2. Article

Pieteikuma iesniedzējs - divdesmit viens 14. Saeimas deputāts (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam. Apstrīdētā norma nav pieņemta tādā likumdošanas procesā, kas atbilstu labas likumdošanas principam. Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 87.1 pantam likumdevējs nedrīkstēja apstrīdēto normu iekļaut budžeta likumprojektu paketē un izskatīt steidzamības kārtībā, jo tā neattiecās uz konkrēto saimniecisko gadu un nebija saistīta ar valsts finanšu līdzekļu izlietojumu. Tāpat, pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs nav izvērtējis pensiju sistēmas finanšu līdzekļu pietiekamību, ņemot vērā speciālā budžeta finansiālo stāvokli, valsts kopējās ekonomiskās attīstības prognozes, prognozes par pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti un demogrāfiskos rādītājus. Turklāt likumdevējs nav ievērojis arī no labas likumdošanas principa izrietošo prasību izvērtēt argumentus par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes tiesas judikatūrai attiecīgajā jautājumā. Proti, grozot iemaksu likmi pensiju otrajā līmenī, bija jāveic plašāks un saturiski atšķirīgs izvērtējums, nevis tikai tāds, kas aptver šā līmeņa līdzšinējo ienesīgumu. Minētie procesuālie pārkāpumi ir būtiski. Likumdevējs ir veicis pasākumus, lai nodrošinātu personām iespēju īstenot sociālās tiesības, jo ir izveidojis triju līmeņu pensiju sistēmu. Tomēr šie pasākumi nav veikti pienācīgi, jo likumdevēja izveidotā pensiju sistēma nenodrošina adekvātu vecuma pensijas apmēru un neatbilst personu veiktajām iemaksām. Likumdevējam bija jāreaģē uz Latvijas demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos un attiecīgi jāpalielina iemaksu likme pensiju otrajā līmenī, nevis tā jāsamazina. Pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs ir pārkāpis Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu. Fondēto pensiju shēmas dalībniekiem ir radusies aizsargājama tiesiskā paļāvība uz to, ka iemaksas šajā shēmā atbilstoši Fondēto pensiju likuma 4. panta otrajai daļai tiks veiktas sešu procentu apmērā no iemaksu objekta. Turklāt likumdevējs nav paredzējis saudzējošu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, kā arī nav noteicis kompensējošu mehānismu, kas atsvērtu fondēto pensiju shēmas dalībniekiem radīto kaitējumu. Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips tiek būtiski skarts, ja iemaksu pārdale starp shēmām neatbilst pensiju sistēmas ilgtspējas principam, kā arī atstāj negatīvu ietekmi uz pašreizējiem un nākamajiem pensiju saņēmējiem. Apstrīdētās normas pieņemšanas procesā ir pārkāpts arī sociāli atbildīgas valsts princips, jo nepastāvēja nedz īpaša izņēmuma situācija, nedz arī tādi ārkārtēji smagi ekonomiskie apstākļi, kas attaisnotu tās pieņemšanu. Turklāt iemaksu likmi pensiju otrajā līmenī ir pieļaujams samazināt vienīgi tādēļ, lai sabalansētu speciālā budžeta ieņēmumus un izdevumus un nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju. Taču apstrīdētā norma ir pieņemta īstermiņa problēmu risināšanai, lai īstenotu citus, ar speciālā budžeta ilgtspēju nesaistītus mērķus. Tāpat likumdevējs nav izvērtējis, kā apstrīdētā norma ietekmēs pensiju sistēmas ilgtspēju un nākotnes pensiju apmēru. Visbeidzot, apstrīdētā norma nelabvēlīgi ietekmē jau tā zemo sabiedrības uzticēšanos pensiju sistēmai, bet tieši šī uzticēšanās ir būtisks pensiju sistēmas ilgtspējas elements.