Mainoties speciālā budžeta izdevumiem vai ienākumiem, tiek ietekmēts visa valsts budžeta līdzsvars (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 15. marta sprieduma lietā Nr. 2009-44-01 21. punktu). Finanšu ministrija norāda, ka darbaspēka nodokļu sloga mazināšana ir gan fiskāli ietilpīgs, gan arī budžeta līdzekļus samazinošs pasākums. Darbaspēka nodokļu izmaiņas ir plānotas vidējam termiņam, tādēļ arī kompensējošie mehānismi, tostarp apstrīdētā norma kā daļa no tiem, ir plānoti vairākus gadus uz priekšu. Palielinot valsts budžeta ieņēmumus, tiek saglabāta iespēja palielināt finansējumu valsts prioritātēm - ārējai un iekšējai drošībai (sk. lietas 2. sēj. 39.-42. lp. un informatīvā ziņojuma "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā" (24-TA-2256) 6.-14. lpp. Pieejams: tapportals.mk.gov.lv). Turklāt, palielinoties valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumiem, palielinās arī tajā uzkrātais pārpalikums, ko varēs izmantot nākotnes saistību izpildei (sk. lietas 2. sēj. 4. lp.). No minētā izriet, ka apstrīdētā norma ir cieši saistīta ar speciālā budžeta ieņēmumiem un to plānošanu un vērsta uz valsts budžeta palielināšanu. Proti, tā ir vērsta gan uz valsts pensiju speciālā budžeta izdevumu un ieņēmumu līdzsvarošanu, gan uz valsts budžeta izdevumu un ieņēmumu līdzsvarošanu ne vien 2025. gadā, bet arī triju gadu periodā. Tā varēja tikt attiecināta uz konkrēto saimniecisko gadu, jo ietekmēja valsts finansiālo darbību attiecīgajā gadā, kā arī ir cieši saistīta ar valsts finanšu līdzekļu izlietojumu. Tādējādi apstrīdētā norma varēja tikt ietverta budžeta likumprojektu paketē un varēja tikt izskatīta divos lasījumos. 13.2. Pieteikuma iesniedzējs citstarp norāda, ka likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu steigā, nav veicis tās izvērtējumu atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai, tostarp atbilstoši spriedumam lietā Nr. 2010-21-01. Proti, likumdevējam, grozot sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi pensiju otrajā līmenī, bija jāizvērtē pensiju sistēmas finanšu līdzekļu pietiekamība, ņemot vērā sociālā budžeta stāvokli, valsts ekonomikas un demogrāfijas prognozes, kā arī lēmuma ietekmi uz pensiju sistēmas ilgtspēju. Turpretī Saeima norāda, ka apstrīdētās normas ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju tika vērtēta un tika ņemta vērā arī Satversmes tiesas judikatūra. No apstrīdētās normas izstrādes materiāliem izriet, ka tās ietekme uz pensiju sistēmu tika vērtēta, šo normu izskatot Ministru kabinetā (sk. tiesību akta projekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" (24-TA-2183) izstrādes materiālus un Ministru kabineta 2024. gada 8. oktobra sēdi. Pieejami: tapportals.mk.gov.lv un youtube.com). Apstrīdētā norma tika izstrādāta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 19. septembrī apstiprināto informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā" (protokols Nr. 38, 1. §, 3. punkts). Savukārt minētais ziņojums ir balstīts uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas darba grupas priekšlikumiem un valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes materiāliem, kuros ietverta izvērsta analīze un priekšlikumi nodokļu politikas pārskatīšanai, tostarp priekšlikums par viena procentpunkta pārdali no pensiju otrā līmeņa uz pirmo līmeni (sk. valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes materiālus un informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027. gadā" (24-TA-2256). Pieejami: fm.gov.lv un tapportals.mk.gov.lv). Fiskālās disciplīnas padome 2024. gada 11. oktobrī iesniedza Saeimai un Ministru kabinetam Uzraudzības ziņojumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2025.-2027. gadam un 2025. gada budžetu un Fiskāli strukturālo plānu 2025.-2028. gadam. Tajā norādīts, ka pensiju sistēma ir stabila un viena procentpunkta pārdalei no pensiju otrā līmeņa uz pirmo līmeni nav ievērojamas ietekmes uz pensiju sistēmas ilgtspēju vai individuālo pensiju līmeni (sk.: Uzraudzības ziņojums par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2025.-2027. gadam un 2025. gada budžetu un Fiskāli strukturālo plānu 2025.-2028. gadam. Rīga: Fiskālās disciplīnas padome, 2024, 6. un 39. lpp. Pieejams: fdp.gov.lv). Turklāt likumprojekts, kurā bija ietverta apstrīdētā norma, tika izskatīts divās Saeimas komisijās - Sociālo un darba lietu komisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Minētās komisijas apzināja ieinteresēto personu viedokļus, vērtēja apstrīdētās normas nepieciešamību, iespējamās alternatīvas un ietekmi uz pensiju sistēmu. Komisiju sēdēs tika uzklausīti Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Finanšu asociācijas, deputātu un citu personu viedokļi (sk. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 2024. gada 22. un 24. oktobra sēdes un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2024. gada 23. oktobra un 19. novembra sēžu protokolus un audioierakstus. Pieejami: titania.saeima.lv). Labklājības ministrija gan Sociālo un darba lietu komisijas, gan arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs skaidroja, ka, balstoties uz tās rīcībā esošajiem datiem, esot pārliecinājusies par to, ka apstrīdētā norma neietekmēs nākotnes pensijas apmēru un ka pensiju sistēmas finanšu ilgtspēja saglabājas stabila (sal. sk. Sociālo un darba lietu komisijas 2024. gada 22. oktobra sēdes un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2024. gada 19. novembra sēdes protokolus un audioierakstus. Pieejami: titania.saeima.lv). No minēto komisiju sēžu protokoliem un audioierakstiem, kā arī Saeimas sēžu stenogrammām izriet, ka apstrīdētās normas apspriešana bija nodrošināta un deputātiem bija iespēja īstenot savas runas, priekšlikumu iesniegšanas un balsošanas tiesības (sk. Saeimas 2024. gada 30. oktobra un 4. decembra sēdes stenogrammu. Pieejama: saeima.lv). Priekšlikumus iesniedza gan Saeimas deputāts, gan frakcija, gan arī Saeimas Juridiskais birojs (sk. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2024. gada 19. novembra sēdes protokolu, sēdē izskatītos dokumentus un sēdes audioierakstu. Pieejami: titania.saeima.lv). Tādējādi, pieņemot apstrīdēto normu, tika vērtēts valsts budžeta stāvoklis, valsts ekonomiskā situācija, pensiju sistēma un tās ilgtspēja. Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, ir vērtējis tās ietekmi atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai. Ņemot vērā visu minēto, atzīstams, ka apstrīdētā norma tika pamatoti ietverta budžeta likumprojektu paketē un izskatīta divos lasījumos, kā arī tika pienācīgi izvērtēta atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai. Līdz ar to apstrīdētā norma ir pieņemta pienācīgā kārtībā un atbilstoši labas likumdošanas principam.