24. Article — (1) Dzīvokļa īpašums rodas, sadalot daudzdzīvokļu māju ar atsevišķu būves kadastra apzīmējumu dzīvokļa īpašumos (atsevišķais īpašums kopā ar kopīpašuma domājamo daļu) uz likuma, tiesas sprieduma, līguma vai testamenta pamata.

1. (2)) Dzīvokļa īpašumā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa ir atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecība pret visu mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību.
2. (3)) Sadalot dzīvokļa īpašumos daudzdzīvokļu māju, kas atrodas uz mājas īpašniekam piederošās zemes, katrā dzīvokļa īpašumā ieskaitāma zemes gabala domājamā daļa tādā pašā apmērā kā mājas kopīpašuma domājamā daļa.
3. (4)) Sadalot dzīvokļa īpašumos daudzdzīvokļu māju, kas atrodas uz mājas īpašniekam un citām personām piederošās zemes, katrā dzīvokļa īpašumā ieskaitāma mājas īpašniekam piederošā zemes gabala domājamā daļa, kas ir proporcionāla attiecīgā dzīvokļa platībai.
4. (5)) Sadalot dzīvokļa īpašumos daudzdzīvokļu māju, kas kopā ar citām patstāvīgajām ēkām (daudzdzīvokļu māju, viendzīvokļa māju vai nedzīvojamo ēku) atrodas uz ēku īpašniekam piederošā zemes gabala un ir kopā ar tām reģistrēta vienā zemesgrāmatas nodalījumā, katrā dzīvokļa īpašumā ieskaitāma mājas īpašniekam piederošā zemes gabala domājamā daļa, kas ir proporcionāla attiecīgā dzīvokļa platībai. Katrā šādā dzīvokļa īpašumā ietilpstošā mājas kopīpašuma domājamā daļa aprēķināma atbilstoši šā panta otrās daļas nosacījumiem. Pārējām patstāvīgajām ēkām (daudzdzīvokļu mājai, viendzīvokļa mājai vai nedzīvojamai ēkai), kas kopā ar daudzdzīvokļu māju reģistrētas vienā zemesgrāmatas nodalījumā, ēkai piesaistāmā zemes gabala domājamās daļas platība ir proporcionāla attiecīgās ēkas inventarizācijas lietā norādītajai lietderīgajai platībai. Veicot zemes gabala piesaisti minētajām ēkām, nav piemērojams Civillikuma 968.panta noteikums.
5. (6)) Dzīvokļa īpašums ir nodibināts līdz ar dzīvokļa īpašnieka īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.