6. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Banka - norāda: ja 2029. gadā iemaksu likme pensiju otrajā līmenī tiks atjaunota sešu procentu apmērā, tad apstrīdētā norma nākotnes pensiju apmēru ietekmēs tikai nedaudz. Pārdalot vienu procentpunktu no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni, īstermiņā tika panākta valsts budžeta līdzsvara uzlabošanās. Savukārt valsts speciālā budžeta ilgtspēja pasliktinājās, jo valstij nākotnē radīsies papildu saistības pret vecuma pensijas saņēmējiem. No Latvijas Bankas aprēķiniem izriet: ja likmes pārdale starp līmeņiem ir īslaicīga un attiecas tikai uz vienu procentpunktu, tad pensijas atvietojuma līmeņa samazinājums ilgtermiņā ir nebūtisks. Taču tad, ja šādas izmaiņas tiks ieviestas kā pastāvīgs risinājums vai pārdales likmes apmērs kļūs lielāks par vienu procentpunktu, kā arī tad, ja fondētās pensijas kapitāla uzkrāšana tiks regulāri kavēta īstermiņa valsts budžeta vajadzību apmierināšanai, nākotnes pensiju apmērs un pensiju sistēmas ilgtspēja var tikt ietekmēta negatīvi. Turklāt apstrīdētā norma var mazināt personu uzticēšanos pensiju sistēmai, bet šī uzticēšanās ir viens no būtiskiem pensiju sistēmas ilgtspējas aspektiem. Latvijā darbojas triju līmeņu pensiju sistēma, kas kopumā tiek uzskatīta par optimālu, jo katrs no līmeņiem funkcionē kā līmeņus savstarpēji līdzsvarojošs elements un nodrošina risku diversifikāciju. Nākotnes pensiju apmēru pamatā ietekmēs atšķirīgie vecuma pensijas kapitāla un fondētās pensijas kapitāla pieauguma tempi. Ņemot vērā Latvijā vērojamās demogrāfiskās tendences, sagaidāms, ka tieši fondētās pensijas kapitāla uzkrājuma nozīme valsts vecuma pensijas struktūrā un tās adekvātuma nodrošināšanā pieaugs. Tādējādi augstāka iemaksu likme pensiju otrajā līmenī nodrošina lielāku pensiju sistēmas ilgtspēju un stabilitāti, kā arī palielina noturību pret inflācijas un demogrāfisko tendenču negatīvo ietekmi.