4. Article

Pieaicinātā persona - Labklājības ministrija - pievienojas Saeimas atbildes rakstā paustajiem apsvērumiem un uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. un 109. pantam. Apstrīdētā norma neapdraud pensiju sistēmas ilgtspēju. Pensiju otrā līmeņa pastāvēšana un iemaksu likmes apmērs ir tieši atkarīgs no pensiju pirmā līmeņa. Proti, no pensiju pirmā līmeņa var pārdalīt tādu iemaksu likmes apmēru, kas neapdraud šā pensiju līmeņa spēju segt finanšu saistības ilgtermiņā. Tādējādi iemaksu likmes apmērs pensiju otrajā līmenī var tikt mainīts. Labklājības ministrija piekrīt Saeimai, ka iemaksu likmes pārdales ietekme uz nākotnes pensijas apmēru ir atkarīga no tā, vai līdz pensionēšanās brīdim pensiju otrā līmeņa ienesīgums būs lielāks vai mazāks par apdrošināšanas iemaksu algas indeksu, ko izmanto valsts vecuma pensijas kapitāla aktualizācijai. Tādējādi to ietekmē gan finanšu tirgus darbības rādītāji, gan arī demogrāfiskie un makroekonomiskie rādītāji. Viena procentpunkta pārdale starp pensiju pirmo un otro līmeni četru gadu laikā nevar atstāt nozīmīgu ietekmi uz nākotnes pensiju apmēru neatkarīgi no tā, kādi šajā periodā būs abu līmeņu darbības rezultāti. Pārdalot vienu procentpunktu uz pensiju pirmo līmeni, finanšu līdzekļi tiek ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā. Tādējādi palielinās gan katras personas valsts vecuma pensijas kapitāls, gan arī valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumi. Tātad palielinās arī nākotnes saistību izpildei uzkrātais finanšu līdzekļu apjoms. Nodrošinot pensiju sistēmas finansiālo ilgtspēju, ne vienmēr tiek sasniegta arī tās sociālā ilgtspēja jeb pensiju adekvātums, kas ir galvenais Latvijas pensiju sistēmas izaicinājums. Ilgtermiņā vecuma pensijas atvietojuma līmenim ir tendence samazināties.