1. Article

1. 1)) pēc konstrukciju un mezglu nestspējas zaudēšanas (atkarībā no konstrukcijas tipa - sabrukšana vai izliekšanās) - R;
2. a)) sienas, kas biezākas par 10 cm, ar šādiem spriegumiem (10.tabulas 7.pozīcija):
3. 1)) radīt apstākļus to cilvēku drošībai, kuri var atrasties attiecīgajā ēkā (būvē), kā arī ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienību darba drošībai un efektivitātei;
4. 2)) pēc siltumizolējošām spējām - temperatūras paaugstināšanās uz neapsildītās virsmas vidēji par 160°C vai jebkurā virsmas punktā par 190°C salīdzinājumā ar konstrukciju temperatūru līdz uguns izmēģinājuma sākumam, vai augstāk par 220°C neatkarīgi no konstrukciju temperatūras līdz uguns izmēģinājuma sākumam - I;
5. b)) sienas norādītas 8.a pozīcijā ar šādiem spriegumiem:
6. 2)) līdz minimumam samazināt ugunsgrēka nodarīto ekonomisko zaudējumu summu (ņemot vērā ugunsgrēka likvidācijas iespējas un ieskaitot netiešos zaudējumus, kas saistīti ar darba pārtraukšanu objektā) un ugunsdrošības pasākumu realizācijas izdevumus: izdevumiem, kas nepieciešami ēkas un tur esošo materiālo vērtību pretugunsgrēka aizsardzībai, objektīvi jāatbilst iespējamā ugunsgrēka radīto tiešo un netiešo zaudējumu summai;
7. 3)) nepieļaut katastrofālas ugunsgrēka sekas.
8. 3)) pēc viengabalainuma - plaisu vai caurumu veidošanās konstrukcijās, caur kuriem var iekļūt degšanas produkti vai liesmas, - E;
9. c)) sienas norādītas 8.b un 8.c pozīcijā ar spriegumiem:
10. d)) sienas norādītas 6.pozīcijā ar šādiem spriegumiem:
11. 1)) nodrošinātu cilvēku evakuāciju (īpašu uzmanību veltot cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām) no ēkas vai arī uz zonām, kas aizsargātas pret ugunsgrēka bīstamības faktoru iedarbību (speciālas telpas, patvertnes, jumts), pirms ugunsgrēka bīstamības faktori pagūst bloķēt evakuācijas izejas vai arī nodrošinātu telpās esošo cilvēku drošību visā ugunsgrēka dzēšanas laikā;
12. 4)) pēc kritiskās temperatūras sasniegšanas materiāliem, no kuriem veidotās konstrukcijas aizsargātas ar pretuguns aizsargsegumu un izmēģināts bez slodzes, - W.
13. 1)) pēc siltumizolējošām spējām slāņainu norobežojošo konstrukciju ugunsizturības robeža vienāda vai parasti lielāka nekā atsevišķu slāņu ugunsizturības robežu summa. Norobežojošo konstrukciju slāņu skaita palielināšana (apmetums u.c.) nesamazina konstrukcijas siltumizolējošo spēju ugunsizturības robežu;
14. 2)) ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienību personālsastāvs brīvi un pietiekami droši varētu piekļūt ugunsgrēka perēkļiem un ugunsgrēka nobloķētām telpām, padot ugunsdzēšanas līdzekļus, evakuēt cilvēkus, veikt glābšanas darbus un, ja nepieciešams, aizsargāt un evakuēt materiālās vērtības;
15. 3)) nodrošinātu ugunsgrēka ekonomisko zaudējumu ierobežojošo pasākumu efektivitāti;
16. 2)) norobežojošo konstrukciju ar gaisa starpslāni ugunsizturības robeža ir vidēji par 10% lielāka par tādu pašu konstrukciju ugunsizturības robežu variantos bez gaisa starpslāņa. Gaisa starpslāņa efektivitāte ir jo lielāka, jo tālāk tas atrodas no apsildāmās virsmas. Noslēgta gaisa starpslāņa biezums neietekmē ugunsizturības robežu;
17. 4)) nepieļautu ugunsgrēka izplatīšanos uz tuvumā esošajiem objektiem, arī tādā gadījumā, ja degošā ēka daļēji vai pilnīgi sagrūst;
18. 3)) ja norobežojošajās konstrukcijās slāņi izvietoti nesimetriski, ugunsizturības robeža ir atkarīga no siltuma plūsmas virziena. Tajā pusē, kur ugunsgrēka izcelšanās varbūtība ir lielāka, ieteicams izmantot nedegošus materiālus ar mazu siltumvadītspēju;
19. 5)) nepieļautu tādu iekārtu bojājumus, kuru sagrūšana var radīt katastrofālas sekas, cilvēku bojāeju, sprādzienu, kurš izraisītu bojājumus ārpus degošās ēkas, ekoloģiskā līdzsvara traucējumus, indīgu vielu izplūdi atmosfērā u.tml.;
20. 4)) mitruma paaugstināšanās konstrukcijās samazina caursilšanas ātrumu un palielina ugunsizturību, izņemot gadījumus, kad mitruma paaugstināšanās palielina materiālu nejaušu trauslās sabrukšanas iespēju vai izrāvumu parādīšanos. Īpaši bīstamas šīs parādības ir betona un azbestbetona konstrukcijām;
21. 5)) noslogotu konstrukciju ugunsizturības robeža samazinās, ja palielina slodzi. Visvairāk nospriegotais konstrukciju šķēlums, uz kuru iedarbojas uguns un augstā temperatūra, nosaka ugunsizturības robežas lielumu;
22. 6)) nodrošinātu valstiski sevišķi svarīgu materiālo, kultūrvēsturisko un dokumentālo vērtību saglabāšanu.
23. 1)) pamatojoties uz ugunsgrēka izcelšanās varbūtību un izplatīšanās intensitātes vērtējumu, jāidentificē ēku un to daļu (ugunsdrošības nodalījumu, ugunsdrošības zonu, telpu) sprādzienbīstamība un ugunsbīstamība;
24. 6)) konstrukciju ugunsizturības robeža ir lielāka par tik, par cik mazāka ir to apsildāmā elementa šķērsgriezuma perimetra attiecība pret laukumu;
25. 2)) jānosaka ēkas, tās būvkonstrukciju, iekārtu un citu elementu (durvis, vārti, logi, lūkas, vēdināšanas vadi, vārsti un citi konstruktīvie elementi) minimāli nepieciešamā ugunsizturība;
26. 7)) statiski nenoteiktu konstrukciju ugunsizturības robeža parasti ir lielāka nekā analogām statiski noteiktām konstrukcijām, jo slodze sadalās uz mazāk saspiestiem un lēnāk sasilstošiem elementiem. Šajā gadījumā jāņem vērā papildu slodze, kas rodas temperatūras ietekmē deformāciju rezultātā;
27. 3)) jānosaka ēkas būvkonstrukciju un materiālu maksimāli pieļaujamā ugunsbīstamība;
28. 8)) to materiālu degtspēja, no kuriem veidota konstrukcija, nenosaka ugunsizturības robežu. Taču jāņem vērā, ka degošu materiālu izmantošana nedegošu vai grūti degošu vietā var samazināt konstrukciju ugunsizturības robežu, ja to izdegšanas ātrums būs lielāks par caursilšanas ātrumu.
29. 4)) jāizmanto ugunsdroši šķēršļi, ierobežojošas konstrukcijas ar normētām ugunsizturības robežām, lai ēku sadalītu ugunsdrošības nodalījumos, zonās, telpās un ierobežotu ugunsgrēka perēkļus un nepieļautu tā izplatīšanos;
30. 5)) jānosaka ēku un ugunsdrošības nodalījumu maksimālie izmēri;
31. 6)) jānodrošina cilvēku evakuācijas iespējas;
32. 7)) jāierīko aizsegi un no ugunsgrēka faktoru iedarbības aizsargātas drošības zonas;
33. 8)) jānodrošina pretdūmu aizsardzība;
34. 9)) jāizbūvē droši avārijas (ugunsdzēsības) lifti;
35. 10)) jānodrošina evakuācijas procesa vadīšana;
36. 11)) jāizmanto ugunsdzēsības signalizācijas un ugunsgrēka izziņošanas sistēmas, to skaitā automātiskās (2. un 3.pielikums);
37. 12)) jāierīko ugunsdzēsības ūdensapgādes un stacionārās ugunsgrēka dzēšanas sistēmas, to skaitā automātiskās (2.pielikums);
38. 13)) jāaizsargā pret ugunsgrēka iedarbību inženiertehniskās sistēmas un komunikācijas;
39. 14)) jāizbūvē ārējās ugunsdzēsības kāpnes;
40. 15)) jāizveido nepieciešamās ugunsdrošības atstarpes starp ēkām un būvēm;
41. 16)) jāizbūvē ugunsdzēsības tehnikai nepieciešamās piebrauktuves un caurbrauktuves;
42. 17)) pareizi jāizvieto ugunsdzēsēju komandas un posteņi, jāveic to tehniskais, organizatoriskais un profesionālais nodrošinājums;
43. 18)) jānosaka un jārealizē nepieciešamie papildu ugunsdrošības pasākumi ēku (būvju) būvniecības un ekspluatācijas laikā.