9. Article — Strīdi starp Līgumslēdzējām pusēm

1. (1)) Nesaskaņas starp Līgumslēdzējām pusēm par šī līguma iztulkošanu vai piemērošanu jārisina, cik iespējams, draudzīgā ceļā.
2. (2)) Ja nesaskaņas saskaņā ar 1. punktu netiek atrisinātas 6 mēnešu laikā, strīdus jautājums pēc kādas no Līgumslēdzējas puses pieprasījuma tiek iesniegts izskatīšanai šķīrējtiesā.
3. (3)) Šķīrējtiesa katras lietas izskatīšanai tiek sasaukta sekojošā kārtībā: katra Līgumslēdzēja puse ieceļ vienu šķīrējtiesas locekli un abi šķīrējtiesas locekļi vienojas par kādas trešās valsts pilsoni kā priekšsēdētāju. Šķīrējtiesas locekļus jāieceļ divu mēnešu laikā pēc tam, kad viena no Līgumslēdzējām pusēm otrai rakstiski paziņojusi, ka tā vēlas strīdus jautājumu nodot izskatīšanai. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs jāieceļ divu mēnešu laikā pēc tam, kad viena no Līgumslēdzējām pusēm otrai ir paziņojusi, ka tā grib iesniegt strīdus jautājumu šķīrējtiesai.
4. (4)) Ja 3. punktā noteiktie termiņi netiek ievēroti, katra no Līgumslēdzējām pusēm gadījumā, ja nepastāv kāda cita vienošanās, var lūgt starptautiskās tiesas prezidentu iecelt nepieciešamos šķīrējtiesnešus. Ja starptautiskās tiesas prezidents ir kādas Līgumslēdzējas puses valsts pilsonis vai arī viņš nevar pildīt šīs funkcijas kādu citu iemeslu dēļ, tad šo nepieciešamo šķīrējtiesnešu iecelšanu var veikt viceprezidents, vai, ja arī viņš nevar pildīt šīs funkcijas, tad vecākais Starptautiskās tiesas loceklis, kurš tiek pieaicināts uz tādiem pašiem noteikumiem.
5. (5)) Šķīrējtiesa nosaka pati savu tiesāšanas kārtību.
6. (6)) Šķīrējtiesa pieņem lēmumus, pamatojoties uz šo līgumu, kā arī uz vispāratzītām starptautisko tiesību normām. Tā pieņem lēmumus ar balsu vairākumu, šķīrējtiesas lēmums ir galīgs un saistošs.
7. (7)) Katra Līgumslēdzēja puse sedz savu locekļu un savas likumīgās pārstāvēšanas izdevumus šķīrējtiesā. Ieceltā priekšsēdētāja, kā arī citus izdevumus sedz abas Līgumslēdzējas puses vienādās daļās. Šķīrējtiesa savā lēmumā var noteikt arī citu izdevumu segšanas kārtību.